Maijs 2010

Autoimūns hepatīts

1950. gadā Valdenstroms pirmo reizi aprakstīja aknu cirozes gadījumu ar plazmatisko šūnu infiltrāciju jaunai sievietei, kam bija hipergammaglobulinēmija, nezināmas izcelsmes drudzis, akne, kušingoīda pazīmes, artralģija un amenoreja. 1953. gadā tika ieviests termins “aktīvs hronisks hepatīts”, bet 1956. gadā nomainīts ar “lupoīdu hepatītu”, jo tolaik saskatīja saistību ar sistēmisko sarkano vilkēdi. Attīstoties vīrusu seroloģiskiem testiem, hepatologiem radās iespēja atšķirt vīrusu hepatītus no citām hroniskām aknu slimībām. Autoimūna hepatīta vecie nosaukumi ir “autoimūna aknu slimība” un “hronisks aktīvs hepatīts”. [2; 5]

Renīna inhibitori – RAAS aktivitāti ietekmējošais antihipertensīvais modelis mūsdienu skatījumā

Kopš renīna atklāšanas laboratorijas trusīša nierēs 1898. gadā renīna–angiotenzīna–aldosterona sistēma (RAAS) līdz mūsdienām ir saglabājusi savu nemainīgi svarīgo lomu asinsspiediena regulācijā. Mēģinājumi šo vairāk nekā simt gadu minēto sistēmu iegrožot farmakoterapeitiski lielākoties izrādījušies sekmīgi.

Modernās dermatoloģijas dažādie aspekti

Dermatoloģijas jomā rakstīts gan par dažādām patoloģijām, ārstniecības paņēmieniem, līdzekļiem, pierādījumos balstītiem pētījumiem, nākotnes iespējām, ādas kopšanas līdzekļiem, vitamīniem un antioksidantiem. Arī tirgū ienāk jauni spēlētāji ar jaunām dermokosmētikas līnijām. Tātad vajadzētu secināt – tā kā ārstiem ir arvien vairāk informācijas par ādas slimībām, labāka izpratne par to cēloņiem, tirgū tiek piedāvāta pārbaudīta un efektīvāka dermokosmētika, pacientiem ir pieejama lieliska ādas aprūpe specializētajos dermatoloģijas centros, skaistuma klīnikās..., tad ādas saslimšanas populācijā mazinās. Nē! Kāpēc?

Par netīru pirkstu bāšanu mutē no cita skatpunkta. Higiēnas hipotēze un helmintu terapija

Pirms Berlīnes mūra krišanas ar alerģiju sirga 5% Austrumvācijas iedzīvotāju, savukārt Rietumvācijā alerģisku cilvēku bija 25%. Desmit gadu pēc apvienošanās bijušajā Austrumvācijā dzīves apstākļi un pārtikas produktu drošība bija ievērojami uzlabojusies, toties alerģisku cilvēku skaits – pieckāršojies, sasniedzot tādu pašu līmeni kā rietumu kaimiņiem. Šis ir uzskatāms piemērs, kas apstiprina sen novērotu parādību: mazattīstītajās valstīs ir ievērojami mazāka alerģiju un autoimūno slimību prevalence nekā attīstītajās valstīs. Tā, piemēram, augstākais alerģisko cilvēku īpatsvars ir Lielbritānijā – 33%. Ja runājam par 1. tipa cukura diabētu, kas attīstās, veidojoties autoantivielām pret paša organisma aizkuņģa dziedzera beta šūnām, tad tādā valstī kā Afganistāna šī slimība nav sastopama gandrīz nemaz. [1]Dr. habil. med., profesors Anatolijs Danilāns, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents: Tēma par higiēnas hipotēzi un helmintu terapiju ir zinātniski saistoša. Protams, tā nav panaceja, bet jauns skatījums autoimūno slimību izpratnē. Vācijā Krona slimības terapijā diezgan plaši izmanto matgalvja oliņas, Latvijā vēl tam neesam gatavi – trūkst informācijas, kā arī resursu. Katrā ziņā  – interesanti!

Plaušu sīkšūnu vēzis

Aizpagājušajā gadsimtā jūs, iespējams, nekad neredzētu plaušu vēža slimnieku, jo tā bija reta slimība. Autopsijās no visiem vēžiem 1878. gadā plaušu vēzi sastapa apmēram 1% gadījumu, 1912. gadā medicīnas literatūras apskatā visā pasaulē tika aprakstīti tikai 374 plaušu vēža gadījumi. Ko novērojam mūsdienās? Kopš 2000. gada visā pasaulē katru gadu saslimst 1,2 miljoni cilvēku (no tiem trešdaļa sieviešu), apmēram trīs miljoni slimnieku dzīvo ar plaušu vēzi. Šoreiz divi klīniskie gadījumi, kas uzdod jautājumus: kādas problēmas sabiedrībai rada smēķēšana un ko ikvienam ārstam teikt, satiekot savu pacientu–smēķētāju.

Mutes veselība

Labdien, kolēģi!Doctus pielikums Mutes veselība kļūst par tradīciju! Zobārstniecība un vispārējā veselība spērusi vēl vienu soli starpdisciplinārās pieejas īstenošanā.

Kariesa riska noteikšana zobārstniecībā

Kariess ir multifaktoriāla, hroniska, bet lēni progresējoša slimība, ko vairākās tā attīstības fāzēs iespējams apturēt, lai vēlāk nebūtu nepieciešama radikālāka iejaukšanās ar plombēšanu, sakņu kanālu ārstēšanu vai pat ekstrakciju. Lai mazinātu kariesa izplatību un intensitāti, visā valstī jāveic organizēti profilakses pasākumi gan sabiedriskā, gan individuālā līmenī. Profilakses programmas plānošanā svarīgi, lai tā būtu mērķtiecīga, ekonomiski izdevīga un ar maksimālu efektivitāti. Pasaules Veselības organizācija iesaka veikt profilaktiskus pasākumus augsta kariesa riska bērniem.

Mutes dobuma infekcijas un elpošanas ceļu slimības

Mutes dobuma infekcijas jau sen zināmas kā dažādu orgānu sistēmu slimību izraisītājas un veicinātājas. Mutes dobuma infekcijām XIX un XX gadsimtā (līdz pat septiņdesmitajiem gadiem!) tika piešķirta galvenā loma iekaisuma slimību attīstībā; šā perioda beigu daļu raksturo diezgan intensīvas nepamatotas zobu ekstrakcijas. Šajā rakstā – par mutes dobuma infekciju saistību ar elpošanas ceļu slimībām.

Dentīna hipersensitivitāte. XXI gadsimta izaicinājums zobārstniecībā

Jutīgi zobi ir izplatīta parādība visā pasaulē. To izraisa gan ikdienā lietotie pārtikas produkti, gan zobu kopšanas paradumi, gan virkne citu faktoru: stresa izraisīta zobu griešana, dažādas skābes, medikamenti, kā arī kuņģa skābes nokļūšana mutes dobumā, ko izraisa atviļņa slimība, vemšana, kuņģa darbības traucējumi. Savs loģiskais pamatojums ir zobu jutīgumam, kas rodas grūtniecības laikā, jo daudzas topošās māmiņas cieš no grūtniecības toksikozes un rīta vemšanas. Visbiežāk zobi ir jutīgi uz aukstu, retāk karstu ēdienu vai dzērienu, reizēm pēc saldumu ēšanas vai mehāniskiem pieskārieniem. Zobi var būt jutīgi pēc balināšanas un dažkārt pēc regulārām peldēm baseinā. Interesanti, ka regulāra, ilgstoša peldēšanās baseinā var izraisīt līdzīgas zobu problēmas. Baseina ūdens satur hloru, tāpēc ir skābs un, nokļūstot mutē, negatīvi ietekmē zobus. Dentīna hipersensitivitāte ir ar izteiktiem simptomiem un ļoti nepatīkama.

Koleģialitātes dilemmas. Par aizvainojumu, prasmi sadarboties, cieņu un skabargu cita acī

Reiz kāds kolēģis profesora Kristapa Rudzīša klātbūtnē ne visai taktiski mēģināja izcelt savu pārākumu, uz ko profesors ironiski aizrādīja: "Francijas karaļa galmā visiem bija jāzina jēdziens laesio Maiestalis [karaļa aizvainošana]." Tāpat viņš kolēģu diskusijā allaž ievēroja romiešu principa - argumentum ad rem un nekad neķērās pie argumentum ad hominem. Kritizē lietu, nevis cilvēku! Un mēdza puspajokam atgādināt kolēģiem, ka vadītāja galvenais uzdevums ir nevis vadīt, bet netraucēt citiem normāli strādāt. Viņš bija no tiem, no kuriem var mācīties koleģialitāti un toleranci. Vai šodien mēs to varam mācīties cits no cita? Piedāvājam septiņas diskutablas situācijas, ar kurām sastopoties ikdienas kolēģu attiecībās, nereti rodas mulsums. Situāciju komentāros - gan savstarpējo attiecību, cilvēka uzvedības pazinēja skatījums, gan vienkārši dzīvesgudra pieredze.  

Sieviete kustībā. Kardioloģe Silvija Hansone

Ar tēmu “Sieviete kustībā” kardioloģe Silvija Hansone piedalījās kolēģu inspicētā seminārā par iespējām mazināt koronārās sirds slimības izplatību sieviešu vidū. Un kur vēl precīzāks pašas dakteres Hansones agregātstāvoklis ja ne kustība – skriešana, kalnu slēpošana, peldēšana, tautas dejas, aerobika, klasiskais balets! Bet – secībā: tikai pēc darba Rīgas 1. slimnīcā, pēc studentiem un tālmācības kursantiem visā Latvijā. Un visvēlamāk kopā ar savu lielāko bagātību – ģimeni un draugiem meitu Lindu un dēlu Arni.

Akūtā stunda ģimenes ārsta praksē

Ikvienam ģimenes ārstam, kuru algo valsts, ir noteikts, ka jābūt pacientu pieņemšanai arī bez iepriekšēja pieraksta – katru dienu ne mazāk par vienu stundu. Arī īpašas telefon­stundas ir viens no ģimenes ārstu pieejamības risinājumiem, tiesa, ne obligāts – un nav dzirdēts, ka ārsti tādas būtu ieviesuši; pacienti zvana tad, kad viņiem šķiet – jāsauc palīgā dakteris. No vienas puses, akūtā stunda pacientam dod drošības izjūtu, ka ārsts būs sasniedzams. No otras puses, akūts gadījums notiek x stundā, kad to neplāno, nevis no pulksten astoņiem līdz deviņiem. Kā ģimenes ārsti organizē akūtās stundas, kāds ir to vidējais pacients un vai ārstam ir jā(pār)audzina pacienti, kas akūtajā stundā garāmejot ienāk pēc receptes vai nosūtījuma pie speciālista?

Portugāles apskāvienos. Latviešu anestezioloģe "Santo Antonio" slimnīcā

Portugālē nevar neiemīlēties... Okeāns un saule. Daudz saules! Portvīna pagrabi, laiski zivju restorāniņi, daudz baznīcu un leģendu – ar ibēru cilšu, mauru, romiešu un grieķu kultūru nospiedumiem. Augumā mazie portugāļi ir nesteidzīgi, smaidīgi un ļoti ģimeniski. Viņi bieži apkampjas, sirsnīgi sarokojas, priecīgi sarunājas un jokojas. Tā kā šeit nedežurēju nedēļas nogalēs un arī diennakts dežūras izpaliek, patiešām to visu izbaudu! Kopā ar mani ir vīrs Jānis (rezidents neiroķirurģijā – atbrauca uz šejieni nedaudz vēlāk un strādā citā slimnīcā) – cenšamies ievērot vietējo paražas, aprunājamies ar piemājas sakņu veikala pārdevēju, draudzīgi sveicinām skārņa gaļas izcirtēju, dodamies garās pastaigās gar okeānu... Un nereti pieķeram sevi pie domas: lai kā arī dzīve iegrozīsies, Portugālei vienmēr būs īpaša vieta mūsu sirdī un atmiņās.

• Farmaceiti

Vai farmaceitiskā aprūpe ir atkarīga no īpašumtiesībām? LĪGA KRĪGERE

Atbild LĪGA KRĪGERE, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente

Par attiecību pusfabrikātiem un asariem

Aprīlī aktualizējot Eiropas Pacientu tiesību dienu, Latvijas Pacientu ombuds informē, ka pērn sniedzis vairāk nekā 370 konsultāciju. Visvairāk par attieksmes, saskarsmes jautājumiem, kā arī par informācijas trūkumu.