Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."
Covid pandēmija izgaismo vāju ambulatoro aprūpi
Ņemot vērā mūsdienu endokrinoloģijas attīstības tendences, endokrīno pacientu aprūpe kopumā ir tik veiksmīga/neveiksmīga, cik veiksmīga/neveiksmīga tā ir ambulatorajā posmā. Nav svarīgi, kurā posmā tieši tas notiek, bet Covid pandēmija izgaismo vāju ambulatoro aprūpi, jo nav nodrošināta pietiekama ārstu pieejamība pacientiem.
Lai gan līdz šim tika uzskatīts, ka pacientiem ir grūtības nokļūt tieši pie speciālistiem, patiesībā arī liela daļa ģimenes ārstu pacientiem ir pieejama ar grūtībām. Klātienes vizītes pie ģimenes ārsta daļā gadījumu tiek aizstātas ar telefonisku recepšu atkārtotu izrakstīšanu, ko veic ārsta palīgs. Līdz ar to ilgstoši kavējas (diabēta ārstēšanā dažreiz pat par vairākiem gadiem!) būtisku lēmumu (piemēram, terapijas maiņa tās neefektivitātes gadījumā) pieņemšana. Šāda situācija bija arī pirms Covid–19, taču Covid–19 palīdz to “skaisti” attaisnot.
Daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu
Diabēts jau tagad ir pilnīga katastrofa. Visbiežāk cieš tie pacienti, kam diabēta terapija bija jāsāk, pilnībā jānomaina vai vismaz jāpapildina jau labi pasen. Viņu glikēmijas rādītāji nav tādi, lai viņi tūliņ nomirtu, taču virziens jau ir.
Ja agrāk insulīnterapija ambulatori pacientam man bija jāsāk apmēram reizi 2—3 mēnešos, tad tagad gandrīz katru nedēļu. Bieži tas notiek jau pirmajā vizītē pie endokrinologa, jo to vairs nav iespējams atlikt ne dienu.
Pacients, protams, jūtas apstulbis un šokēts — nekas jau nesāpēja, ienāca kabinetā tikai aprunāties, bet izgāja ar instrukciju pilnu galvu un insulīna kasti rokās.
Daudziem vizīte pie ārsta tiek atlikta un atlikta, aizbildinoties ar Covid–19, lai gan veikala apmeklējums un ciemošanās pie radiem notiek tāpat, tikai klusāk. Pacienti ir pārliecināti, ka visa lielā radu un draugu saime arī ir tā vienīgā mājsaimniecība, kuras ietvaros var droši savstarpēji kontaktēties.
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2021. gada aprīļa numurā
