PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Oktobris 2010

Dr. Baiba Anšmite, kardioloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnika “Linezers”

PAR OKTOBRA NUMURU

Tāds laiks ir klāt, ka tā vien kārojas iekārtoties siltumā, dzert tēju ar medu un lasīt. Žurnāls Doctus par to ir parūpējies. Ar atskatu pagātnē, viedokli par šobrīd notiekošo un ieskatu nākotnē saruna ar iekšķīgo slimību speciālistu prof. Ivaru Siliņu, kurš vedina domāt, kāda ir internista loma mūsdienu medicīnā. Vai internās medicīnas speciālistam jāatgriežas kā ambulatorās prakses ārstam?

Medicīnas raksti šajā numurā gan aktuāli, gan interesanti, gan noderīgi. Kā ārstēt akūti dekompensētas hroniskas sirds mazspējas slimnieku – par to lasiet prof. J. Lāča un prof. A. Ērgļa rakstā. Mazāk zināmi un interesanti iekaisīgu zarnu slimību aspekti dr. E. Krustiņa un prof. J. Pokrotnieka apskatā. Savukārt praktiski noderīga informācija rakstā par galvas smadzeņu traumu “zemūdens akmeņiem” – autori uzsver, ka nespecifiskas subjektīvas sūdzības un vāji izteikti klīniskie simptomi mazina pacientu un ārstu modrību un tieši tāpēc, iespējams, tiks izvēlēta kļūdaina ārstēšanas taktika ar tālejošām sekām. Esiet modri!

Izlasiet arī Stilla slimības klīnisko gadījumu un Vācijā strādājošā neiroķirurga A. Rībena pieredzes stāstu – tie atgādina, cik nozīmīgi ir strādāt vienotā komandā ar līdzīgi domājošiem profesionāliem kolēģiem. Iedrošinoši skan prof. I. Siliņa teiktais: “Latvijas valsts kopējā diagnoze ir laba. Laba!” Patīkamu rudeni!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Akūti dekompensēta hroniska sirds mazspēja

Akūti dekompensēta hroniska sirds mazspēja (ADHSM) ir biežākais hospitalizācijas iemesls hroniskas sirds mazspējas (HSM) slimniekiem virs 65 gadu vecuma. HSM ļoti viegli un ātri var akūti dekompensēties. Biežākie dekompensācijas tiešie iemesli ir interkurentās slimības (piemēram, akūta pneimonija), miokarda infarkts, aritmiju epizodes, nekontrolēta arteriālā hipertensija (krīzes), slimnieka līdzestības trūkums attiecībā uz šķidrumu ierobežojumiem, diētu, medikamentiem. Protams, arī fiziskas pārslodzes, pārlieka alkohola lietošana, daži medikamenti, piemēram, nespecifiskie pretiekaisuma preparāti, narkotiskie līdzekļi (kokaīns u.c.).

A. Ērglis, J. Lācis

GEAS īpatnības dažādās vecumgrupās

Literatūras dati rāda, ka gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) biežums sabiedrībā pieaug. [1] Kā iespējamos cēloņus var minēt gan izmaiņas dzīvesveidā un uzturā, gan medikamentu lietošanu, kā arī slimības labāku atpazīšanu un biežāku diagnostiku. Tā kā GEAS ārstēšana bieži saistīta ar ilgstošu medikamentu lietošanu, lielākā daļa ārstu ir daudzpusīgi un labi informēti par šo patoloģiju. Tāpēc šajā rakstā par divām vecumgrupām, kam GEAS norise ir nedaudz atšķirīga, – GEAS bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

S. Sabeļņikova, I. Daugule, G. Čui

Mazāk zināmais par iekaisīgām zarnu slimībām

Tēma par iekaisīgajām zarnu slimībām, proti, Krona slimību, čūlaino kolītu un nespecifisko kolītu, ir ļoti plaša, un autoru mērķis šoreiz ir nevis iepazīstināt lasītāju ar visiem klīniski nozīmīgajiem jautājumiem – šim mērķim piemērotākas tam veltītās grāmatas [1-4] un vadlīnijas [5-14], bet gan norādīt uz vairākiem interesantiem šo slimību aspektiem, kas, mūsuprāt, līdz šim parasti palikuši nedaudz nomaļus.

J. Pokrotnieks, E. Krustiņš

Galvas smadzeņu trauma

Galvas smadzeņu trauma (GST) ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis vecumā līdz 40 gadiem, kā arī galvenais cēlonis kvalitatīvas dzīves gadu zaudējumam. [1] GST incidence dažādos Eiropas reģionos ir konstatēta intervālā 150–300 uz 100 000 iedzīvotāju, vidējo GST incidenci Eiropā iezīmējot ap 240 uz 100 000 iedzīvotāju. [2] Latvijā no 1998. līdz 2004. gadam konstatētā GST incidence svārstījās no 415 līdz 460 uz 100 000 iedzīvotāju. [3]

V. Keris

Viegla galvas smadzeņu trauma un personības izmaiņas

Vieglām galvas smadzeņu traumām agrīnā un reizēm arī vēlīnā pēctraumas periodā ir raksturīgas nespecifiskas subjektīvas sūdzības un vāji izteikti klīniskie simptomi, kas mazina pacientu un ārstu modrību, – un tieši tāpēc, iespējams, tiks izvēlēta kļūdaina ārstēšanas taktika ar tālejošām sekām.

S. Vestermane

Laika pārbaudi izturējis preparāts – paracetamols

Paracetamols ir viens no pirmajiem sintētiskajiem līdzekļiem. Preparāts sintezēts 1878. gadā, 21 gadu pirms aspirīna ienākšanas klīniskajā praksē. Paracetamolu klīnikā ieviesa Jozefs fon Merings 1893. gadā. Izteiktā pretsāpju un temperatūru pazeminošā darbība sagādāja preparātam pasaules slavu un paliekošu vietu medikamentu plašajā klāstā. Par tā popularitāti liecina daudzie nosaukumi, ar kādiem to ražo dažādas pasaules medicīnas firmas: ir vairāk nekā 80 paracetamola sinonīmu.

A. Skutelis

Hormonālā kontracepcija – ieguvumi veselībai

Gan pasaulē, gan Latvijā plaši tiek diskutēts par hormonālās kontracepcijas nozīmi veselībā. Dažādu ārstu viedoklis atšķiras: ir tādi, kas atbalsta hormonālās kontracepcijas izrakstīšanu, ir tādi, kas neatbalsta, un ir vienaldzīgie. Lai gan vienprātības šajā jautājumā trūkst, hormonālā kontracepcija tiek lietota visai plaši, tāpēc rakstā mēģināts apkopot jaunāko pētījumu rezultātus tieši par hormonālās kontracepcijas “pozitīvo pusi” un veselības ieguvumiem.

S. Pildava, I. Vīberga

Neskaidras etioloģijas drudzis

Ir slimības, kas izpaužas kā infekcijas (un to skaitā ir neskaidras etioloģijas drudzis ar samērā plašu diferenciāldiagnozi), bet tās nav infekcijas slimības. Šī diagnoze tiek rakstīta diezgan bieži, tomēr reizēm, kad tiešām ir šī diagnoze, tā netiek diagnosticēta. Taču šai diagnozei ir visai konkrēts pamatojums, visai noteikti diagnostiskie kritēriji. Šoreiz par vienu no neskaidras etioloģijas drudža retākajiem iemesliem – Stilla slimību.

A. Stāka, P. Aldiņš, S. Lugovska, U. Dumpis

Kamēr varu, tikmēr daru. Internists kardiologs Ivars Siliņš

Internists-kardiologs, zinātnieks, bijušais klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs, joprojām RSU profesors IVARS SILIŅŠ ir viena no Latvijas medicīnas vēstures leģendām. Medicīnai atvēlējis 54 darba gadus un neatzīst cilvēkus, kas nevis dara paši, bet “lavās pie sveša putras katla”. Lai gan nelabojams optimists, nākotnes medicīnā profesors saskata pāris nopietnu problēmu, kurām nenāktu par ļaunu sagatavoties.

G. Gauja

Un atkal sākas viss no gala. E-veselība Latvijā

2005. gadā tika apstiprinātas e-veselības pamatnostādnes. Šogad – pēc pieciem gadiem – e-veselības makā ir ieripojis pirmais vērā ņemams finansējums, proti, 4,9 miljoni latu. Kas noticis pa vidu? Cik naudas tērēts koncepciju pārrakstīšanām, konsultācijām un kāds ir “sausais atlikums”? Kas mūs gaida tuvākajos gados un kādi ir e-veselības ieguvumi un riski – par to dažādu nozares dalībnieku vērtējums.

A. Valtere, D. Ričika

Apdrošināti un nodrošināti. Latviešu ārsts Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikā Vācijā

“Bavārija un Bādene-Virtemberga, kur strādāju, ir vieni no konservatīvākajiem un bagātākajiem Vācijas apgabaliem, un vācieši, kas te dzīvo, ne tikai uz ārzemniekiem, bet arī uz citu apgabalu tautiešiem skatās vairāk “no augšas”. Švābi tiek raksturoti kā taupīgi, skopi un īgņas. Ikdienā to īpaši nejūtu, bet to, ka viņi ir ļoti strādīgi, – gan,” smaidot stāsta neiroķirurgs AKSELS RĪBENIS, kurš jau gadu ir Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikas (atrodas Gincburgā) ārsts.

D. Ričika

Pretiniekiem novēlu iemest jau pirms spēles!

Tuvojoties Mediķu aroda kausam 2010, Doctus uzdeva 10 jautājumus 10 ievērojamiem basketbolistiem - par to, kāds ir ideāls basketbolists, kādas metodes jāpielieto cīņā ar pretiniekiem, kādas ir labākās bumbas driblēšanas tehnikas, kā arī citus āķīgus un viltīgus jautājumus.

Doctus

Bet orķestris neskan

Lai gan vārdu salikumu “strukturālās reformas” atveda Briseles starptautiskie aizdevēji jau 2008. gada nogalē un pirmās sāpīgās manipulācijas veselības aprūpē izjuta mazās slimnīcas pērnā gada pavasarī, lielie griezieni notika akurāt pirms gada.

Doctus