Vai farmaceitiskā aprūpe ir atkarīga no īpašumtiesībām? LĪGA KRĪGERE
1. Pirmo 150 dienu rezumē: esat attaisnojusi farmaceitu cerības par pārmaiņām?
Tas jājautā farmaceitiem... Gribu strādāt un pārstāvēt visu farmaceitu intereses, reizi nedēļā uz apaļā galda diskusiju kādā pilsētā cenšos saorganizēt līdz divdesmit cilvēkiem. Esmu pieņēmusi arī nepopulārus lēmumus - pirmo reizi mūžā man bija kāds jāatlaiž no darba... Man pat pārmet, ka biedrības attīstību virzu par strauju.
2. Kā vērtējat Farmaceitu biedrības spēku un ietekmi?
Latvijā ir izveidojušās septiņas farmaceitu nevalstiskās organizācijas. No vienas puses - labi, jo uzskatāmi var redzēt intereses, no otras puses, spēks ir ļoti sadrumstalots. Tāds ideālistisks sapnis - mēs varētu tiekties uz tādu prestižu un ietekmi kā Lielbritānijas Karaliskajai farmaceitu biedrībai, kurai ir daudz valsts deleģētu funkciju: licencēšana, sertificēšana u. c.
3. Farmaceitus visvairāk sašķēlis jautājums: vai farmaceitiskā aprūpe ir atkarīga no īpašumtiesībām. Tas noteikti būs viens no šā gada karstākajiem diskusiju jautājumiem. Kā domājat jūs?
Farmaceitiskā aprūpe nedrīkstētu būt atkarīga no īpašumtiesībām. Tas ir likuma pārkāpums. Ja tā ir atkarīga no īpašumtiesībām, tas nozīmē, ka daļa aptieku pašlaik neveic farmaceitisko aprūpi. Tā droši vien nevar teikt.
4. Ekonomikas ministrs A. Kampars nesen paziņoja, ka centīsies panākt farmaceitu ekskluzīvo īpašumtiesību nestāšanos spēkā. Kā tulkojat šādus signālus?
Cerams, viņš to pateica neapdomīgi un spontāni, bet signāls nav labs. Nesen Letas organizētā sarunā deputāts Vitālijs Orlovs atklāja, ka grozījumiem tiks atvērts Farmācijas likums un līdz Jāņiem būs jāizdiskutē visi priekšlikumi. Kā pamatojumu likuma atvēršanai viņš min it kā vairākas satraucošas vēstules no farmaceitu asistentiem, kas lauku reģionos ir vienīgie aptieku īpašnieki un darbinieki un kam nākamā gada 1. janvārī būs jāpārtrauc darbs.
5. Aptieku tīklu īpašniekiem ir izdevīgi gaidīt x stundu: kad gandrīz pusei no visām Latvijas aptiekām beigs darboties licence, normu - aptiekas īpašnieks var būt tikai farmaceits - valsts būs spiesta atcelt. Ko darīs Farmaceitu biedrība?
Kāpēc jāver ciet aptiekas? Pirmām kārtām jāatbild: kas ir aptieka. Ar studentiem mēģinājām to darīt, un sanāca, ka aptieka ir zāles un farmaceits. Telpas, aprīkojums - tas ir otršķirīgi. Mēs centīsimies panākt, lai licence tiktu piešķirta farmaceita praksei, nevis aptiekai, tad katram farmaceitam būs tiesības praktizēt jebkurā vietā attiecīgās telpās.
6. Esat pārliecināta, ka farmaceiti tiešām grib būt komersanti?
Ir ļoti dažādi. Brīvo farmaceitu apvienības biedru skaits ir neliels un parāda, cik daudziem tas ir svarīgi. Bet, piemēram, Jelgavā vairāki farmaceiti man teica, ka nevēlas savas aptiekas, nevēlas domāt par nodokļiem, nodarboties ar grāmatvedību. Toties secinājumam: "Labi, tad varēsit strādāt pie kolēģa," - viņi iebilda, ka tā gan negribot.
7. Ko darīsit, ja 2011. gada 1. janvārī aptiekas īpašnieki varēs būt ne tikai farmaceiti?
Iesim uz Satversmes tiesu. Farmaceitu tiesības uz darbu ir jāaizstāv, jo viņi ir ieguvuši profesiju un regulāri paaugstinājuši kvalifikāciju.
8. Cik lielā mērā farmaceits ir neatkarīgs un cik - dažādu akciju izpildītājs, vispirms cenšoties pārdot zāles, ko lieltirgotājs no ražotāja dabūjis ar lielāku atlaidi?
Vai tad farmaceitu aptiekās tas tā nenotiek? Domāju, ka farmaceita godaprāts tomēr nepieļauj, ka pacientam tiek liegta izvēle. Ceru, ka tā ir. Zināt, kur ir problēma? Ir daļa farmaceitu, kas varbūt labi zina savus pienākumus, bet nezina tiesības. Mēģināju organizēt nelielas lekcijas par farmaceitu tiesībām. Ja tiek ietekmēta vai skarta farmaceita profesionālā neatkarība, pret to ir jāvēršas. Un jāvēršas ir nevis pret mītiem un nostāstiem, bet reāliem gadījumiem.
9. Farmaceitu tālākizglītība bija no tiem nepabeigtajiem darbiem, ko saņēmāt "mantojumā". Kādas ieceres?
Aigars Eniņš šajā jomā jau bija daudz izdarījis. Mēs gribam, lai kvalifikācija tiktu pārbaudīta ne vien aptieku vadītājiem, bet ikkatram, kas veic farmaceitisko aprūpi. Tāpēc plānojam izveidot izglītības centru, kas sadarbībā ar universitātēm īstenos tālākizglītību.
10. Kā uzlabot saikni starp farmaceitu un ārstu?
Vēsturiski izveidojies, ka ārsts farmaceitu vienmēr ir uzskatījis par pavāru - tā akadēmiķis J. Stradiņš mēdz atgādināt publiskajā telpā. Bet farmaceits nav ārsta pavārs. Mēs esam komanda. Ārsts nosaka diagnozi, bet farmaceitam ir jābūt tik spēcīgām zināšanām farmakoloģijā, lai viņš šai diagnozei atrastu labāko medikamentu, tādējādi klīniskais farmaceits no ārsta noņemtu lielu slodzi. Reizēm pietiktu ar attieksmes maiņu. Piemēram, aizvietojot zāles ar lētākām, pietiktu ar vienu teikumu no ārsta mutes: aptiekā par dažādām cenām iespējams iegādāties dažādu ražotāju vienus un tos pašus medikamentus, kuru - to izlemiet kopā ar farmaceitu atbilstīgi sava maka biezumam.
Foto: Inese Austruma