PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Klimata krīzes priekšvakarā. Kāda būs mūsu bērnu veselība?

D. Ričika
Klimata krīzes priekšvakarā. Kāda būs mūsu bērnu veselība?
Šodien dzimis bērns dzīvos vidēji līdz 2090. gadam, un tad, ja pasaulē nekas nemainīsies, planētas temperatūra būs pieaugusi vidēji par četriem grādiem. Bērnu veselība būs tā, par ko maksāsim visaugstāko cenu — liecina Lancet pērnā gada nogalē publiskotais ziņojums par klimata pārmaiņām.

Divi pasaules scenāriji

Pagājušajā gadā pasauli saviļņoja 16 gadus vecā zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga, kura, protestējot pret klimata krīzes ignorēšanu, divu nedēļu garumā katru dienu sēdēja uz parlamenta ēkas kāpnēm Stokholmā un dalīja bukletus ar saukli: “Es esmu šeit tāpēc, ka jums, pieaugušajiem, nospļauties par manu nākotni.” Lai gan mums šķiet, ka Latvija līdzīgi kā Zviedrija ir salīdzinoši “zaļa”, tā nemaz nav. Latvijā viens cilvēks gadā rada vidēji piecas tonnas oglekļa dioksīda, bet, lai saglabātu līdzsvaru dabā, tām vajadzētu būt trim tonnām.

Pēdējos 30 gados gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir pieaugusi par 0,7 grādiem. Latvijā novērojami intensīvāki nokrišņi, kam nav piemērota lielākā daļa kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmu pilsētās. Kokiem tiek reģistrēts agrāks ziedēšanas periods, toties aukstuma periods iestājas vēlāk. Lancet ziņojumā salīdzināti divi scenāriji. Viens, kurā pasaule pilda Parīzes nolīgumu: 195 valstis samazina siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu, lai nepieļautu globālo sasilšanu, kas pārsniegtu 2 °C. Zinātnieki jau brīdinājuši, ka, pārsniedzot divu grādu slieksni, katastrofālas klimata izmaiņas būs neizbēgamas. Un otrs scenārijs — mūsu planēta turpina uzsilt.

Tas nozīmē ekstrēmākus laikapstākļus (plūdus, vētras, karstuma viļņus), ledus kušanu Grenlandē, biežākus ugunsgrēkus, vēl vairāk piesārņotu gaisu, samazinātu bioloģisko daudzveidību, garāku ziedputekšņu sezonu, ar klimata pārmaiņām saistītās veselības problēmas (attēlā). Ja pasaule attīstītos pēc pirmā — pozitīvā — scenārija, tad šodien dzimušie bērni, kas dzīvotu Anglijā, sešu gadu vecumā pieredzētu, ka viņu valsts vairs neizmanto ogles. Ja viņi dzīvotu Francijā, tad viņu 21. dzimšanas dienā valstī vairs nebūtu ar benzīnu darbināmu auto. Diemžēl daudzas valstis ignorē un nepilda Parīzes nolīgumā rakstīto.

Attēls

Kāpēc bērnu veselība?

Piedzimstot bērna termoregulācija attīstīta vāji, bērni ir pakļauti gan pārkaršanai, gan atdzišanai. Bērni ieelpo un lieto šķidrumu proporcionāli vairāk pret savu ķermeņa masu, salīdzinot ar pieaugušajiem.

Bērni ir īsāki augumā, vairāk laika pavada uz zemes, tuvāk zemes līmenim, ir lielākā saskarē ar zemes piesārņojumu. Viņiem ir citāda uzvedība (rāpo, ceļ lietas no zemes, spēlējas laukā), tāpēc viņus ilgāk ietekmē piesārņojams. Gan imunitāte, gan citas bērna orgānu sistēmas ir nenobriedušas.

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2020. gada februāra numurā