Prezentē FINBALT pētījuma jaunākos datus
"Cilvēki cenšas mainīt savus paradumus," saka Veselības ekonomikas centra Datu analīzes nodaļas vecākā speciāliste Iveta Pudule. "Bet diemžēl tas notiek nevienmērīgi dažādās sociālās grupās. Caurmērā nelabvēlīgāki veselības paradumi ir vīriešiem, lauku iedzīvotājiem un cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni. Tādēļ šīm grupām būtu jāpievērš īpaša uzmanība, plānojot sabiedrības veselības pasākumus."
Pētījuma ietvaros no 2010. gada aprīļa līdz jūnijam Latvijā tika aptaujāti 3010 respondenti vecumā no 15 līdz 64 gadiem, veidojot reprezentatīvu atlasi.
Aptauja liecina, ka smēķēšana joprojām ir augsta: kopumā katru dienu smēķē 33,7% respondentu (47,4% vīriešu un 20,7% sieviešu).
Arī Latvijas iedzīvotāju patērētais alkohola daudzums ir liels - vislielākais alkoholisko dzērienu lietotāju īpatsvars gan vīriešiem, gan sievietēm ir vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem.
Pētot uztura paradumus, atklājies, ka svaigus dārzeņus vismazāk lieto tieši laucinieki - 27, 7%, bet visvairāk rīdzinieki - 46,2%. Speciālisti to skaidro ar ēšanas tradīcijām un to, ka laukos dzīvo vairāk iedzīvotāju ar zemāku izglītības līmeni. Neapmierinoši maz svaigus dārzeņus lieto jauni cilvēki vecuma grupā no 15 - 24 gadiem - tikai piektdaļa vīriešu un trešdaļa sieviešu.
Pozitīvi vērtējams, ka 28,8% respondentu (20,6% vīriešu un 36,6% sieviešu) palielinājuši dārzeņu patēriņu uzturā, 19,6% respondentu (12,8% vīriešu un 26,1% sieviešu) samazinājuši tauku daudzumu un 18,1% respondentu (11,9% vīriešu un 23,8% sieviešu) samazinājuši cukura lietošanu.
Neapmierinoša ir iedzīvotāju fiziskā aktivitāte. 41,6% sieviešu un vīriešu brīvo laiku pavada pie televizora un lasot. Vismaz 30 minūtes 2 - 3 reizes nedēļā un biežāk ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas kopumā tikai 39,9% respondentu.
"Savu veselības stāvokli objektīvāk novērtē sievietes", atzīst I. Pudule. "Vīrieši, piemēram, arī ja ir liekā svara problēmas, nereti savu svaru sauc par normālu."
Foto: no Doctus arhīva