Uz kuru pusi vēji pūš
Skaidrs, ka nākamajos četros gados saasināsies kadru jautājums. Kāds piedāvā optimizēt un labāk menedžēt mediķu darbu. Kāds – sasēdināt jaunos speciālistus busiņā un aizvest uz plašajām, tukšajām lauku ārēm. Vēl kāds rāda glītas ciparu līknes un stāsta, ka ar veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību panākta vienošanās: pēc trim gadiem ārstu alga nebūs vis 530 latu, bet 1 003 latu. Gudri darīts – dažas nedēļas pirms vēlēšanām! Vaimanām par katastrofālo darbaroku trūkumu ir arī otra puse. Mediķiem iepriecinoša ziņa. Finacial Times eksperti norāda – ja darbaroku trūkums attīstītajās valstīs stimulē automatizāciju un algu paaugstināšanu, tad tas drīzāk uzskatāms par svētību, nevis postu. Tā kā būs vien jālej benzīns, lai mašīna kustētos uz priekšu. Paredzams, ka nākamajos gados neiztiksim arī bez speciālistu un ģimenes ārstu grūstīšanās (atkarībā no tā, kas nāks pie varas un kura korporatīvās saites tiks aizstāvētas). Pacientu skaļās sūdzības par ārstu pieejamību politikas veidotājiem liks vai nu cirpt rindas pie speciālistiem vai arī stimulēt ģimenes ārstus strādāt čaklāk. Tā pavisam negribīgi runas vīri spriež par veselības aprūpes pakalpojumu patiesajām izmaksām. Nez vai kāds sadūšosies aprēķināt, cik kas maksā, un mēģinās izgaismot ēnu ekonomikas grāmatvedību, līdz ar to aplēšot patiesos privātās medicīnas apmērus. Tas nozīmē, ka slimnīcas turpinās strādāt uz parāda un žurnālisti pārmest, ka slimnīcā valda klanu sistēma, kur tēvs dēlam nodod vietu un siltās aploksnītes. Nevar izslēgt, ka mūs gaida arī kāds šova elements – zinām, ka veselības aprūpe allaž izcēlusies ar to, ka jaunajiem mantiniekiem gribas paspodrināt spalvas, vecos tiltus sadedzinot un to vietā būvējot jaunus. Ne vienmēr taisnākus un gludākus. Nu, ko – gaisma zālē nodziest, izrāde var sākties, tiekamies skatītāju rindās!