PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Oktobris 2006

Laima Klimona, Lizuma aptiekas vadītāja

PAR OKTORBA NUMURU

Ir notikumi, kurus mēs paredzam iepriekš, nojaušam, kā tie risināsies. Gluži kā sinoptiķi prognozē mākoņus – jā, jā, tas var līt un var nelīt! Ja Latvijā bijušas milžu cīņas, tad būs vēlēšanas vai mērnieku laiki, kad ir runas vīri, kam spēks rokās. Žurnāla Doctus oktobra numura nonākšana lasītāja rokās arī ir prognozēts un gaidīts notikums. Zinām, nevis tikai nojaušam, ka tas būs interesants, derīgs un aizraujošs.

Paldies šī žurnāla rakstu autoriem par vienkāršo valodu, runājot par sarežģītām lietām. Izlasot profesora Plēpja rakstu, gribas teikt: „Mīļo Ķenci, ja tev būtu bijusi iespēja izlasīt šito, tad gan tu saprastu, kāpēc tavs dārgais pušelnieks Pāvuls tik briesmīgi krāca Slātavas cietumā!” Bet pēc profesora Jāņa Ķīša un plastikas ķirurga Jāņa Ģīļa rakstiem metos pie spoguļa. Ak, cienījamie kungi, jūs liekat padomāt! Viss kārtībā, viss kārtībā! Lai vai kā, tomēr tik daudz ir mūsu pašu iespējās un varēšanā, lai notikumi mūs iepriecinātu, būtu ar plus zīmi kopīgajā bilancē.

Taču Latvijas bērnu fiziskā sagatavotība tiek novērtēta kā nepietiekama, raugoties no Sporta medicīnas valsts aģentūras puses. Tad tieši mums, šī brīža vidējai paaudzei, jājūtas atbildīgai par nedarīto, jāpieņem pārmetumi par sliktu prognozi. Vai nav iespējas ko mainīt uz labāku? Ja ir vēlēšanās un apņemšanās, rodas arī iespējas.

Žurnālā kā dzīvē. Līdzās paredzamajam un prognozējamajam atgādinājums arī par Lielo nejaušību – kaula lūzumu un tā sekām, cilvēku smago saslimšanu ar HIV/AIDS, ar C hepatīta vīrusu. „Ķencīt, tu gan ne nieka nesaprastu no šiem žurnāla rakstiem. Tik īss ir laiks no taviem mērnieku laikiem līdz maniem, bet tik ātra ir cilvēka gaita pētīšanas, izzināšanas un saprašanas ceļā!” Ja vien ir iespēja savas zināšanas papildināt, ja ir iespēja pieredzē dalīties ar citiem. Ir jauki domās parunāties ar Ķenci, bet laiks, kurā dzīvojam, liek doties līdzi straujajai gaitai. Tādi nu esam. Kopā un blakus.

Izlasot ārsta Andra Jumtiņa piedzīvojumus, izlasot interviju ar ārsti Elvīru Smelteri, priecājos par mūsu dažādību un līdzību. Sieviete, vīrietis, pieaugušais un bērns, jaunietis un sirmgalvis. Tik daudz kas paredzams, bet tik daudz pārsteigumu! Lai žurnāla veidotājiem tas atkal un atkal izdodas!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Cilvēka imūndeficīta vīrusa asociētās neiroloģiskās komplikācijas

Latvijā šobrīd ir reģistrēti 3 442 ar cilvēka imūndeficīta vīrusu – HIV – inficētie, 419 no tiem ir AIDS stadijā. [1] Apkopojot Latvijas Infektoloģijas centra HIV/AIDS centra 1 650 uzskaitīto pacientu neiroloģisko sūdzību un simptomu datus, neiroloģiskie sindromi un slimības ir konstatēti 123 pacientiem jeb 6,4% HIV/AIDS inficēto. [2] Lielākajai daļai no viņiem – 61 pacientam (57,4%) – ir verificēta neiroinfekcija: 16 – sifilītiskais meningīts, 15 – citomegalovīrusu encefalīts, 7 – kriptokoku meningīts, 4 – herpes zoster encefalīts, 3 – herpes simplex encefalīts, 16 – cita neiroinfekcija. Deviņiem pacientiem (8,5%) klīniski izpaudās ar HIV/AIDS asociēta perifēra neiropātija. HIV asociētā encefalopātija un kognitīvi afektīvi traucējumi konstatēti 13 pacientiem jeb 12,3% no visiem uzskaitītajiem. 40 pacienti slimoja ar akūtu retrovīrusu sindromu, 12,5% no tiem bija meningīts.

I. Logina, A. Stepens, M. Godļevska, Ģ. Eniņa

Hronisks pēctraumatisks osteomielīts un inficēts nesaaudzis lielā liela kaula lūzums

Hronisks pēctraumatisks osteomielīts un inficēts nesaaudzis liela kaula lūzums ir sarežģīta problēma, kas izraisa nozīmīgu saslimstību un draud ar kājas amputāciju. Tā ārstēšana ir dārgs un ilgstošs process, kas prasa dažādu specialitāšu ārstu (infektologa, ortopēda, mikroķirurga) sadarbību. Literatūras dati norāda, ka hroniska osteomielīta sastopamība attīstītās valstīs pēc osteosintēzes ir līdz 10%, Latvijā (pēc Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas novērojumiem) – līdz 4%. [1]

V. Jurkevičs, J. Krustiņš

Deguna starpsienas deformācija un elpošanas traucējumi

“Iesnas turpinās vairākas nedēļas. Pilināju zāles degunā, kļuva labāk, bet pirms trim dienām sāka sāpēt labā auss, pasliktinājās dzirde, turpinās apgrūtināta elpošana caur degunu.” Sarunā ar pacientu noskaidrojas, ka elpo­šana caur labo deguna eju ir apgrūtināta pastāvīgi, iesnas – parasta parādība, dažreiz aizkrītot labā auss... Par deguna starpsienas izliekumiem neviens ārsts neko nav teicis, kur nu vēl – par operācijas nepieciešamību. Šādas sarunas ar pacientiem, kuriem ir deguna starpsienas deformācija, otorinolaringologa kabinetā notiek bieži.

O. Plēpis

C hepatīta vīrusa transmisijas riska faktori un riska grupas Literatūras apskats

C hepatīta vīrusa transmisijas riska faktoru pārzināšana ir ikvienas specialitātes ārsta ikdiena un nepieciešamība. Labi zināms, ka pie plašāk pārstāvētajām riska grupām pieder intravenozi ievadāmu narkotiku lietotāji, pirms 1990.gada hemotransfūziju pārcietušas personas, gadījuma seksuālie partneri, ilgstoši apcietinātas personas ieslodzījuma vietās u.c. Šī literatūras apskata ietvaros pieskarsimies mazāk aplūkotām riska grupām un faktoriem.

A. Kratovska

Seksuālās neirozes sievietei

Pretstatā kino, televīzijas un interneta izdaudzinātajam sievietes seksuāli maniakālajam, vampīriskajam, iekārē trakojošajam tēlam mūsdienu reālā sieviete zemas seksuālās aktivitātes dēļ nereti cieš no distresa, depresijas, neirotiskas trauksmes un bailēm, miega traucējumiem. Daudzos 2005. un 2006.gadā Kopenhāgenā un Prāgā notikušo Eiropas seksuālās veselības medicīnas kongresu referātos tika aplūkoti sievietes seksuālās funkcijas traucējumi un to iespējamā ārstēšana. Tika pievērsta uzmanība aizvien pieaugošam sieviešu seksuālo neirožu skaitam reproduktīvā un menopauzes vecumā pēdējo gadu laikā, akcentēta psiholoģisko, sociālo un bioloģisko mehānismu etioloģiskā nozīme šo neirožu attīstībā.

M. Bertholds, J. Zaļkalns, I. Roja

Latvijas bērnu fiziskās sagatavotības rādītāji

2004. gadā Pasaules Veselības organizācija apstiprināja Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības globālo stratēģiju, pirmo reizi sasaistot kopā divas prioritāras lietas, kas visvairāk ietekmē visas sabiedrības veselību – fizisko aktivitāti un uzturu. Uzsvērts, ka mazkustīgums un neveselīgs uzturs ir vadošie neinfekciozo slimību izraisošie faktori, iekļaujot sirds asinsvadu slimības, 2.tipa cukura diabētu, atsevišķas vēža formas, tā būtiski ­iespaidojot globālos slimību, invaliditātes un mirstības rādītājus. Fiziskā aktivitāte ir noteicošā indivīdu fiziskās un garīgās veselības nodrošināšanai. Savukārt Veselības veicināšanas aģentūras pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā pusei Latvijas bērnu nav pietiekošas fiziskās aktivitātes.

A. Gudre, S. Priedīte, M. Sauka

Plastikas ķirurģija – mūsdienu realitāte

Mūsdienu darba tirgus pret strādājošajiem ir ļoti prasīgs. Labi izskatīties tagad nepieciešams ne vien aktrisēm un televīzijas diktorēm, bet arī biroju administratorēm un administratoriem, grāmatvedēm un grāmatvežiem, un, protams, augsta līmeņa vadītājiem. Var droši apgalvot, ka ir skaidri saskatāma sakarība starp ārējo izskatu un sociālo veiksmi – cilvēki, atbrīvojoties no nepilnvērtības kompleksa, kas bijis saistīts ar viņu izskatu, spēj labāk izmantot savas potences. Tātad forma izceļ saturu.

J. Ģīlis

Cukura diabēts bērniem un pusaudžiem

Ar cukura diabētu slimojošu bērnu, pusaudžu un viņu ģimeņu vajadzības ir īpašas un atšķirīgas no pieaugušo slimnieku vajadzībām. Šis uzskats tiek pausts gan Starptautiskās Diabēta federācijas (IDF) pamatnostādnēs, gan arī Starptautiskās Bērnu un pusaudžu diabēta biedrības (ISPAD) publicētajās vadlīnijās. Bērnībā un pusaudžu vecumā cukura diabēts visbiežāk ir saistīts ar ģenētiski noteiktu predispozīciju, autoimūno marķieru klātbūtni, agresīvu beta šūnu destrukciju, izteiktu insulīna deficītu un steidzamu nepieciešamību uzsākt insulīna substitūcijas terapiju ketoacidozes riska dēļ.

I. Dzīvīte-Krišāne

Āda un gadalaiki. Rudens

Nemanāmi dabā nobriedis rudens. Lapas no koku zariem atraisās savam vienīgajam lidojumam. Sāk pūst ­dzestrs vējš. Dažkārt pirmās salnas mūs pagodina jau jūlijā, bet rudens sākumu parasti saista ar salnām septembrī, oktobrī, kad gaisa temperatūra dienā vēl sasniedz 10 līdz 13 grādus virs nulles.

J. Ķīsis, R. Zvejniece

Digitālās slimības vēstures, receptes un citi brīnumi

Pirmais, ko Lekko provinces (ziemeļos no Milānas) pacienti izdara, kad ienāk daktera Tedeši ofisā, – iedod ārstam savu elektronisko veselības karti ievietošanai karšu lasītājā. Lai piekļūtu pacienta informācijai, arī dakterim nepieciešama identifikācijas karte. Programma identificē ārstu un pacientu, kā arī reģistrē tos Lombardijas serverī. Dažu sekunžu laikā ārsts iegūst informāciju par pacienta vecumu, adresi, iepriekšējām slimībām, lietotajiem medikamentiem un izmeklēšanu rezultātiem. Ja pacients ievada savu PIN kodu, tad Tadeši var piekļūt arī konfidenciālai informācijai, piemēram, par hepatīta infekciju. Kad dakteris ieraksta savu PIN kodu, viņš turpat no sava kabineta var norīkot pacientu uz tālāku izmeklēšanu, reģistrējot pie speciālista, vai izrakstīt elektronis­ko recepti. Sistēma automātiski pār­bauda, kādi ir izrakstīto un pacienta pašlaik lietojamo zāļu mijiedarbības negatīvie efekti. Kad pacients dodas uz aptieku, recepte tiek pārbaudīta vēlreiz...*

I. Zonne, D. Ričika

Vienkārši – man patīk pacienti! Neiroloģe Elvīra Smeltere

Pēc intervijas viņa teiks: „Man šķiet, ka šajā sarunā manis ir par daudz. Ja kaut ko dzīvē esmu sasniegusi, kaut ko iemācījusies, tad tikai ar citu palīdzību, saiknē ar kolēģiem, draugiem, radiem, ģimeni, un viņiem es esmu ļoti pateicīga." Viņu viegli var iedomāties ar Hemingveja izdevumu rokās (dakteri saista šī autora lakonisms un starp rindiņām izlasāmais) vai šķirstot Dalailamas Laimes mākslu (tur esot daudz vērtīgu domu, kā saprasties ar pacientiem - nē, viņa izlabo, vienkārši cilvēkiem). Vēl neiroloģei docentei ELVĪRAI SMELTEREI ir silti smiekli un jauks krievu valodas akcents, kas gluži vienkārši paņem.

B. Brila

Āfrikas kolorīta piesitiens pacienta aprūpei

Vai mērām svara, apjoma vai atmiņu laukuma mērvienībās – katra jauna diena mūsu pieredzes bagāžu paplašina. Taču ir situācijas, kas šo krājumu papildina pat pārāk bagātīgi, un ar to gribas dalīties. Nepretendējot rast skaidrojumu situācijas izcelsmei, kā arī neiedziļinoties atbildīgo meklējumos, Doctus nodod lasītājiem Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas virsārsta ANDRA JUMTIŅA uzticēto stāstu par dažās vasaras dienās piedzīvoto un pārdzīvoto. Lai topogrāfiski atainotu šo pieredzes ceļu, jāraugās Āfrikas kartē, jo dakterim Jumtiņam nācās doties uz Ganas Republiku. Sarunas sākumā viņš uzsver, ka piedzīvotais ir kas neparasts viņa biogrāfijā. Noklausoties stāstīto, top skaidrs, ka no mūsu redzes leņķa raugoties, notikums pat īsti neatbilst apzīmējumam neparasts. Tas ir kas trakāks.

L. Ribkinska

Uz kuru pusi vēji pūš

Brīvbiļetes uz politisko teātri jau kabatā – šomēnes no tā nekur nespruksim! Vērojot runas vīru debates milžu cīņās, mēģinājām saprast, uz kuru pusi vēji pūš.

Doctus