Skriet ar sekunžu, minūšu rādītāju, stundeni…
Daļai ārstu varētu būt sprintera daba, viņi skrien ar sekunžu rādītāju. Viņus viegli pazīt, jo tuvu aiz muguras rādītājs. Viņi paver palātas durvis un daudz netērzē. Nav laika, jo jāpiestrādā par loģistikas menedžeri, sociālo darbinieku, iepirkumu daļas vadītāju, juristkonsultantu, kasieri. Pacienti par tiem, kuri skrien ar sekunžu rādītāju, stāsta: "Kad ienācu kabinetā, ārste pie galda kaut ko rakstīja, tad kaut ko izvilka no skapja un atkal rakstīja, pēc tam kaut ko izņēma no atvilktnes un turpināja rakstīt. Tad atbildēja uz tālruņa zvanu, atdeva receptes un nemaz nepacēla acis..." Neizlasāmie normatīvie akti, nevaļa viņus šūpina kā pulksteņa pendele.
Palaimējas tiem, kas prot ieekonomēt veselu rezerves rādītāja apli. Nošmaukt pārīti stundu, lai dotos uz otru vai trešo darbavietu. Jo ģimeni ar solījumiem nevar pabarot, maize veikalā jāpērk šovakar. Nākamajam pusgadam Veselības ministrija pieprasījusi 36,6 miljonus latu, no tiem 11,7 miljoni tiktu mediķu algām, no jūlija palielinot to par 17 procentiem. Laikrādis pie šiem solījumiem parasti nez kāpēc "ieklemmējas"...
Laimīgi ir tie, kas šad tad iemācās gulēt uz ciparnīcas un nelikties ne zinis. Kad nāk rādītājs, viņi pieliecas paostīt puķi - tā epifānijā rakstījis Ziedonis. Atrod laiku būtiskajam. Neizrādot steigu, aprunājas ar pacientu. Atrod minūtes, lai atbildētu uz savu bērnu jautājumiem. Neaizmirst par pašu sapņiem - vai tā būtu burāšana vai dažas stundas dārzā, kad viss nogurums saskrien zemē. Viņi jau arī skrien. Tik reizēm sev pajautā: kas jāpaspēj?