Mērfija likumi pirms vēlēšanām
Jau ir sācies! Vēlēšanu skaitītājs sācis griezties! Ko tas saskaitīs? Lūk, skats uz šo īpatnējo laiku ar vecā, labā Mērfija acīm.
- Pirmsvēlēšanu laiks ir kā spriedzes filma ar pakaļdzīšanos, duelēšanos un retoriku, kurai maz sakara ar jēgpilnu pasaules glābšanu! Specefekti liek iekrampēties krēslā, elpot dziļi, dialogi paātrina pulsu (piemēram, par veselības aprūpes ierēdņu vājajām matemātikas prasmēm, aprēķinot hospitalizēto pacientu skaitu slimnīcās vai gluži pretēji- par lokālpatriotu šantāžu, pacientu un darbinieku biedēšanu)... kaut iznākums banāls un iepriekš paredzams. Nauda jāprasa- kad tad vēl to dabūs, ja ne pirms vēlēšanām!
- Lai kaut ko padarītu tīru, ir jākļūst netīram. Pārdomu vērta domiņa no ekspolitiķiem kolēģiem, kas platiem soļiem dodas politikā.
- Divreiz uzkāpjot uz grābekļa, prāta spējas nepieaug. Kurš spēj saskaitīt, cik reižu veselības aprūpē ir kāpts uz grābekļa par necaurspīdīgumu, dialoga trūkumu, "savējā" principu... Gudrāki gan kā netiekam, tā netiekam.
- Pat mēslojums vagās tiek sadalīts nevienmērīgi! Vēl viens likums, kas ar nenovēršamu regularitāti atkārtojas katrā ministrēšanas laikā. Te jauns vakcinācijas kalendārs, te labvēlīga politika laboratorijām, te reģionālajām daudzprofilu slimnīcām, izlīdzinot tarifus, sūtot turp rezidentus gūt pieredzi.
- Kad nekas cits vairs nepalīdz, jāizlasa instrukcija! Šis likums katram politiķim, iespējams, būtu obligātā kārtā turams acu augstumā. Un brīdī, kad pietrūkst zināšanu, varētu sekot Doctus intervijas varoņa K.Trušinska padomam: stīvu lentītes griešanas pasākumu aizstāt ar negaidītu ierašanos uzņemšanas nodaļā nakts melnumā, lai savām acīm redzētu, kā tas ir, kad piecas ātrās palīdzības mašīnas ar pacientiem gaida rindā...
Tomēr, raugi, ir aicinājums saglabāt optimismu, jo - pesimistam ir neiespējami tapt patīkami izbrīnītam/pārsteigtam!