Pavasara “vižņi”
Plānā ir gan aptieku, laboratoriju iesaistīšanās sirds-asinsvadu slimību profilaksē, gan padziļināti izmeklējumi dažādās vecumgrupās, gan rindu mazināšana, gan slimību reģistru pilnveide un citi pasākumi. Kopumā par 4,1 miljonu latu.
Sācies arī darbs pie primārās veselības aprūpes plāna 2014.-2016. gadam. Jau pirmajās sanāksmēs tapa skaidrs: viegli nebūs. Ģimenes ārsti grib zināt, cik dāsna valsts pret viņiem būs nākamajos gados, citādi - kāda jēga rosīties?! Savukārt ierēdņi domā: jāzina, vai pašreizējā finansējuma apstākļos izdarīts viss iespējamais...
Sarosījušies šaurāku pacientu grupu pārstāvji. Aprīlī prezentēs muskuloskeletālās sistēmas slimību ierobežošanas plānu, savukārt reto slimību pacienti atgādina, ka Latvijai šogad jāpieņem izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar ES direktīvu par pārrobežu sadarbību veselības jomā. Tam visam vajadzīga... atkal nauda.
Diskusijās sakustināts jautājums par kompensējamo zāļu budžetu. Tiek prasīts vien tas, kas ierakstīts 2009. gadā MK apstiprinātajā "Zāļu un medicīnas ierīču iegādes izdevumu kompensācijas attīstības koncepcijā". 2013. gadā valstij zāles jākompensē par 117,6 miljoniem latu. Izrādās - tas viss kaķim zem astes!
"Iebuksējusi" arī jaunā veselības aprūpes finansēšanas sistēma. Veselības ministre domā: jaunajai sistēmai vajadzīga prefekta nodokļu uzskaite un caurskatāma to iekasēšana, tāpēc Finanšu ministrija minstinās. Tagad viņas komandai jāizstrādā vēl viens alternatīvs modelis, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Kā to izdarīt, nepalielinot kopējo nodokļu slogu?
Kad "vižņi" sāks iet, nez, kā būs. Cerams, ka nevajadzēs neko "spridzināt", lai novērstu plūdus...
Jūsu Doctus
Foto Anda Valtere