Laima Klimona, Lizuma aptiekas vadītāja
PAR OKTORBA NUMURU
Ir notikumi, kurus mēs paredzam iepriekš, nojaušam, kā tie risināsies. Gluži kā sinoptiķi prognozē mākoņus – jā, jā, tas var līt un var nelīt! Ja Latvijā bijušas milžu cīņas, tad būs vēlēšanas vai mērnieku laiki, kad ir runas vīri, kam spēks rokās. Žurnāla Doctus oktobra numura nonākšana lasītāja rokās arī ir prognozēts un gaidīts notikums. Zinām, nevis tikai nojaušam, ka tas būs interesants, derīgs un aizraujošs.
Paldies šī žurnāla rakstu autoriem par vienkāršo valodu, runājot par sarežģītām lietām. Izlasot profesora Plēpja rakstu, gribas teikt: „Mīļo Ķenci, ja tev būtu bijusi iespēja izlasīt šito, tad gan tu saprastu, kāpēc tavs dārgais pušelnieks Pāvuls tik briesmīgi krāca Slātavas cietumā!” Bet pēc profesora Jāņa Ķīša un plastikas ķirurga Jāņa Ģīļa rakstiem metos pie spoguļa. Ak, cienījamie kungi, jūs liekat padomāt! Viss kārtībā, viss kārtībā! Lai vai kā, tomēr tik daudz ir mūsu pašu iespējās un varēšanā, lai notikumi mūs iepriecinātu, būtu ar plus zīmi kopīgajā bilancē.
Taču Latvijas bērnu fiziskā sagatavotība tiek novērtēta kā nepietiekama, raugoties no Sporta medicīnas valsts aģentūras puses. Tad tieši mums, šī brīža vidējai paaudzei, jājūtas atbildīgai par nedarīto, jāpieņem pārmetumi par sliktu prognozi. Vai nav iespējas ko mainīt uz labāku? Ja ir vēlēšanās un apņemšanās, rodas arī iespējas.
Žurnālā kā dzīvē. Līdzās paredzamajam un prognozējamajam atgādinājums arī par Lielo nejaušību – kaula lūzumu un tā sekām, cilvēku smago saslimšanu ar HIV/AIDS, ar C hepatīta vīrusu. „Ķencīt, tu gan ne nieka nesaprastu no šiem žurnāla rakstiem. Tik īss ir laiks no taviem mērnieku laikiem līdz maniem, bet tik ātra ir cilvēka gaita pētīšanas, izzināšanas un saprašanas ceļā!” Ja vien ir iespēja savas zināšanas papildināt, ja ir iespēja pieredzē dalīties ar citiem. Ir jauki domās parunāties ar Ķenci, bet laiks, kurā dzīvojam, liek doties līdzi straujajai gaitai. Tādi nu esam. Kopā un blakus.
Izlasot ārsta Andra Jumtiņa piedzīvojumus, izlasot interviju ar ārsti Elvīru Smelteri, priecājos par mūsu dažādību un līdzību. Sieviete, vīrietis, pieaugušais un bērns, jaunietis un sirmgalvis. Tik daudz kas paredzams, bet tik daudz pārsteigumu! Lai žurnāla veidotājiem tas atkal un atkal izdodas!
