2005. gadā tika apstiprinātas e-veselības pamatnostādnes. Šogad – pēc pieciem gadiem – e-veselības makā ir ieripojis pirmais vērā ņemams finansējums, proti, 4,9 miljoni latu. Kas noticis pa vidu? Cik naudas tērēts koncepciju pārrakstīšanām, konsultācijām un kāds ir “sausais atlikums”? Kas mūs gaida tuvākajos gados un kādi ir e-veselības ieguvumi un riski – par to dažādu nozares dalībnieku vērtējums.
Cik daudz un kam tērēti līdzekļi?
Veselības ministrijas mājaslapas oficiālā informācija liecina, ka 2007.-2010. gadā no valsts budžeta e-veselības pamatnostādņu īstenošanai piešķirti 1,6 miljoni latu. Tā, visticamāk, nav galīgā summa, jo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem iestādes tērējušas līdzekļus gan sava budžeta ietvaros, gan arī Veselības ministrija meklējusi resursus citos avotos, piemēram, Sabiedrības veselības aģentūras budžetā. Taču tā vienalga ir pieticīga summa pretstatā iecerēm - e-veselības pamatnostādņu īstenošanas plāna rakstītāji bija plānojuši līdz 2010. gadam apgūt 29,6 miljonus latu. [1] Par 1,6 miljoniem latu lielākoties izstrādātas koncepcijas, specifikācijas, plāni, metodoloģijas un standarti, iepirkta tehnika, apmaksātas konsultācijas, atzinumi un audita pakalpojumi, kā arī pārvaldīta e-veselības programma.
Tā, piemēram, 2007. gadā tērēts 321 tūkstotis latu elektroniskās veselības kartes ieviešanai (projekta vadībai, vadlīniju izstrādei, iepirkuma sagatavošanai, datu apmaiņas standartu sagatavošanai u.c.), 84 tūkstoši latu vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas dienesta informācijas sistēmas izveidei, 99,8 tūkstoši latu - centrālā vizuālās diagnostikas arhīva izveidei, 97 tūkstoši latu - elektronisko recepšu ieviešanai, 38 tūkstoši latu - veselības aprūpē strādājošo izglītības celšanai IT jomā, 22 tūkstoši latu - e-veselības programmas pārvaldībai. [2]
Kāds ir praktiskais pienesums? Doctus aptaujātie nozares pārstāvji saka: koncepcijas, kas izstrādātas pirms četriem gadiem, bet nav ieviestas, ir izmesta nauda. Veselības ekonomikas centra (VEC) direktore DAIGA BEHMANE domā, ka viss līdz šim paveiktais ir darīts pareizi: "Vispirms jāizveido koncepcijas, tikai tad var izstrādāt sistēmu. 2009. gadā pārņēmām vairākus izstrādātus dokumentus, projektu pieteikumus, kas bija sagatavoti labā līmenī, lai projektus varētu apstiprināt."
Top elektroniskā veselības karte, e-recepte un e-rezervācija
"Man jautā: kāpēc Igaunijā e-veselība strādā, bet pie mums ne? Tāpēc, ka tur daudz ātrāk šai jomai tika piešķirts finansējums," saka D. Behmane. Procesu bremzējusi krīze un iestāžu reorganizācija: "Bija jāpārveido projektu dokumentācija, jo projekts tika apstiprināts vienai iestādei, bet tagad to realizē cita."
Šogad piešķirtais ERAF finansējums - 4,9 miljoni latu - paredzēts trim e-veselības projektiem: elektronisko recepšu informācijas sistēmas, elektroniskās veselības kartes, kā arī elektroniskā apmeklējuma rezervēšanas izveidei un veselības aprūpes darba plūsmu elektronizēšanai. Visiem šiem projektiem finansējums ir piešķirts 1. posmam, proti, līdz 2013. gadam jāpabeidz projektu izstrāde un jārealizē pilotprojekti. Nākamajām kārtām naudas apjoms nav zināms. D. Behmane: "Pašlaik tiek izstrādātas iespējamās 2. posma projektu aktivitātes, atbilstīgi tām arī tiks aprēķināts nepieciešamais finansējums."
Pašlaik norit iepirkuma procedūras par visu trīs projektu ietvaros realizējamo informācijas sistēmu izstrādi. D. Behmane: "Paralēli šo sistēmu izstrādei mēs strādājam pie kopējām prasībām elektronisko datu apmaiņai. Tie ir gan vienoti klasifikatori, gan pakalpojumu struktūra. Datu drošības prasības, kas jāievēro ārstniecības iestādēm, jau ir izstrādātas. Rudenī reģionos būs semināri, tad ārstniecības iestādes iepazīstināsim ar šīm prasībām. Tas, kādā veidā šīs prasības tiks ieviestas konkrētā iestādē, ir katras iestādes vadītāja atbildība. Ja būs vajadzīgi vēl kādi kursi, instruktāžas, tad to labprāt uzzinātu no ārstniecības iestādēm, lai šos jautājumus risinātu."
VEC direktore stāsta, ka tiek veidota standartu izstrādes darba grupa, kuras uzdevums būs vienoties, kā lokālās ārstniecības iestāžu sistēmas savā starpā varēs "sarunāties" vislabāk. "Situācija jau izpētīta - ir notikušas diskusijas ar nozares profesionāļiem, tā ka, domāju, tiks ņemts vērā tas, kas darbojas, un lietas netiks sarežģītas." Arī jautājums par datu uzglabāšanas laiku (kas ir būtiski, lai elektronisko datu milzīgais apjoms nepārvēršas datu "kapsētā") tiks atrisināts sistēmu izstrādes laikā - tam jāparādās sistēmu specifikācijās.
VEC direktore noraida skeptiķu argumentu, ka e-veselību varētu ieviest centralizēti Eiropas Savienībā. "Katrā dalībvalstī informācijas sistēmu izstrāde ir atšķirīgā stadijā, un neviens gatavu dāvanu nepasniegs. Eiropas Savienībā aktuāli ir citi jautājumi: kādai jābūt elektroniskās veselības kartes datu struktūrai, kādiem tehniskajiem standartiem, kā atvieglot datu plūsmu starp dalībvalstīm utt."
Viņa atgādina, ka saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 60 par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām no nākamā gada 1. janvāra visiem ārstiem jāspēj par saviem pacientiem datus ievadīt elektroniski. "No dienaskārtības būtu jānoņem diskusija: kā ieviesīsim e-veselību, ja ārstiem nav datoru. Šodien nevienā nozarē vairs nav aktuāls jautājums: vai tev ir dators un vai spēsi strādāt ar elektroniskiem dokumentiem?"
Ieguvumi
"Lielākais e-veselības ieguvums ir kvalitatīvāka veselības aprūpe, jo ārstam būs pieejama detalizētāka informācija par pacientu: iepriekšējām slimībām, veiktajām manipulācijām, lietotajām zālēm. Otrs ieguvums: efektivitāte un resursu racionāla izmantošana, jo nebūs jādublē jau veikti izmeklējumi, ārstu slēdzieni. Tas nozīmē, ka pacients ātrāk tiks pie diagnozes un ārstēšanas," uzsver D. Behmane. E-veselības sociālekonomisko ieguvumu pētījumi rāda, ka e-veselības ieviešana par 22% uzlabo medicīniskā personāla darba efektivitāti, par 33% samazina pacienta neierašanās gadījumus, par 16% samazina gaidīšanas laiku uz ambulatoro aprūpi, par 45% optimizē laboratorijas izmeklējumus un par 99% samazina nozaudētos radioloģijas izmeklējumus. [3]
Labums profesionāļiem? Vienota, pilnīga un laikus pieejama informācija. Atskaites, kas būs iegūstamas centralizēti no e-veselības sistēmām. "Šobrīd ārsti aizpilda talonus, statistikas veidlapas un pacientu reģistrus - par vienu pacientu informācija tiek ziņota vairākas reizes," atzīst D. Behmane. "Un, kad mēs salīdzinām statistikas informāciju ar Veselības norēķinu centra informāciju, atklājas arī nesakritības. Domāju, ka statistika līdz ar e-veselības ieviešanu kļūs daudz pamatotāka."
Pēc pieciem gadiem atkal jauna koncepcija jeb Kas bremzē e-veselību?
E-veselība, protams, ir neizbēgams process, un mazāk kāds apšauba e-veselības ieguvumus, drīzāk bažīgus dara jautājums: vai atkal pēc pieciem gadiem neatgriezīsimies pie jaunu koncepciju rakstīšanas. Šāds jautājums radās arī sarunās ar vairākiem nozares pārstāvjiem, jo e-veselību bremzējošie faktori ir vairāki un būtiski.
Pirmkārt, cik lielā mērā veselības aprūpes nozare ir ieinteresēta caurspīdīgumā? Pamatota statistika, iespēja izsekot datu plūsmai, kam vajadzētu būt e-veselības ieguvumam, itin viegli var pārvērsties arī par bremzējošu faktoru, jo tas ir kontroles mehānisms. Visos līmeņos.
Otrkārt, vai Veselības ekonomikas centram ir pietiekama kapacitāte un ietekme, lai 2013. gadā neiepauzētu un novestu līdz galam e-veselības projektus, jo ERAF projektiem vajadzīgs valsts līdzfinansējums, bet līdzekļu taupības apstākļos prioritātes var izrādīties arī citas? Cik laika prasīs normatīvo aktu bāzes izstrāde par elektronisko datu plūsmu nozarē un pieņemšana, jo bez tās nav iedomājama informācijas apmaiņa starp iestādēm? D. Behmane atzīst, ka gan samazinātā kapacitāte, gan prasības - piemēram, no projekta līdzekļiem aizliegts algot projekta vadītāju, administratoru, sekretāru - neveicina e-veselības projektu ātrāku virzību.
Tajā paša laikā parādās interesanti privātas iniciatīvas projekti - oktobrī klajā nāks veselības datu online banka jeb kredītkartes izmēra elektroniska karte, piedāvājot apkopot un uzkrāt datus par pacienta veselību. Par maksu, protams. Grūti pateikt, vai tā ir neticība valsts kapacitātei attīstīt e-veselības projektus vai drīzāk tālredzība piemērotā laikā (kad valsts aktualizē e-veselību) pārdot biznesa ideju.
Treškārt, vai esam gatavi pārstrukturēt veco domāšanu, lai strādātu citādi - sistemātiskāk? Vairāki Doctus uzrunātie nozares pārstāvji uzsver, ka datu drošība galvenokārt ir domāšanas jautājums - neatkarīgi no datu glabātuves (reģistratūrā vai elektroniskā nesējā). Tāpat vēlme iegūt pacienta anamnēzi, lai nedublētu jau veiktu izmeklējumu un palūkotu, kā izrakstītās zāles mijiedarbojas ar kolēģa izrakstītajām, ir sistēmiskas domāšanas jautājums. "Nozarē pārāk tiek kultivēts uzskats, ka medicīna ir māksla. Tas attiecas uz dažādu lietu klasificēšanu, strukturēšanu, veselības ekonomikas principu ieviešanu. Ekonomika prasa darbību kādā noteiktā sistēmā, jo tikai tad var veikt uzlabojumus," domā D. Behmane. "Arī e-veselība automātiski prasa sistēmisku pieeju. Piemēram, izveidot pareizu pakalpojumu struktūru un tad atbilstīgi sistēmai vadīt informāciju. Ārstiem tas nozīmē strukturētāku, analītiskāku pieeju darbam, nevis norakstīt neizdarību uz to, ka ārstēšana ir māksla. Pasaulē joprojām cīnās šie divi viedokļi: cik daudz veselības aprūpi var sistematizēt? Taču - jo ilgāk diskutēsim, jo ilgāk kavēsim progresu. Un tad pēc pieciem gadiem atkal varēsim vaicāt: kāpēc igauņi tik tālu tikuši mums priekšā?"
