PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūlijs 2014

AGNESE OZOLIŅA, Dr. med., anestezioloģe–reanimatoloģe Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asistente

PAR JŪLIJA NUMURU

Baudot vasaras siltāko mēnesi, žurnālā Doctus iztirzāta ļoti aktuāla tēma: cik rūpīgi un zinīgi esam, noformējot medicīnisko dokumentāciju. Lai gan ticu, ka sekmīgas ārstēšanas pamatā ir zināšanas un pieredze, medicīna ir ļoti pretrunīga.

Mūsdienu standartizēto ārstēšanas taktiku pēc algoritmiem un vadlīnijām ne vienmēr var piemērot situācijai, bieži vien rezultāts nav gaidītais, bet individuāla pieeja pacientam nereti ārstam nenodrošina tiesisko aizsardzību. Pašlaik arvien vairāk tiek strādāts pie sijājošās diagnostikas testiem, veidojot ģenētiskās kartes, atklājot specifiskus biomarķierus un tehnoloģijas, kas ļautu ātri un precīzi novērtēt organisma individuālo predispozīciju un ordinēt specifisku terapiju... Ar patiesu interesi lasīju lieliskā speciālista kardiologa Dr. A. Rudzīša rakstu par bēta adrenoblokatoru izmantojumu, jo šos medikamentus lieto liela daļa pacientu. Šī tēma rosināja pārdomas, cik ļoti svarīga ir sadarbība starp speciālistiem, apliecinot arī medicīniskās dokumentācijas nozīmi. Īpaši situācijās, kad jāizsver bēta adrenoblokatoru ieguvumi un trūkumi no kardiologa un anesteziologa viedokļa. Aizraujošs prof. D. Krieviņa izklāsts par kāju tūsku ķirurga skatījumā — pamācošs ģimenes ārstiem, sniedzot informāciju par biežākajiem kāju tūskas iemesliem un to mazināšanas metodēm. Lai gan ir atvaļinājumu laiks, vēlētos rosināt kolēģus būt radošiem, zinātkāriem un domājošiem ikdienas darbā. Kas darbu nedara, tas par darbu runā. Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē. Kas darbu dara, tas klusē, un darbs par viņu runā. Lai mums visiem neizpaliek darba augļi un prieks par to, ko darām!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Vasaras mājas aptieciņa

Vasara — atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Cilvēki atpūšas, kļūst neuzmanīgi, zaudē piesardzību, seko slimības un traumas, kurām nav brīvdienu. Uzturoties ārpus mājām vai ierastās vides, līdzi jābūt nelielai aptieciņai.

A. Skutelis

Kāju tūska ķirurga skatījumā

Kāju tūska ir biežs simptoms, ko novērojam ikdienas praksē. Tūska var palikt subklīniska, ja šķidruma stāze nepārsniedz 2—3 litrus. Savlaicīga tūsku pataloģijas atpazīšana un efektīva ārstēšana samazina komplikāciju biežumu un uzlabo pacientu dzīves kvalitāti. Rakstā aplūkoti biežākie kāju tūsku iemesli un galvenie ārstēšanas principi.

D. Krieviņš, A. Knapšis

Medikamentu izmantojums ārpus to indikācijām

Ja agrāk katru gadu tirgū parādījās daudz jaunu medikamentu, tad šobrīd milzīgo izmaksu un drošuma prasību dēļ oriģinālo medikamentu kompānijas izveido mazāk jaunu medikamentu. Ne mazāka nozīme šajā tendencē ir arī tam, ka pieaug ģenērisko kompāniju tirgus daļa, tāpēc kopš 20. gs. beigām katru gadu tiek reģistrēts arvien mazāk medikamentu. [1]

M. Šlisers

Pēdu sēnīšu infekcija. Izaicinājums turpinās

Pēdu sēnīšu infekcija (tinea pedum, atlēta pēda) ir biežākā ādas virspusējo infekciju forma. Zināma jau ilgi, pirmoreiz šāds stāvoklis aprakstīts 1888. gadā (Pellizzari) un vēlāk 1908. gadā (Whitfield un Sabouraud). Virspusējās sēnītes ir 20–25% iedzīvotāju [1], pēdu āda skarta aptuveni 15% iedzīvotāju, daži autori izsaka versiju pat par 70%. [2]

R. Karls

Bēta adrenoblokatoru lietošana

Kopš bēta adrenoblokatoru (BAB) atklāšanas un ieviešanas klīniskajā praksē pagājušas vairākas desmitgades (propranolols 1960. gadā, James Whyte Black), tomēr, lai gan atklātas jaunas medikamentu klases (AKE inhibitori, ARB, If receptoru blokatori), kardioloģijā BAB joprojām ir nozīmīgi.

A. Rudzītis

Sistēmas skleroze jeb sklerodermija

Klīniskā gadījuma prezentācijas mērķis: akcentēt ar sistēmisku saistaudu slimību asociētu plaušu bojājumu, kas agrīni var noritēt bez klīniskiem simptomiem, kaut gan bojājums radioloģiski aptver apmēram 40% plaušu audu.

J. Zepa