OLAFS LIBERMANIS. Divpadsmit nulles¹

Kosmiskā tehnika

Esmu totāli izgāzies. Neskatoties uz treniņiem, iepirktajiem instrumentiem, izniekotajām stundām, naudu un ģimenes pacietību. Vakariņās un vēl šodien no rīta Taifūnam² stāstīju par Latvijas mikroķirurģijas sasniegumiem, Kupču, Zaržecki, Janku Ģīli, Gunču Kraukli, jaunajiem džekiem un, protams, neaizmirsu sevi. Nu jā, par sevi runāju galvenokārt. Tagad Taifūns un pārējie Mitaka pārstāvji lielajā ekrānā vēro manu tizlošanos. Patiesībā vairs nevēro. Aizgājuši savās darīšanās. Kārtējais lempis ar lielu muti un zero veiktspēju.

Mitaka, ja gadījumā to nezināt, ir pasaulē krutākais operāciju mikroskops. Optiskais palielinājums 77 reizes, neticami labs dziļuma asums, gaisma un vadāmība. Tēvocis Nakamura³, kurš ir kompānijas Mitaka Kohi šefs un dibinātājs, “niekojies” ar teleskopiem un kosmosa kuģiem domāto optiku, kamēr pievērsies mikroķirurģijai.

Mitaka MM51, aparāts, ko šobrīd testēju Mitaka treniņu centrā Glivicē, ir izveidots speciāli supermikroķirurģijai — caurulītes tipa veidojumiem šķērsizmērā zem 0,8 mm. Tie ir maziņi asinsvadi, sēklas vadi, limfvadi.

Limfvadu šuves pēdējā laikā ir sevišķi populāras. Pēc krūšu noņemšanas sievietēm ar onkoloģiskām problēmām nepietiekamas limfas atteces dēļ attīstās tūskas.

Ar labu optiku un instrumentiem iespējams atjaunot limfas vadus un novērst vai mazināt tūskas rokā. Mitaka EMI instrumentu komplekts tiek uzskatīts par labāko pasaulē. Ja viena pincete maksā 466 eiro, šķēres 1400 eiro, to arī varētu gaidīt.

Sēžu pie mikroskopa un jūtu, ka sāku psihot

Kosmiskā tehnika tātad būtu ideāla, problēmas ir ar pašu Gagarinu. Viss sākās it kā labi. Iesildoties izpreparēju zemādas vēnu 0,5 mm diametrā. Mitakisti centās man nopārdot savu 450 tūkstošus eiro vērto brīnumu, savukārt es — sašūt asinsvadu, mazāku par 0,2 milimetriem. Trenējoties mājās, līdz 0,27 mm biju ticis ar uzticamo Shin Nippon OM 2 ierīci.

Mūsdienās rekonstruktīvie ķirurgi uz tik vienkāršiem mikroskopiem pat zeķes vairs nežāvē. Tomēr Brūču klīnikai/HRT⁴ vecais lāga Šins noder tīri labi — formas uzturēšanai un studentu mācīšanai.

Atsākdams treniņus pērngad februārī, tiku līdz 0,27 un pat līdz 0,2, lai gan nebiju drošs par pēdējām šuvēm. Ar Mitaka cerēju palīst tik zemu, cik var. Mitakisti, lai gan runā par samuraju⁵ vērtībām, ir biznesmeņi. Sākumā solīja treniņu četras dienas, tad divas, beigās iedeva vienu. Viņiem svarīgi pārdot, man — uzvarēt. Pirmām kārtām uzvarēt savu tizlumu. Izmēģināt 12 nulles. Caurulītes diametrā zem 0,2 mm ir nano mikroķirurģija. Isao Koshima⁶ sašuvis 0,1 mm; īpaši viņam Crownjun⁷ izgatavoja diegus 13 nuļļu izmērā. Tātad jānoskaidro būtisks jautājums: vai tiešām kādam ir “mazāk milimetru” nekā man?

Ar mokām pabeidzu 0,5 vēnu ar 11 nullēm un šuve sanāca draņķīga. Kāpēc trīc rokas? Uztraukums — it kā nevajadzētu, esmu ilgi developējis skilu⁸. Pie mammas Garciemā betonēju pamatus lauku mazmājiņai, staipīdams 40 kg betonklona maisus, bet tas bija pirms četrām dienām. Vecums? Būtu izstrādājis savu resursu?

Sēžu pie mikroskopa un jūtu, ka sāku psihot. Protams, situāciju varēja atrisināt ar lētu pontu — sašūt 0,7 mm pleca artēriju. Latvijā šo vingrinājumu veicu uz laiku, kā iesildīšanos. Tomēr jau pats bezgalīgai franču bagetei līdzīgā asinsvada izskats un doma par to, ka nāksies ņemt garlaicīgās desmit nulles, uzdzina nelabumu. Ja tagad ķeršos pie 0,7, noguršu vēl vairāk un tad — ardievu, 12 nulles un sapnis par 0,2!

Šuve asinsvadam 0,35 mm diametrā — gatava

Labi, atgriežamies pie saknēm. Vistas spārniņa artērija tajā daļā, kas ir pēc pēdējās locītavas — nu tās, ko cienījamais lasītājs izmet pat neapsūkātu. 0,45 milimetri, gluži normāli. Saņemies, vecīt, tu to vari! Soli pa solim, visu kā mājās. Rokas trīc mazāk. Sāk izdoties. Kafija!

Šo dzērienu nelietoju nekad, lai gan nav iebildumu pret kafijas smaržu. Pēc kafijas es svīstu un čurāju. Ceļos agri, brokastoju savā režīmā — ko arī darīju zināmu Taifūnam, kurš bija piebraucis no rīta savākt mani no hosteļa uz treniņu centru. Teicu, ka pavērošu, kā viņš ēd savas brokastis dārgās viesnīcas restorānā. Oficiants, nevarēdams izturēt badastreiku, pasniedza kafiju. Par manām attiecībām ar šo dzērienu un Napoleona plāniem, kuru dēļ kovida laikā kratos uz Poliju, lāga vīrs, protams, nezināja. Treniņcentrā puiši atkal piedāvāja kafiju, ieminēdamies, ka dažiem “stikla kalnā jājējiem” no kafijas trīc rokas, toties citiem pārstāj trīcēt.

Labi, ja jau kafija, tad impakts⁹, kaut arī smags, tomēr nebūs ilglaicīgs. Pabeidzu 0,45 ar tīri pieklājīgu šuvi un lūdzu, lai izsniedz 12 nulles, kā arī super smalkās pincetes ar 0,05 mm galiem. Rokās tagad ir smalkākais sērijveida diegs pasaulē un labākie instrumenti, kādi vien var būt.

Dodamies tālāk. Tā pati pleca artērija, tikai jau 0,35 mm. Nu ko — šujam. Lai savaldītu 12 nulles, kuras Latvijā neviens netirgo, biju trenējies ar vienpadsmit nullēm. Sākumā gāja grūti. Adata liecās, diegs trūka un zuda. Ja padomā, ka viens diedziņš maksā ap desmit eiro, šim sportam ir arī izmaksas. Izstrādāju iesildīšanās vingrinājumu kompleksu. Pie kāda astoņdesmitā vai deviņdesmitā asinsvada rezultāti sāka uzlaboties, lai gan pastāvīgi atklāju jaunus knifus. Šuvu no neizdevīgiem leņķiem, modelēju grūtas situācijas, zem mikroskopa pētīju, kāpēc plīst diegi un kas jādara, lai neplīstu. Laikam ieguldījumi atmaksājās, jo ar neticami smalko Crownjun 12 nuļļu 2 mm garo adatu tieku galā bez grūtībām. Kad paziņoju, ka mums ir gatava šuve asinsvadam 0,35 mm diametrā, mitakistu acīs saskatīju atzinību.