PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Aprīlis 2013

Ingvars Rasa, endokrinologs, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas klīnika “Gaiļezers”

PAR APRĪĻA NUMURU

Marts un aprīlis visiem saistās ar pavasara tuvošanos, bet ārstiem tas ir konferenču laiks daudzās medicīnas jomās. Mani, protams, ieinteresēja raksti par cukura diabētu, bet gribētu izcelt mūsu tandēma rakstu "Latvijas Diabēta asociācijai - 20", kurā savijas nozīmīgs Latvijas medicīnas vēstures posms un diabēta aprūpe Latvijā, vadlīnijas, notikumi un cilvēki - pacienti un ārsti, farmaceiti."

Manu uzmanību (žurnālu lasu visai neierastā veidā – no beigām, tad tikai lielos virsrakstus, tad reklāmas, tad iepatikušos rakstus, tad izpētu autorus, tad atsauces šiem rakstiem, tad vākus, tad pirmo lappusi un tālāk pārējo) piesaistīja divi virsraksti – “Bieži slimojošs pacients. Ko darīt?” un “Psihoterapija un farmakoterapija” – tieši šis, manuprāt, ir šā numura ieguvums, ko vajadzētu izlasīt visiem. Otrs šā numura ieguvums ir divi pārāk īsi stāsti par diviem lieliskiem cilvēkiem un ārstiem – par dr. Dinu Balodi un dr. Martu Veitu. Izlasiet gan! Ir vērts zināt par cilvēkiem mums līdzās! Paldies abām kolēģēm par atbalstu diabēta dzīves organizēšanā, par cilvēcisku atbalstu un dzīves gudrību! Jā, dr. Marta Vieta ir Preiļu leģenda, viņa ir Latvijas medicīnas leģenda un Latvijas medicīnas vēstures lieciniece. Nezināju dakteres ieteikto rakstnieku Haruki Murakami – izlasīšu. Starp citu, ja jums “izlādējušās baterijas”, tad parunājieties ar dr. Balodi, viņa pasmaidīs un viss būs kārtībā! Viņa uzlādēs arī jūsu tālruni, ja būs nepieciešams!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Akūtas situācijas fleboloģijā

Fleboloģiska patoloģija ir viena no biežākajām slimībām mūsdienu sabiedrībā. Šo slimību skaits procentuāli pieaug līdz ar populācijas novecošanos un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī. Šajā rakstā vairāk par slimībām, ar kādām pacienti pie flebologa dodas akūtā kārtā. Ne vienmēr tiek konstatēta fleboloģiska problēma, tomēr ir jāpalīdz pacientam, ordinējot sākotnējās simptomātiskās terapijas veidu un dodot padomu, pie kura no speciālistiem problēmu varētu atrisināt. Lai klīniskās prakses ārstam atvieglotu lēmuma pieņemšanu darbā ar fleboloģisku pacientu, akūtās patoloģijas aplūkotas vairāk no praktiskās puses.

A. Kadišs

Hipertensijas un citu sirds slimību ārstēšana pacientiem ar cukura diabētu

Pacientiem ar cukura diabētu ir nozīmīgs kardiovaskulāro slimību risks, tas palielina priekšlaicīgas nāves iespējamību, tāpēc ārstiem šo pacientu ārstēšanā jāpievērš īpaša uzmanība. Sirds slimības un infarkts ir galvenais nāves iemesls cukura diabēta pacientiem, šo iemeslu pēc mirst vismaz 65% cukura diabēta pacientu. Pacientiem ar cukura diabētu ir 2-4 reizes lielāks sirds slimību un insulta risks nekā pacientiem, kam diabēta nav. Tāpēc ikvienam ārstam būtiski zināt, kā ārstēt sirds-asinsvadu slimības pacientiem ar cukura diabētu.

M. Kovaļova

Bieži slimojošs pacients. Ko darīt?

Pēdējā laikā pieaudzis kā pieaugušo, tā bērnu skaits, kas "slimo bieži un ilgstoši" un cieš no recidivējošām akūtām dažādas etioloģijas augšējo elpošanas ceļu infekcijām (ARVI). No infekciju ierosinātājiem organismu parasti nosargā imūnsistēma. Nav noslēpums, ka apkārtējās vides piesārņojums, neveselīga un/vai nepilnvērtīga pārtika, tārpu invāzija, stress, kaitīgie ieradumi, pārmērīga vai neadekvāta medikamentu lietošana atstāj negatīvu iespaidu uz mūsdienu cilvēka imūnsistēmu un tā nespēj vairs pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.

T. Prokofjeva, N. Kurjāne

Insulīnterapija 2. tipa cukura diabēta pacientiem

Daļa pacientu ar 2. tipa cukura diabētu nesasniedz mērķa glikozes rādītājus, lietojot orālos pretdiabēta līdzekļus, tad jāsāk insulīnterapija. Speciālisti diskutē, kad sākt insulīnterapiju, cik agresīvu terapiju izvēlēties, kā pārliecināt pacientu par insulīnterapijas nepieciešamību. Esam apkopojuši jaunākos pētījumus par insulīnterapiju 2. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā un tās ietekmi uz slimības gaitu un pacientu dzīves kvalitāti.

S. Pildava, U. Gailiša

Latvijas Diabēta asociācijai – 20

2013. gads ir 20. gads Latvijas Diabēta asociācijas pastāvēšanas vēsturē, tāpēc jau janvārī asociācija rīkoja atceres pasākumus par savas organizācijas aizsākumu un vēsturi, kas reizē bijis arī ceļš uz mūsdienīgu diabēta pacientu aprūpi Latvijā. Latvijas Diabēta asociācijā darbojas cukura diabēta pacienti un viņu tuvinieki, arī ārsti, farmaceiti un medicīnas māsas. Visi kopā esam strādājuši ne tikai savā un savas ģimenes labā, bet domājuši mazliet plašāk, tiecoties mazināt atšķirības starp ārstēšanās iespējām attīstītajās Eiropas valstīs un Latvijā.

I. Rasa, G. Freimane

Psihoterapijas un farmakoterapijas kombinētas lietošanas iespējas psihisko traucējumu ārstēšanā

Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti gan ārstu, gan pacientu vidū iegūst farmakoterapijas un psihoterapijas kombinācija, kuras pārraudzību īsteno vai nu viens ārsts-psihiatrs ar zināšanām kādā no psihoterapijas novirzieniem, vai arī divi - ārsts-psihiatrs un psihoterapeits ar ārsta vai psihologa izglītību, kas labi orientējas psihiatrijā. Raksta mērķis ir parādīt, ka ar pētījumiem pamatota farmakoterapija un psihoterapija sekmīgi viena otru papildina, palīdzot pacientiem pārvarēt psihiskos traucējumus.

I. Mihailova, L. Stoligvo

Tievo zarnu divertikuloze

Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir pievērst uzmanību tam, ko gastroenterologi dēvē par melno zonu, proti, tievajām zarnām. Līdz ar kapsulas endoskopijas, enteroskopijas attīstību plašumā vēršas arī tievo zarnu izmeklējumi. Pamazām šī zona kļūst arvien gaišāka. Bet slimības gadījuma demonstrācija liecina, ka divertikuls tievajās zarnās ir gadījuma atrade. Ja skatāmies literatūras datus - reālu pētījumu nav, tāpat nav precīzu datu par izplatību - esot ap 0,2% uz 100 000 iedzīvotāju, bet tā ir tikai matemātiska spekulācija.

A. Stāka, G. Berģe, A. Laganovskis, A. Puķītis

Jaunumi rinoloģijā/alergoloģijā: diagnostikas un terapijas tendences

Marta sākumā Latvijā ar lekcijām uzstājās MD, PhD, prof. Dr. med. Claus Bachert (Augšējo elpceļu izpētes laboratorijas un Otorinolaringoloģijas klīnikas vadītājs no Ģentes universitātes slimnīcas). Farmācijas kompānija "Meda" sniedza iespēju interesentiem tikties ar profesoru neformālā gaisotnē un uzdot jautājumus. Uz tikšanos bija ieradušies prof. Ligija Ķīse, dr. Ieva Cīrule, dr. Benita Krūmiņa, dr. Gunta Sumeraga, dr. Diāna Raumane, dr. Jurģis Urtāns un dr. Jānis Sokolovs, kā arī rezidentes Regīna Pakalne un Līga Berķe. Sniedzam nelielu ieskatu šajā sarunā un ceram, ka mūsu ārstu uzdotie jautājumi arī jums šķitīs interesanti un klīniskajā praksē noderīgi.

I. Dzintara

Trīsdesmit piecus gadus ar smaidu. Neatliekamās medicīnas centra virsārste DINA BALODE

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārsti DINU BALODI kolēģi raksturo kā vienmēr smaidīgu, pretimnākošu, fantastisku sievieti, kas unikālā veidā prot apvienot medicīnisko pieredzi ar cilvēcisko faktoru. Tas viņai veiksmīgi izdevies visus gadus, kurus nostrādājusi medicīnā, no tiem 27 - ārsta profesijā. Dina Balode atzīst: šis viņai īpašs gads - ar apaļiem cipariem. 50 dzīves gadi. 35 gadi medicīnā. 20 gadi Latvijas Diabēta asociācijā. Pieci gadi Stradiņa slimnīcā.

M. Lapsa

Preiļu leģenda. Marta Veita

MARTA VEITA mūs sagaida uz viesu nama "Pie Pliča" lieveņa. Tā ir leģendāra guļbūve - 1859. gadā te atvērta pirmā slimnīca Preiļos. Arī dakteri Veitu kolēģi sauc par Preiļu leģendu. Nostrādājusi šajā pilsētā gandrīz 50 gadu - par internisti, tad ģimenes ārsti, daudziem kolēģiem bijusi skolotāja, padomdevēja. Erudīta, inteliģenta, ļoti gaiša un pacientu mīlēta. Pelnīti. Viņai allaž pirmajā vietā bijis slimnieks. Mājas, privātā dzīve - pēc tam. Tagad daktere, aktīvās gaitas pabeigusi, pārceļas uz Carnikavu. Smaidot stāsta, ka ar pacientu pārrakstīšanu bijusi pamatīga "ambrāža". Tik ļoti sarasts, grūti šķirties!

D. Ričika

Centrāli dzirdes traucējumi

Dzirdes sajūtas izmaiņas var rasties akustiskā signāla pārvadīšanas traucējumu dēļ centrālajās dzirdes struktūrās. Piedāvājam pārskatu par dzirdes bojājumu patofizioloģiju, diagnostiku, etioloģiju un ārstēšanas perspektīvām, kas saistīti ar traucējumiem centrālajā dzirdes funkcijā.

D. Raumane

Korupcija medicīnā. KNAB liek roku uz pulsa. Ko Latvijas medicīnai nozīmē Streļčenoka apņēmība?

Šogad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par prioritāti pasludinājis korupcijas apkarošanu medicīnā. Aprīlī stājas spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas pacientam paredz sodu par ārsta kukuļošanu. Sabiedriskajā telpā lēnām pierimušas bangas, kas februārī tika sakultas pēc kampaņas "Neriskē!" klipa demonstrēšanas televīzijā. Fons ir visnotaļ raibs un, maigi sakot, pretrunīgs. Doctus dodas uz sarunu ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.

A. Valtere

Jauna ēra muskuloskeletālās sistēmas slimību pacientiem

Tik ļoti ierasts runāt par sirds-asinsvadu un onkoloģiskajām slimībām, jo mirstības un darba nespējas līmenis to dēļ ir augsts. Taču reti pieminēts, ka muskuloskeletālās sistēmas slimības (MSS) - arī autoimūnie artrīti - būtiski palielina slogu uz valsts ekonomiku, jo darbaspējīgs cilvēks agrīni un korekti nediagnosticētas slimības dēļ bez kvalitatīvas ārstēšanas un rehabilitācijas kļūst par invalīdu un sociālo pabalstu saņēmēju, nevis ar savu darbu turpina aktīvi radīt pievienoto vērtību.

D. Ričika

Pavasara “vižņi”

Veselības aprūpe pašlaik atgādina upi, kurā drūzmējas vižņu blāķi. Daudz nopietnu rīcības plānu, projektu, stratēģiju… Apstiprināšanai valdībā sevi pieteicis Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.–2015. gadam.

Doctus