E-veselību bremzē vecā domāšana

 Un izsaka cerību, ka informācijas elektronisku apriti Latvijas medicīnā visnotaļ piedzīvosim 2016. gadā. Tas gan nenozīmē, ka medicīniskajā dokumentācijā pavisam iztiksim bez pierakstiem uz papīra. Piemēram, izdrukātas recepšu veidlapas būs ilgāku laiku – līdz visas aptiekas būs e-veselības tīklā. Tāpat D. Gabaliņa norāda, ka e-veselība visvairāk prasa vecās domāšanas maiņu – sistemātisku pieeju, kas nepieļauj, ka informācija pazudusi, aizmirsta pierakstīt, ievadīt. Un e-veselība nekādi nejauksies ārsta arodā, kas reizē ir zinātne un māksla.

1. Kā elektroniskā vide maina komunikāciju ārstu starpā?

Ārsts ar ārstu var daudz vieglāk apmainīties ar informāciju: attālināta diagnostika, konsultācijas (izmantojot telekomunikāciju iespējas vai, piemēram, skaipu), var strādāt vienā komandā pie pētījuma, katrs atrodoties citā pasaules malā. Tradicionālo konferenču vietā - telekonferences. Lētāk un ērtāk ir nevis aizbraukt uz konferenci Amerikā, bet nopirkt konferences pieejas tiesības - dakteris, atrodoties savā praksē pie datora, var virtuāli piedalīties konferencē.

2. Kādi būs e-veselības ieguvumi profesionālim - ārstam, farmaceitam?

Labāka ārstniecības kvalitāte, kas izriet no labākas pieejas informācijai. Piemēram, e-recepte. Piedodiet, bet ārstu rokraksts mēdz būt grūti izlasāms! E-receptes gadījumā, ieskenējot receptes svītrkodu, sistēma brīdinās, ka tiek izsniegts nepareizs medikaments. Ārsts varēs arī redzēt to, ko līdz šim neredz, - kādas zāles pacients iegādājies. Ja ārsts izrakstījis zāles un pacients regulāri tās nepērk, bet stāsta, ka lieto, tad ir jautājums - vai tiešām?... Nākamajā kārtā plānojam sistēmā ievietot informāciju par zāļu savietojamību. Ja pacientam antibiotikas izraksta gan lors, gan ģimenes ārsts, tad sistēma brīdinās par palielinātu vienas un tās pašas aktīvās vielas devu. Ceram nākotnē ielikt arī informāciju par zālēm, kas nav savietojamas, - šīs datubāzes gan ir dārgas... Man šķiet, mēs īsti nenovērtējam, cik ļoti cilvēki spēj mācīties! Ja, pieslēdzoties savam profilam e-veselības portālā, cilvēki redzēs brīdinājumus (piemēram, par nepieciešamību vakcinēties), visu savu slimību dokumentu vēsturi (rentgena izmeklējumus, veiktās manipulācijas, izrakstītās zāles), viņi speciālistiem varēs uzdot jau daudz sarežģītākus jautājumus. Savukārt ģimenes ārsts varēs analizēt datus un ļoti fokusēti atlasīt pacientus no konkrētu slimību riska grupām. E-veselība uzlabos arī ārsta-valsts attiecības - samazinās birokrātiju, atvieglos to, kā ārsts iesniedz informāciju ārstniecības personu reģistram. Tāpat ārsts vienmēr varēs būt pārliecināts, vai cilvēks ir konkrētā bērna vecāks, vai viņam nav ierobežota rīcībspēja. Šī informācija tiks pārbaudīta pret valsts reģistriem. Vēl ārstiem bieži vien pietrūkt informācijas klasifikatoru. Tādu mums šobrīd ir ap 200, piemēram, dzimumu klasifikators, laboratorijas izmeklējumu, ķirurģisko manipulāciju klasifikators, zāļu reģistrs. E-veselības sistēmā tie būs pieejami visiem ārstiem. Visiem būs viena un tā pati informācija, līdz ar to būs vieglāk savākt, apkopot statistiku. Rezultātā būs arī vienkāršota uzskaite. Tagad ārstiem mēneša beigās jāievada liels informācijas apjoms ar ambulatorajiem taloniem, e-veselība ļaus šai informācijai lielā mērā nonākt sistēmā automātiski. Pašlaik e-veselības sistēmā nav paredzēts, bet nākotnē domājam, ka e-veselība palīdzēs risināt arī ārsta un iestādes attiecības. Piemēram, ļaus uzskaitīt ārsta darba laiku, mājas vizītes.

3. Kā tomēr skaidrojat ārstu vidē vērojamo pretestību e-veselības procesam?

Ārsta darbība šajā gadījumā kļūst caurspīdīga. Tāpat e-veselība nepieļauj pārāk daudz cilvēciskuma. Piemēram, nevarēs reģistrēt darba nespējas lapas ar atpakaļejošu datumu, izņemot gadījumus, kad būs jānorāda iemesls, kuru varēs kontrolēt. Tas nozīmē - jābūt zināmai kultūrai, jāstrādā, ievērojot konkrētus procesus. Personīgi esmu novērojusi, ka ārstiem ir divu veidu bailes. Cilvēki baidās, ka nav datora, interneta pieslēguma, kādas programmas, kā tiks galā ar modernajām tehnoloģijām. Šīs bailes ir saprotamas, bet mēs domājam, ka ārsts nav viens, viņam palīgos ir māsa, kas varbūt nesen beigusi māsu skolu un ikdienā labi lieto datoru. Turklāt jaunās tehnoloģijas (piemēram, iPad) lietotājam kļūst arvien draudzīgākas. Taču bailes un pretestība var būt saistītas arī ar citiem iemesliem. Spriežot pēc kāda pētījuma datiem, ES valstīs krāpniecība un pierakstījumi veido 10% no veselības budžeta. Ja ārstu rīcība būs caurskatāma, viņi negūs ienākumus, ar kuriem līdz šim varēja rēķināties. Kad portālā Latvija.lv publicēja valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, daudzi pacienti atklāja, ka viņiem pierakstīti veselības aprūpes pakalpojumi, kas patiesībā nav saņemti...

4. Kur e-veselības ieviešanā saskatāt vājās vietas, grūtības?

Pirmkārt, domāšanas maiņa visiem, otrkārt, ārstniecības iestādēm un sistēmu izstrādātājiem jāinvestē, lai pielāgotos, un tas būs gana ilgs process. E-veselība prasa laiku, naudu, cilvēku resursus. Plānošanu, kā organizēsim darbu. Esam ceļa sākumā - būsim radījuši centrālo sistēmu, bet visa "ekosistēma" izveidosies tikai pamazām. Piekrītu veselības ministres parlamentārās sekretāres Lienes Cipules sacītajam, ka esam palikuši kā pēdējie "dinozauri" Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība. Vienlaikus mums ir iespēja mācīties no citu valstu pieredzes - mēs varam izvairīties no tām problēmām, ar kurām saskārās citas valstis, ieviešot e-veselību.

5. Vai oktobrī, kā tika ziņots iepriekš, sāksies e-veselības sistēmas testēšana ar reālām personām un viņu datu izmantošanu?

Mums ir zināms ārstu saraksts, kas piedalīsies šajā procesā, ir notikušas sarunas ar lielajām slimnīcām, bet līgumi vēl tiek skaņoti. Saistošais termiņš ir gada beigas, līdz tam jāpārbauda sistēmas funkcionalitāte, taču domāju, ka process turpināsies nākamgad - skatīsimies, kā vairāk iesaistīt ārstniecības iestādes. Kad e-veselības 1. kārtas projekti sāks plaši darboties visā Latvijā? MK noteikumu grozījumos noteiktais termiņš ir 2016. gads. Dānijā e-veselību vieš jau 10 gadus, bet vēl viņiem ir ļoti daudz darāmā. Vispirms būs pierakstu un nosūtījumu sistēma, e-veselības portāls. E-receptei nākamgad vidū nododam tikai sistēmu. E-veselības 1. kārta beigsies nākamā gada vidū. Tad sāksies 2. kārta, kas ilgs līdz 2015. gada vidum. Trešā kārta ieplānota no 2014. līdz 2020. gadam.

6. Ārstu vidē rotē stereotips, ka e-veselība ir kā "melnais caurums", kur pazūd daudz naudas. 2005. gadā pieņemtajās e-veselības pamatnostādnēs līdz 2010. gadam bija iecerēts apgūt 29,6 miljonus latu...

Tā ir Eiropas reģionālā attīstības fonda, ne budžeta nauda. Šobrīd pirmajai kārtai ir atvēlēti gandrīz pieci miljoni latu, 2. kārtai paredzēti gandrīz seši miljoni latu, bet tie vēl nav iedoti. Patiesībā summas ir lielākas, jo ārstniecības iestādēm un sistēmu izstrādātājiem arī jāinvestē - tas veido "neredzamo" naudas apjomu.

7. Vai šobrīd ir skaidrs, kā ārstniecības iestāžu lokālās e-sistēmas savā starpā varēs "sarunāties"?

Tām nav "jāsarunājas" savā starpā, bet ar mūsu sistēmu. No mūsu sistēmas lokālās ārstniecības iestāžu sistēmas regulāri saņems kopīgos klasifikatorus, esam publicējuši saskarnes. Ārstniecības iestādēm, protams, sistēmas būs jāpielāgo, tātad jāinvestē finanšu, laika resursi. Stacionāra iekšējos procesos nejaucamies, proti, operāciju plānošana, gultasvietas, pacientu pārvietošanās starp nodaļām - šī uzskaite nav plānota mūsu sistēmā. Savukārt ambulatorie speciālisti un ģimenes ārsti ar e-veselību var strādāt ļoti labi, atstājot pēdas par pierakstiem un nosūtījumiem. Turpināsim strādāt pie nozares standartizācijas - speciālistiem ir dažādas formas, kā sagatavo nosūtījumu, kā reģistrē rezultātu. Tas būs ilgs laiks, kamēr šīs formas standartizēsim, saliksim sistēmā.

8. LVSADA pirms kāda laika aicināja apturēt e-veselības projektu, jo tas apdraud datu drošību. Vai ir pamats bažīties?

Sistēmā esam iestrādājuši visu, ko varējām iedomāties, lai tā būtu droša, lai uzskaitītu ik darbību, kas tajā tiks veikta. Turklāt cilvēks savā profilā vienmēr varēs redzēt, kurš piekļuvis viņa datiem. Tālākais jau ir ārstu kultūras un izglītības jautājums. Taču, strādājot caur e-veselības portālu, ārstam būs grūti ko padarīt nedrošu. Lai ārsts piekļūtu sistēmai, būs vairāki priekšnosacījumi: jābūt iespējai pieslēgties caur internetbanku vai ar e-parakstu/ID karti, vai mobilo ID. Tas, visticamāk, notiks, izmantojot internetbankas piekļuvi. Mēs nepiešķirsim nekādas atsevišķas paroles. Turklāt ārstam būs jābūt reģistrētam ārstniecības personu reģistrā. Kad viņš pieslēgsies sistēmai, viņam būs jānorāda, no kuras iestādes viņš strādā. Iestādes vadītājs būs atbildīgs, lai savlaicīgi deklarētu, kas un kādā specialitātē pie viņa strādā.

9. Ja kāda meitene 18 gadu vecumā piedzersies un nokritīs no velosipēda, bet 60 gadu vecumā kļūs par valsts prezidenti, Neo "nokačās" datus un publiskos šo nesmukumu - sacīja kāds ārsts. Vai e-veselība nenodara pāri cilvēka privātajai dzīvei?

E-laikmetā katram ir ļoti jādomā, kādu informāciju par sevi publisko. Vairāk gan būtu jāuztraucas, ko privātumam nodara sociālie tīkli. E-veselības vide ir ļoti reglamentēta, mēs ļaujam pacientam aizliegt piekļuvi konkrētiem dokumentiem vai visiem dokumentiem. Tātad pacients varētu pateikt: "Informāciju par braukšanu dzērumā ar riteni es negribu nevienam rādīt!" Mums pašiem būs sava aizsardzība pret Neo - cilvēkam, kas piekļūs pacientu datiem, būs jābūt autorizētam, būs tiešsaistes pārbaudes, tiks uzlikti ierobežojumi, cik daudz dokumentu var paņemt, nevarēs viena ārstniecības persona savākt datus par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Protams, būs arī kontroles mehānisms - pacients vienmēr varēs paskatīties, kurš viņa datus lūkojis; ja ārsts būs to drīkstējis darīt, bet būs tā rīkojies tikai intereses pēc, tad viņu var izslēgt no ārstniecības personu reģistra - tā pašlaik ierakstīts MK grozījumos. Tas ir gana smags sods. Risks, ka datus kāds varētu pirkt tādēļ, lai redzētu, kurš un kādus medikamentus izrakstījis receptēs, valsts sistēmā ir nesalīdzināmi mazāks nekā privātu kompāniju uzturētās sistēmās.

10. Eiropas valstu pētījumi liecina, ka pārlieku liela datorizācija nav laba, jo zūd cilvēciskais faktors, kas ārstēšanas procesā nosaka ļoti daudz ko.

Redz, cilvēciskums zūd brīdī, kad starp ārstu un pacientu ir dators, piemēram, telemedicīnas gadījumā. Kamēr ārsts nosūta informāciju sistēmai, bet pats runā ar pacientu, nekas nemainās, tikai uzkrājas vairāk informācijas. Domāju, ka Latvijā ar telemedicīnu nevajag pārāk aizrauties, mūsu valsts ir gana maza, lai līdz ārstam pacients tomēr aizkļūtu. Ārstniecība, protams, ir māksla, un mēs to nekādi negribam ierobežot, negrasāmies elektroniski ārstēt. Mēs gribam uzkrāt un sniegt vairāk informācijas, lai profesionāļi var labāk ārstēt.

Foto: Jānis Brencis