Bet orķestris neskan
Pārveidojot par aprūpes slimnīcām deviņas lokālās slimnīcas. Saīsinot veselības pārvaldē strādājošo darbinieku skaitu par 55%. Atstājot tikai trīs institūcijas: Veselības norēķinu centru, Veselības inspekciju un Veselības ekonomikas centru. Kāds ir strukturālo reformu pienesums?
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks J. Bundulis saka - veselības aprūpē pašlaik notiekot divi procesi: optimizācija un konsolidācija. Kur nu vēl precīzāk! Tiek rādīti grafiki, cik labi izskatāmies, jo samazināts slimnīcu, gultu skaits, vidējais ārstēšanas ilgums. Kā izskatās dzīvē? Dzīvē viss ir prozaiskāk. Samazinot gultu skaitu, darba mazāk nepaliek, un brīžos, kad slimnīcas sāk signalizēt, ka velsies pāri kraujas malai, no tukšajām valsts kabatām nauda kaut kā tiek sastiķēta: no sociālā spilvena, iekšēji pārdalot. Marija no Zabludovkas ciešas, kamēr viņu uz slimnīcu aizved neatliekamā palīdzība, un uz aprūpes slimnīcu brauc nelabprāt, jo nav neviena, kas gotiņu pieskatītu un pie viņas atbrauktu 60 kilometrus. Kopējā bilde veidojas greiza: akūto stacionāra slimnieku skaits šogad pieaudzis par vairāk nekā 10%, visās neatliekamās palīdzības slimnīcās augusi mirstība, trīs reizes vairāk cilvēku nevar atļauties aiziet pie ārsta (LVSADA dati). Vai tādas būtu reformu ieceres?
Savukārt ierēdņiem dots uzdevums skriet ātrāk, bet paliek jautājums: vai visas veicamās funkcijas ir lietderīgas un vai svarīgi dokumenti neturpina apputēt ministrijas plauktos, jo nav politiskās ietekmes?
Strukturālās reformas pašlaik kaut kā ļoti atgādina krievu klasiķa Krilova fabulu par zvēriem, kas sadomāja organizēt orķestri. Tas neskanēja. Jo nebija vecās domāšanas maiņas, nebija kopīgas vienošanās, kuru skaņdarbu atskaņot. Nosprieda -visa vaina apstāklī, ka nepareizi sasēdušies. Un sāka mehāniski mainīties vietām. Dažus taurētājus izraidīja. Bet tik un tā skanēja šķībi. Lai gan daļa visai ciešami spēlē vijoli, klavieres vai bungas.