Par empātiju, “aspektu” un omos neizmērāmo mīlestību

Par šo pētījumu būtu ko teikt arī Latvijas medicīnas dižgariem. Prof.Ilmārs Lazovskis reiz rakstīja, ka ārsta-pacienta attiecībās ir virkne racionālu apstākļu (ārsta zināšanas, izskats, telpa, pacienta spēja skaidri izteikties un uzmanīgi klausīties) un daži iracionāli, proti, ārsta-pacienta attiecībās piedalās arī kas iracionāls - reizēm pat spēcīgāks par racionālo: pacients nespēj paskaidrot, kāpēc ārsts viņam intuitīvi nepatīk. Un tas nozīmē, ka ārsta padomus viņš vērā neņems.

Ārsta izturēšanās ir māksla, ko var iemācīties, - norādīja prof. Lazovskis. Un empātija pieder šai mākslai. Šī doma sasaucas ar cita dižgara uzskatu - Kristapa Rudzīša skolotājs Mārtiņš Zīle uzsvēra, ka ārstam jābūt apveltītam ne tikai ar "inspektu" (analītisku ielūkošanos), bet arī "aspektu" jeb cilvēka un slimības novērtēšanu kopumā, sintētisku skatu.

Prof.Lazovskis šo domu savulaik skaidroja: cilvēks ir sociāla būtne, kas apveltīta ar intelektu, spriestspējām un - dvēseli. Ārstam jāpatur prātā, ka viņš pieskaras arī slimnieka dvēselei: "Informātikas un modernās tehnoloģijas laikmetā varēs izgudrot visu, kur vajadzīga loģiskā domāšana. Bet jūs nevarēsiet izveidot cilvēku, kam ir dvēseliskās īpašības: naids, mīlestība, ticība, ciešanu dziļums. Ir kategorijas, kur nevar pateikt: es mīlu jūs ar piecu vienību stiprumu, piecos omos." Un bez loģiskās intelektuālās spēles ar "šaha un mata" pieteikšanu slimībai ārsta darbā vienmēr būs arī šī kategorija, ko nevar izmērīt omos...

Jūsu Doctus