PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Maijs 2013

Anete Eklona, anestezioloģe reanimatoloģe, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

PAR MAIJA NUMURU

Šķita, ka šogad ziema nebeigsies un Jāņu vainagos būs jāpin sniegpulksteņi. Tomēr maijs un trakā ziedēšana ir klāt! Laikā, kad ārā viss vītero, dūc, šalc, urdz un mutuļo, noder “sezonas jautājumi” medicīnā."

Laikā, kad ārā viss vītero, dūc, šalc, urdz un mutuļo, noder “sezonas jautājumi” medicīnā. Alerģiskais rinīts – joprojām bieži nediagnosticēts un ārstu vidē uzskatīts par nenopietnu saslimšanu. Tomēr dr. Grīsle norāda: “Ignorējot alerģiskās iesnas, pat 40% slimnieku var attīstīties bronhiālā astma.” Dr. Mauliņam izdevies labi uztverams raksts par astmas ārstēšanu īpaši nozīmīgā dzīves posmā – grūtniecības laikā.

Pavasarī, kad sirds sitas straujāk un vēderā lidinās taureņi, Doctus aicina neaizmirst par sievietes veselību. Dzemdes kakla vēzis ir ļoti piemērota slimība sijājošās atlases organizēšanai populācijā. Cik sieviešu atsaukušās valsts apmaksātajam skrīningam? Dati Slimību kontroles un profilakses centra mājaslapā liecina: tikai katra trešā. Turpinām izglītoties un esam lietpratīgi sarunās ar pacientēm!

Dabas kņudēšana ļoti kairina visas maņas. Galvassāpes – vai tikai pieaugušo “privilēģija”? Diemžēl nē. No tām cieš 60–90% bērnu. Viens no biežākajiem primāro galvassāpju iemesliem bērniem ir emocionāls stress. Vai mēs, pieaugušie, stresu neesam “privatizējuši” un augstprātīgi pasludinājuši tikai par savu problēmu? Runāt par bērnu problēmām ir grūti, īpaši par psihiatriskām, ko sabiedrībā joprojām uztver stigmatiski. Aizdomājos, vai es, ne–psihiatre, spēju runāt par bērnu psihisko veselību bez aizspriedumiem? No sirds apbrīnoju kolēģus – bērnu psihiatrus. Raksts par bērnības autismu atsauca atmiņā brīnišķīgo M. Hedona grāmatu “Savāds atgadījums ar suni naktī”, kas, manuprāt, būtu jāizlasa katram emocionāli inteliģentam cilvēkam.

Doctus šomēnes ir nopietns – kā pati dzīve. Bet vai tik nopietnības velēnā nedīgst prieka asni? Kad Juris Bārzdiņš pa īstam pasmaida, žurnālistes pieķerts stūrgalvībā...? Būt ārstam ir nopietni – un būt Cilvēkam ir nopietni. Bet atrast prieku darbā, ikdienā? Vai arī tas nepieder pie dzīves? Lai jums radoši kņudošs, rosinošs un priecīgs plaukstošo lapu mēnesis!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Grūtniecība un bronhiālās astmas terapija

Bronhiālā astma ir viena no potenciāli bīstamākajām komplikācijām grūtniecības laikā. Perspektīvā kohortas pētījumā ASV par 1739 grūtniecēm ar BA 30% gadījumu novērota astmas simptomu pastiprināšanās grūtniecības laikā, bet 23% gadījumu - uzlabošanās. [5] Simptomu pasliktināšanās visbiežāk vērojama II un III trimestrī, īpaši sestajā grūtniecības mēnesī. [6] Slimības attīstības gaita grūti prognozējama gan tad, ja salīdzina dažādas astmas pacientes, gan tad, ja salīdzina pacientes pirmo un nākamās grūtniecības, tādējādi regulāra astmas kontrole nepieciešama katras grūtniecības laikā. [7]

E. Siliņa, E. Mauliņš

Nestabila stenokardija – kā to ārstēt?

Katru gadu miljoniem pacientu visā pasaulē pie ģimenes ārsta vai kardiologa dodas ar sūdzībām par sāpēm krūtīs. Apmēram pusei no viņiem tiek noteikta diagnoze "akūts koronārs sindroms". No šiem pacientiem puse mirst, netikuši līdz slimnīcai. Pacientiem ar nestabilu stenokardiju nāves vai miokarda infarkta biežums vienā mēnesī ir 8-10%. Par nestabilu stenokardiju daudz runāts lekcijās un dažādos medicīnas izdevumos. Šoreiz neizskatīsim nekādus jaunus atklājumus vai pierādījumus, bet sniegsim nelielu pārskatu par nestabilas stenokardijas diagnostiku, klīniku un ārstēšanu.

I. Jasinkeviča

Bērnības autisms

Autisms (grieķu autos - pats) - slimīgs psiholoģisks stāvoklis, ierobežota kontaktēšanās ar ārpasauli, noslēgšanās sevī. Autisms ilgst visu mūžu, tas ietekmē veidu, kā persona komunicē un izturas pret apkārtējiem cilvēkiem. Bērniem ar autismu spēja veidot draudzību ir ierobežota, tāpat ierobežota ir arī viņu spēja saprast citu cilvēku emocijas. Dažiem bērniem (bet ne visiem) ir arī mācīšanās traucējumi. Šajā rakstā aplūkotas biežākās autisma pazīmes un to koriģēšanas iespējas.

G. Trimda

Galvassāpes bērniem

No galvassāpēm cieš 60-90% bērnu. Zēniem, kļūstot vecākiem, to biežums samazinās, turpretī meitenēm, tuvojoties pubertātei, - pieaug. Galvassāpes parasti sākas 7-12 gadu vecumā. Galvassāpju dēļ 12% skolēnu vismaz vienu dienu mēnesī neapmeklē skolu, aptuveni 13% zēnu un 20% meiteņu kā galveno sūdzību vizītē pie ārsta min tieši galvassāpes. Ir daudz un dažādu iemeslu sāpēm, arī to raksturojums ir daudzveidīgs - no biežām, nekaitīgām līdz ļoti retām un dzīvībai bīstamām.

A. Kovaldins, M. Jakovickis

Jaunākie pētījumi alerģiska rinīta pārvaldībā

Ar alerģisku rinītu slimo aptuveni 40 miljoni amerikāņu, tā izplatība ir apmēram 20%, dati no pētījumiem Skandināvijas valstīs liecina, ka alerģiska rinīta kopējā izplatība vīriešiem ir 15%, bet sievietēm - 14%. Tomēr tā izplatība var mainīties pa valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem. Alerģiska rinīta pārvaldībā ir trīs būtiskas sastāvdaļas: vides faktoru kontrole un izvairīšanās no alergēniem, farmakoloģiskā terapija un imūnterapija. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par alerģiska rinīta pārvaldības iespējām.

S. Pildava, I. Grīsle

Dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas iespējas Latvijā

Dzemdes kakla vēzis (DKV) ir pasaulē un Latvijā otrā biežāk sastopamā vēža lokalizācija sievietēm līdz 45 gadu vecumam. PVO dati liecina: katru gadu tiek reģistrēts ap 470 000 saslimšanas ar DKV gadījumu, bet ikgadējā mirstība ir apmēram 250 000 gadījumu. Latvijā 1997. gadā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi bija 12,5 uz 100 000 sieviešu, bet 2009. gadā jau 18,9 uz 100 000 sieviešu, mirstība no DKV 1997. gadā bija 6,3 uz 100 000, bet pēc 12 gadiem - 8,1 uz 100 000 sieviešu.

J. Žodžika, I. Jermakova

Stresa hiperglikēmija

Mūsdienās slimnieki ar monotonas gaitas hronisku slimību stacionārā vairs nenokļūst. Ja diagnoze skaidra un slimība viegla, viņus tāpat kā akūti saslimušos ārstē mājās ģimenes ārsts. Stacionārā nokļūst, respektīvi, viņus ieved, ja slimība sākusies pēkšņi, diagnoze neskaidra un klīniskā aina ir smaga, nereti pat dzīvībai bīstama, piemēram, akūts vēders, akūta koronāra nepietiekamība, "svaigs" insults, akūta respiratora nepietiekamība plašas pneimonijas vai astmas dēļ. Stacionē slimniekus pēc traumas, traumatiskā šokā; arī tādus, kam ieilgusi neskaidras ģenēzes nopietna febrilitāte u. tml.

A. Štifts

Videokapsulas endoskopija

Klīniskais gadījums prezentē sešu gadu ilgu slimības vēsturi. Paciente ar pacietību izturēja atkārtotas augšējās un apakšējās endoskopijas. Apmēram divas reizes gadā hospitalizēta asins pārliešanai. Kārtējā stacionēšanas reizē pacientei veica datortomogrāfiju vēdera dobumam un izmeklējumā konstatēja negaidītu atradi.

V. Kantāns, O. Jeļisejeva

Eksministrs bez šlipses. Juris Bārzdiņš

Gaiši dzeltenu vizītkarti "Premium Medical klīnika, JURIS BĀRZDIŅŠ, valdes priekšsēdētājs" saņemu kopā ar piebildi: "Šī ir viena no manām identitātēm." Daļa mūsu sarunas ir lēna, koncentrējot domas, līdz nonākam pie, kā man šķiet, viņa sirdij vistuvākās daļas - zinātnes, J. Bārzdiņa otrās identitātes, kas saistīta ar zinātnisko un akadēmisko darbību Latvijas Universitātē un Pasaules Bankas pētījuma projektā.

A. Valtere

Ārsta darbība zem inspektora lupas

Ārsts darbu padarījis, bet cik cilvēcīgi - aizmirsis to dokumentēt. Gatavs pat pieaicināt pacientu, kas manipulāciju var apliecināt inspektoram. Bet tas neder. Skats no otras puses. Inspektors stāsta par ārstu, kas no pacienta iekasē naudu par mīkstu kušeti un ērtu telpu ar augstiem griestiem...

D. Ričika

Pacients ziņošanas procesā par zāļu blaknēm

Šā gada 1. februārī Latvijā stājās spēkā jaunā farmakovigilances kārtība, kurā ir noteiktas arī pacienta tiesības ziņot par zāļu izraisītām blaknēm. Līdz šim pienākums ziņot par novērotajām blaknēm bija ārstiem un farmaceitiem. Kāda ir citu valstu uzkrātā pieredze šajā jautājumā, kur par blaknēm pacienti jau ziņo kopš 2003. gada?

U. Ārmanis

Sadarbība ar Veselības inspekciju: Daigas Baranovskas viedoklis

DAIGA BARANOVSKA, ginekoloģe, ārstu prakses "Quartus" direktore: "Man nav lielas pieredzes sadarbībā ar Veselības inspekciju. Mūsu praksē ir bijušas regulārās kontroles, taču man nav radies ļoti negatīvs priekšstats. Nezinu, vai tas nāk no padomju laikiem, bet neizskaidrojamas bailes, uztraukums pirms šādām kontrolēm ir. Jo biežākā sarunas forma, ja kaut kas ne tā, ir sods"

B. Vahere

Sadarbība ar Veselības inspekciju: Andra Baumaņa viedoklis

ANDRIS BAUMANIS, ģimenes ārsts no Rīgas: "Līdz 2011. gada rudenim problēmu ar Veselības inspekciju nebija, līdz tās darbinieki pie manis ieradās kā liecinieki kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tā bija neplānota vizīte. Valsts ieņēmumu dienesta interesi saistīju ar iesniegtajiem dokumentiem par vienas Austrijas farmaceitiskās kompānijas finanšu mahinācijām (lielu, grāmatvedībā neuzskaitītu naudas summu izņemšanu skaidrā naudā no bankomātu tīkla Latvijā)."

B. Vahere

Skriet ar sekunžu, minūšu rādītāju, stundeni…

Latvieši ir skrējēju tauta. Ja domājam par to, ka maijā daudzi tūkstoši pulcēsies uz Nordea Rīgas maratona starta līnijas, tas ir apsveicami un veselīgi. Taču latvieši ir arī tie skrienošie ļautiņi, par kuriem rakstījis Imants Ziedonis: vieni skrien ar minūšu rādītāju, otri ar sekunžu rādītāju, trešie iet lēni ar stundeni…

Doctus