PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pieprasītie speciālisti reģionos. Rindas, pacientu plūsma, sadarbība ar ģimenes ārstiem

M. Zvaigzne, I. Vainovska, I. Brikere
Pieprasītie speciālisti reģionos. Rindas, pacientu plūsma, sadarbība ar ģimenes ārstiem
Vai Muhammedam jāiet pie kalna vai kalnam pie Muhammeda? “Šauro” speciālistu, kuru Latvijā trūkst, došanos uz reģioniem valsts nestimulē. Viss pacientu un pašu speciālistu rokās.

Sāpīgais rindu jautājums

Daina SAULĪTE–KANDEVICA: “Rinda uz konsultāciju  ir apmēram divas nedēļas.  Ja nepieciešama steidzamāka  konsultācija, ģimenes ārsti  zvana un pacientu iespējams  konsultēt arī ātrāk.” Daina SAULĪTE–KANDEVICA: “Rinda uz konsultāciju  ir apmēram divas nedēļas.  Ja nepieciešama steidzamāka  konsultācija, ģimenes ārsti  zvana un pacientu iespējams  konsultēt arī ātrāk.”
Daina SAULĪTE–KANDEVICA: “Rinda uz konsultāciju ir apmēram divas nedēļas. Ja nepieciešama steidzamāka konsultācija, ģimenes ārsti zvana un pacientu iespējams konsultēt arī ātrāk.”
DAINA SAULĪTE–KANDEVICA, strādā par kardioloģi un reimatoloģi Liepājā. Kurzemes zonā viņa ir vienīgā reimatoloģe. Dzimusi liepājniece, tāpēc nav bijis jautājuma, kur strādāt pēc klīniskās ordinatūras beigšanas. Atzīst, ka reimatoloģija mūsu valstī ir pabīdīta malā, pārklājums Latvijā ar reimatologiem bēdīgs.

"Zinu, ka uz Ventspili un Talsiem konsultēt brauc Dr. Evita Sikora. Ārpus Rīgas strādā Dr. Sarmīte Saliniece (Valmiera), Lija Krūmiņa (Bauska), Rēzeknē Dr. Marija Putra. Liepājā vēl nedaudz pacientus konsultē ģimenes ārsti Alberts Auce un Olita Sevčuka. Pašreiz Nacionālais Veselības dienests man apmaksā trešdaļu slodzes, no tā puse ir reimatoloģijā un puse kardioloģijā. Valsts apmaksātie pakalpojumi reimatoloģijā man ir tikai no 2013. gada. Atlases procedūrai dokumentus iesniedzu 2007. gadā, pieteicos uz reimatologa un kardiologa kvotām, bet piešķīra kvotas tikai kardioloģijā. Rinda uz konsultāciju ir apmēram divas nedēļas. Ja nepieciešama steidzamāka konsultācija, ģimenes ārsti zvana un pacientu iespējams konsultēt arī ātrāk. Pacienti brauc no visas Kurzemes: Saldus, Kuldīgas, Ventspils, Liepājas rajona, dažreiz arī no Rīgas, Jelgavas.

Reimatoloģija mūsu valstī ir "nobīdīta" malā, taču neārstēts reimatoloģiskais pacients — tie ir ekonomiskie zaudējumi, apjomīgs darba spēju zudums, darba nespējas lapas, invaliditāte. Pēdējos gados tam liela uzmanība pievērsta Eiropā. Izveidots projekts "Fit for work", lai apzinātu problēmas un iespējamos risinājumus invaliditātes, darba nespējas mazināšanai. Šā projekta ietvaros 2013. gadā ģimenes ārstiem tika organizēta Reimatologu skola. Pēdējos piecos sešos gados ģimenes ārstu un citu speciālistu informētība par reimatoloģiskām slimībām ir uzlabojusies. Pacienti uz konsultāciju tiek sūtīti jau ar analīžu rezultātiem. Agrāk bieži vien tika nosūtīti neizmeklēti pacienti, tagad kolēģi zvana, jautā, kādus izmeklējumus, analīzes veikt pirms konsultācijas. Sadarbība ar ģimenes ārstiem veidojas ļoti laba, reti šodien pirmo reizi pie reimatologa ierodas pacients, kas jau piecus sešus gadus "slimo ar locītavām". Pacienti tiek nosūtīti pirmajos četros sešos mēnešos.

Mans ieteikums Veselības ministrijai būtu sakārtot rindas — izanalizēt, cik naudas vajag vienai vai otrai nozarei. Katru gadu rudenī sākas runas par to, ka nav naudas, kvotas izlietotas, ko darīs neatliekamie pacienti. Ja šāda situācija pārsteidz vienu gadu, tas būtu saprotams, bet tā notiek gadu no gada."

Zinīgāki ģimenes ārsti, kas "noķer" slimības agrīni

Linda MIČULE: “Kurzemē vairs nav  tik daudz ielaistu urēmijas  pacientu kā pirms sešiem  gadiem. Ģimenes ārsti  iemācījušies ne tikai noķert  slimības to agrīnajā stadijā,  bet sniegt psiholoģisku  atbastu, ja gaidāma  nieru aizstājterapija.” Linda MIČULE: “Kurzemē vairs nav  tik daudz ielaistu urēmijas  pacientu kā pirms sešiem  gadiem. Ģimenes ārsti  iemācījušies ne tikai noķert  slimības to agrīnajā stadijā,  bet sniegt psiholoģisku  atbastu, ja gaidāma  nieru aizstājterapija.”
Linda MIČULE: “Kurzemē vairs nav tik daudz ielaistu urēmijas pacientu kā pirms sešiem gadiem. Ģimenes ārsti iemācījušies ne tikai noķert slimības to agrīnajā stadijā, bet sniegt psiholoģisku atbastu, ja gaidāma nieru aizstājterapija.”
"Pēdējos trīs gados, pateicoties Kurzemes Nieru fonda regulāri rīkotajām konferencēm, Kurzemē būtiski palielinājušās ģimenes ārstu zināšanas par nefroloģijas pacientu aprūpi," uzskata Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas nefroloģe LINDA MIČULE. Pirmā dialīze Ventspilī veikta pirms 20 gadiem, tagad slimnīcā ārstējas 51 pacients, no tiem deviņi peritoneālie pacienti, kas dialīzi veic mājās.

"Vienā maiņā mūsu nodaļā var ārstēties desmit pacienti, bet, strādājot divās, varam veikt pat 20 hemodialīzes procedūras. Pie mums nonāk ne tikai Ventspils iedzīvotāji, bet arī pacienti no Rojas, Talsiem, Saldus, Kuldīgas un pat Rīgas. Otrs nefrologs Kurzemē praktizē Liepājā (man ir labas un koleģiālas attiecības ar liepājnieci Artu Gertneri, bieži konsultējam viena otru. Piemēram, droši varu vaicāt Artai, vai varu nosūtīt pacientu uz invazīvās kardiogrāfijas procedūrām Liepājā, nodrošinot arī dialīzi), bet ar to ir par maz!

Latvijā trūkst nefrologu, jo, pirmkārt, šī ir gana sarežģīta internās medicīnas nozare, otrkārt, daudzi pensionētie kolēģi pieņem tikai ambulatori un nestrādā ar pacientiem dialīzes posmā. Aktīvi praktizējošie nefrologi ir pārslogoti.

Pirms trīsarpus gadiem kopā ar uzņēmēju Jāni Blaus izveidoju Kurzemes Nieru fondu. Kopš tā laika Kuldīgā, Talsos un Ventspilī regulāri tiek rīkotas Nieru veselības dienas, kad jebkurš interesents bez maksas var veikt analīzes un uzzināt ar nieru veselību saistītus jautājumus, savukārt kolēģus, arī ģimenes ārstus, aicinu apmeklēt konferences, informējot par jaunumiem nefroloģijā. Patiešām prieks, ka ģimenes ārsti ierodas mūsu rīkotajās lekcijās, jo jūtu atdevi. Viņi vairāk zina par nefroloģiju, Kurzemē vairs nav tik daudz ielaistu urēmijas pacientu, kā bija pirms sešiem gadiem. Ģimenes ārsti iemācījušies ne tikai noķert slimības to agrīnajā stadijā, bet arī zina, kā pacientiem sniegt psiholoģisko atbalstu, ja gaidāma nieru aizstājterapija."

Vairāk profesionālas un personiskas ieinteresētības

Pēteris LAUCIS: “Tas, ka ārsts meklē darbu,  dodas izbraukumos,  palīdz piesaistīt pacientus,  savukārt pacientiem ir ērtāk —  finansiāli, laika tēriņu ziņā,  arī psihoemocionāli.” Pēteris LAUCIS: “Tas, ka ārsts meklē darbu,  dodas izbraukumos,  palīdz piesaistīt pacientus,  savukārt pacientiem ir ērtāk —  finansiāli, laika tēriņu ziņā,  arī psihoemocionāli.”
Pēteris LAUCIS: “Tas, ka ārsts meklē darbu, dodas izbraukumos, palīdz piesaistīt pacientus, savukārt pacientiem ir ērtāk — finansiāli, laika tēriņu ziņā, arī psihoemocionāli.”
Plastikas ķirurgs PĒTERIS LAUCIS konsultē pacientus un veic operācijas Valmierā, Rīgā un Stavangeras universitātes klīnikā Norvēģijā. Latvijā diemžēl nav standartu, kas noteiktu, ka veselības aprūpei jābūt vienlīdz pieejamai neatkarīgi no tā, kur cilvēks dzīvo.

"Saprotams, ka jaunākās tehnoloģijas ir specializētos centros, nevis reģionālā ārstniecības iestādē, taču ir lietas, ko ikvienā specialitātē tomēr var un vajag izdarīt uz vietas. Pie mums ir daudz gadījumu, kad slimība ielaista — to ietekmē arī centralizācija un speciālistu koncentrēšanās galvaspilsētā. 

Tas, ka ārsts meklē darbu, dodas izbraukumos, palīdz piesaistīt pacientus, savukārt pacientiem ir ērtāk — finansiāli, organizatoriski, laika tēriņu ziņā, arī psihoemocionāli, jo, ārstējoties pazīstamā vidē, tiek aiztaupīts kāds stress.

Vidzemes slimnīcā nodarbojos ar rokas un estētisko ķirurģiju. Veicu karpālā kanāla operācijas, lai novērstu nervu nospiedumu izraisītus sindromus elkonī un plaukstā, izdaru savilktu pirkstu un cīpslu operācijas — standarta ķirurģiju plaukstas slimību gadījumā. Līdz 2009. gadam, kamēr tā bija valsts apmaksāta, Valmierā veicu arī krūts rekonstrukciju gadījumos, kad nebija nepieciešama audu lēveru pārstādīšana.

Mikroķirurģijas centrā Rīgā izdaru sarežģītākas operācijas — tādas, kam nepieciešami specifiskāki instrumenti, īpašas skrūves, aprīkojums, ko vajadzētu speciāli iepirkt, ja gribētu to darīt Valmierā. Ja šādu operāciju skaits nav liels, tas ir nerentabli. Bet pēcoperācijas kontroli un aprūpi var veikt uz vietas, tās dēļ pacientam nav jābrauc uz Rīgu vai jāuzturas stacionārā. Privāti praktizējošs ārsts sevi noslogo pats — tik, cik vēlas un spēj. Vidzemes slimnīcā vienu dienu nedēļā operēju, otru — konsultēju, Rīgā strādāju trīs dienas — pieņemu pacientus ambulatori Diplomātiskā servisa medicīnas centrā, operēju Mikroķirurģijas centrā. Katru ceturto vai piekto nedēļu braucu uz Stavangeras universitātes klīniku Norvēģijā. Turp nedodos tāpēc, ka šeit trūktu darba vai iespēju nopelnīt. Esmu tur mācījies, rezidentūrā apguvu plastikas ķirurģiju, ieguvu sertifikātu specialitātē, strādāju. Tāpēc esmu iekļauts Norvēģijas ārstu datubāzē, skaitos norvēģu ārsts, kas dzīvo Latvijā."

Aizsniegt pacientus, kas nevar atbraukt uz galvaspilsētu

Pēteris GERKE: “Gribu aktīvi strādāt ķirurģijā un,  konsultējot reģionos, atlasu pacientus,  kam jāveic operācija. Tā ir iespēja  intensīvāk darboties specialitātē.” Pēteris GERKE: “Gribu aktīvi strādāt ķirurģijā un,  konsultējot reģionos, atlasu pacientus,  kam jāveic operācija. Tā ir iespēja  intensīvāk darboties specialitātē.”
Pēteris GERKE: “Gribu aktīvi strādāt ķirurģijā un, konsultējot reģionos, atlasu pacientus, kam jāveic operācija. Tā ir iespēja intensīvāk darboties specialitātē.”
PĒTERIS GERKE, flebologs un ķirurgs ar specializāciju proktoloģijā, strādā "Veselības centrā 4", ir Baltijas Vēnu klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītājs, konsultē pacientus arī Jēkabpilī un Gulbenē, jo proktoloģijā specializējušos ķirurgu ārpus Rīgas tikpat kā nav.

"Ķirurģiski ārstēt resno un taisno zarnu un anālo atveri var abdominālais jeb vēdera dobuma operācijās specializējies ķirurgs, ja apguvis nepieciešamās prasmes. Lielākajās reģionālajās slimnīcās ķirurgi to arī dara, taču ne visi vēlas strādāt šajā jomā. Šajā ķermeņa zonā ķirurģisku darbību veikšanai ir maz telpu, turklāt proktoloģisku patoloģiju gadījumā gan diagnostikas, gan pēcoperācijas posmā pacientam jācieš sāpes, iespējami sarežģījumi, tāpēc abdominālie ķirurgi ne vienmēr uzņemas resnās un taisnās zarnas ārstēšanu.

Savukārt par proktologu nevar kļūt ķirurgs, kas nekad nav strādājis slimnīcā, veicis abdominālās operācijas. Visi Latvijā strādājošie proktologi resnās un taisnās zarnas ārstēšanu apguvuši kursos Gaiļezerā vai Stradiņa slimnīcā, kur ir specializētas nodaļas.

Darba kārtību izbraukuma dienā organizē vietējā ambulatorā medicīnas iestāde — parasti privāta —, kas pacientu piesaistīšanai vēlas sadarboties ar speciālistiem, kuru šajā reģionā nav. Publicē informāciju par gaidāmās konsultācijas laiku, veic iepriekšēju pierakstu un saplāno pieņemšanu tā, lai mana darbdiena būtu racionāli noslogota.

Pieņemu pacientus ambulatori — izmeklēju, nosaku diagnozi, rekomendēju terapiju. Ja nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, pacients problēmu var risināt vai nu vietējā ārstniecības iestādē, vai arī brauc pie manis vai cita speciālista uz Rīgu.

Mana motivācija doties uz reģionu ir aizkļūt līdz pacientiem, kam dažādu iemeslu dēļ ir sarežģīti atbraukt uz konsultāciju Rīgā. Aptuveni 65 procentus pacientu var izārstēt ar zālēm, bet 35 procentiem, kuru kaite ir ielaistāka vai medikamentozi nav ārstējama, vajadzīga ķirurģiska palīdzība. Gribu aktīvi strādāt ķirurģijā un, konsultējot reģionos, atlasu pacientus, kam jāveic operācija. Tā ir iespēja intensīvāk darboties specialitātē — ķirurgam rokas ir jākustina regulāri! No Jēkabpils un Gulbenes rajona ir vismaz puse no visiem maniem pacientiem.

                                                                                                                  Foto: Ilze Vainovska, Jānis Brencis un no DOCTUS arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2014. gada jūlija numurā