Korupcija medicīnā. KNAB liek roku uz pulsa. Ko Latvijas medicīnai nozīmē Streļčenoka apņēmība?

Lietišķs, neliela auguma, apņēmīgs. TV sižetu atbildēs, preses konferencēs, laikrakstu slejās iepazīto Jaroslava Streļčenoka skaidrojošo runas stilu mūsu sarunas gaitā pakāpeniski nomaina dedzīgums un apņēmība neapstāties un iet tālāk ar ideju, darbiem, rekomendācijām - un apkarot korupciju. Apkarot korupciju medicīnā. Visnotaļ jauneklīga aizrautība. Šī mērķtiecīgi pārliecinošā apņēmība, iespējams, ir īstā atbilde uz jautājumu, vai ar aplokšņu - pašregulējošo sistēmas nepilnību dzēsēju - izskaušanu izdosies tikt tālāk par frāzi "problēmai jāmeklē risinājumi".

Personālvadības profesionāļi vēstī, ka labs vadītājs ir tāds, kas deg par ideju, iet ar dziļu pārliecību, aizraudams arī kolēģus,  - tad plāni, ieceres un mērķi vainagojas panākumiem. Streļčenoka apņēmība ir daudz būtiskāks signāls izmaiņām veselības aprūpē, būtiskāks par vienu kampaņu un par vienu klipu, kas sabangojis mediķu un pacientu emocijas.

Nozarei un mediķiem ir divi ceļi - pretoties un noliegt problēmu vai iesaistīties, sadarboties un risināt. Lai katrs pats sev atbildam uz jautājumu, kas vairāk grauj profesijas prestižu: divas nedēļas televīzijā demonstrēts klips, kurā ārsti priekšroku dod naudīgākam pacientam, vai nevēlēšanās korupcijas jautājumus risināt.

Kad tikšanās sākumā J. Streļčenokam vaicāju, vai mūsu saruna ilgs precīzi stundu un ne minūti ilgāk, viņš atbild, ka šī viņam ir svarīga saruna un viņš tiešām grib skaidrot, runāt ar ārstu, farmaceitu auditoriju, tāpēc varot runāt ilgāk, bet tālākos dienas plānus pārkārtošot. Aizņemtības dēļ tikšanās ar citu plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem esot gan atteiktas, gan atliktas.

Intervijai J. Streļčenoks ir gatavojies. Ienākot sarokojas un priekšā noliek pelēka pārstrādātā papīra mapīti ar KNAB simboliku. Mapītē sagūlusi kaudzīte apdrukātu un vēl ar roku aprakstītu un ar marķieri iezīmētu lapu - plašsaziņas līdzekļu publikāciju kopijas, prezentācijas ar datiem, pierakstiem, shēmām, skaidrojumiem, ar korupciju medicīnā saistītu krimināllietu apraksti, no interneta portāliem izdrukāti komentāri. Smalkā rokrakstā uz atsevišķas lapas pierakstīti datumi, konferences, medicīnas personību uzvārdi, organizācijas, ar kurām J. Streļčenoks ticies, lai apspriestu jautājumus par korupciju medicīnā.

Daudzos jautājumos mūsu sarunas laikā viņš paliek principiāls, nelokāms. Un grūti izšķirt, vai nelokāmība ir viņa patiesās domas vai amata spiesta paužamā pārliecība, lai ne kolēģiem, ne sabiedrībai nerastos šaubas, ka sāktais process varētu būt maināms vai apstādināms. Vislielākā pauze no J. Streļčenoka puses ir brīdī, kad viņš mēģina trāpīgi un iespējami precīzāk formulēt domu, lai pateiktu, ka viņš neuzskata visus ārstus par korumpantiem, kukuļņēmējiem. Neuzskata!

Korupcija medicīnā. Kāpēc tā šogad ir KNAB uzmanības centrā?

Mums pārmet, kāpēc mums tā ir prioritāte. Kopš 1999. gada mēs redzam socioloģisko aptauju datus, kas rāda, ka vidēji 33% aptaujāto lietu kārtošanai medicīnā izmanto neoficiālus maksājumus. 1999. gadā tie bija 38%, 2005. gadā - 41,3%, 2007. gadā - 33,7%, 2011. gadā - 33,3%, 2012. gadā ir ļoti laba tendence - 28%, tomēr tas ir liels skaits. Mēs vērojam, ka samazināšanās tendence nav tik strauja kā citās nozarēs. Ja skatāmies tikai gadījumus, kad dota nauda, tad īpatsvars ir mazāks - 18%.

Socioloģiskās aptaujas dod mums pamatu saprast problēmas apmēru, bet ir arī citi signāli, ir ierosinātas vairākas lietas, arī krimināllietas. (Skat. 1. tabulu - aut.)

Nekad neesmu apgalvojis, ka visi ārsti ir korumpēti. Nekādā gadījumā. Ne ārsti, ne farmaceiti, ne citi. Bet visās nozarēs ir cilvēki, kas ar savu rīcību dod pamatu pārējiem saprast, ka ir problēmas. Un sabiedrība šo problēmu sāk attiecināt uz visu nozari, tas grauj prestižu, grauj medicīnas darbinieku, ārstu reputāciju. Mēs šajā situācijā ejam kā palīgi no ārienes, lai runātu par to, diskutētu, lai jautājumu kustinātu.

Neesmu tālu no medicīnas. Manā paziņu lokā ir daudz ar medicīnu saistītu cilvēku. Ir cilvēki, kas strādā farmācijas kompānijās kā izplatītāji, pazīstu ārstus, kas veic operācijas, mediķus, kas strādā neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, arī farmaceitus. Neslēpju, ka četrus gadus pats nodzīvoju medicīnas akadēmijas kopmītnēs, jo mana dzīvesbiedre ir mediķe. Dažreiz, kad kā students atbraucu un gaidīju viņu no lekcijām, pat piedalījos publiskajās lekcijās, man bija arī iespēja būt klāt un aiz stikla skatīties operāciju norisi. Redzēju muguras, galvas operācijas. Tiešām gods un slava cilvēkiem, kas to veic! Es respektēju viņus. Un, zinot, cik viņi saņem, protams, tas ir neadekvāti, varbūt par maz, ņemot vērā viņu zināšanas, atbildību un profesionalitāti. Bet mediķu atalgojums nav Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja jautājums, ko varam uzreiz atrisināt. Tas ir jautājums pašai nozarei, kā piesaistīt, kā pārgrupēt līdzekļus.

Televīzijā demonstrētais kampaņas klips aizvainoja ļoti dziļi un ļoti daudzus. Ko jūs šodien būtu darījis citādi, zinot, kā viss pēc klipa demonstrēšanas sabangojās?

Neko citu es nedarītu. Saku konkrēti, negribu lavierēt. Klips vērsts uz tiem ārstiem, kas tiešām pieprasa naudu. Ārsts, kas strādā pašvaldības vai valsts iestādē, izmanto medicīnas personālu, izmanto aparatūru, izmanto zāles - un vēl bez tā pieprasa naudu. Tas ir amorāli. Nav pieļaujama situācija, ka no pacienta naudu izspiež.

Manam paziņam pirms vairākiem gadiem taisīja muguras operāciju. Pēc tam viņš saticis rezidentu, kas specializējas šajā nozarē, pastāstījis par operāciju. Rezidents uzreiz vaicājis - cik tu samaksāji ārstam? Paziņa atbildējis, ka apdrošināšana segusi visas iemaksas. Rezidents atteicis, ka tas esot dīvaini, jo parasti ārstam maksājot tūkstoš latu konvertā. Tātad rezidents jau nāk strādāt ar domu, ka tāda operācija maksā tik un tik ārstam aploksnē. Nav normāli, ka izspiež, ka dod mājienus, parādot grāmatu ar aploksni vai paverot atvilktni. Lūk, pret tādiem ārstiem mēs vēršamies! Viņi grauj visu profesijas prestižu. Ja ārsts amata pienākumus veic godīgi, atbilstoši ētikas, morāles prasībām, ar savu rīcību tikai veicinot profesijas prestižu un ceļot savas iestādes reputāciju, tad viņam nav par ko uztraukties un nav par ko aizvainoties.

Tātad jūs neuzskatāt, ka videoklips sabiedē pacientus vēl vairāk, norādot: ja nav naudas, ārsti nepalīdzēs.

Nekādā gadījumā kampaņa nenostāda pretējās pusēs ārstus un pacientus. Kampaņa vērsta uz tiem, kas reāli grauj ārsta prestižu, uz tiem, kas ņem kukuļus, par kuriem mēs uzzinām no publikācijām vai interneta komentāriem. Dažādās formās par korupciju jārunā tādēļ, lai uzrunātu lielāko skaitu gan iedzīvotāju, gan ārstu. Nevar par korupciju runāt maigā formā: "Lūdzu, neņemiet!"

Vai naudas trūkums ir iemesls, kāpēc kampaņa nevarēja būt kvalitatīvāka?

Nepiekritīšu, ka klips nav kvalitatīvs. Šajā situācijā paņēmām to, kas bija. Iekšēji diskutējām, bet man nebija no kolēģiem viedokļa, ka šo klipu neliekam.

Kā vērtējat Latvijas Ārstu biedrības reakciju, attiekšanos piedalīties kampaņas atklāšanas preses konferencē un pēcāk jūsu demisijas pieprasīšanu?

Tāda reakcija neveicina mūsu iešanu pa vienu ceļu, vienā virzienā. Tās vairāk uztveru kā emocijas. Nevaru pateikt, vai Apiņa kungs atspoguļo visu ārstu viedokli, jo esmu daudz atbalstošu atsauksmju saņēmis. Biju Veselības aprūpes darbadevēju konferencē, kurā bija gan apdrošinātāji, gan slimnīcu vadītāji, ārsti, tur izteica atbalstu mūsu sociālajai kampaņai. Jebkurā gadījumā mans un manu kolēģu darbs turpinās arī pēc paziņojuma par demisijas pieprasīšanu. Esam gatavi ar visiem iesaistīties sarunās, neatsakām.

Ārstu sabiedrībā daudzu gadu garumā ir dzīvs priekšstats, ka brīdī, kad politikas gaiteņos vajag pamatojumu, kāpēc nedot veselības aprūpei vairāk naudas, parādās kampaņas pret ārstiem. Ir pieņēmums, ka arī šī KNAB kampaņa vēstī - veselības aprūpei vairāk naudas nebūs.

Es pilnīgi nepiekrītu tādai sazvērestības teorijai. Kampaņas iniciatīva nāca no KNAB iekšienes. Tas ir mūsu, mans lēmums šo kampaņu īstenot.

KNAB pētījumā par korupciju medicīnā bija vairāk nekā 30 rekomendāciju situācijas uzlabošanai. Kampaņa vērsta pret kukuļdošanu ārstiem. Kādus vēl problemātiskus punktus redzat veselības aprūpē?

Personas interneta komentāros atspoguļo savas sāpes, piemēram, ka jālūdzas ģimenes ārstam, lai saņemtu nosūtījumu pie speciālista. Varbūt tie ir mājieni, ka "kaut kas jādod". Vēl ir stāsti, ka slimnīcā ārsts nenāk pie pacienta vai gulta tiek novietota gaitenī, jo nav vietas palātās, vai medicīnas personāls par katru manipulāciju gulošam cilvēkam prasa vienu latu. Tā nav normāla situācija. Apdrošinātāju pārstāvji stāsta: izvērtēšanai, vai apdrošināšana sedz vai nesedz kādu manipulāciju vai operāciju, pacienti iesniedz rēķinu par operāciju un vēl atsevišķi rēķinus par skalpeli un tā tālāk. Ja ir operācija kā tāda, tad rēķinā jābūt izmaksām gan par zālēm, gan instrumentiem. Te rodas šaubas, vai viss notiek korekti.

Vēl par rindām uz operāciju. Pacientam paziņo, ka viņš ir divdesmitais, rinda varētu pienākt pēc mēneša. Pēc tam viņš noskaidro, ka ir astoņdesmitais. Un, kad šo jautājumu mēģina noskaidrot, rindas pieraksts ir kaut kādā kladē, kas ir atvilktnē atstāta.

Par farmācijas nozari. Bieži vien farmaceiti stāsta, ka ir pozīcijas, kad ārsts izraksta zāles, nosakot aizliegumu aizvietot, lai gan aptiekā ir daudz medikamentu, kuru sastāvs ir identisks, tikai nosaukums un cena atšķiras. Un vēl. Paziņu lokā ir farmaceiti, kas pārgājuši strādāt par zāļu izplatītājiem. Dažās reģionālajās slimnīcās mediķi sakot: mums nav ar jums par ko runāt, ja pretī neliksiet kaut kādus labumus. Un labumi sākas ar, piemēram, planšetdatoriem. Es nerunāju par pildspalvām, kas ir reprezentācijas priekšmeti, bet par bonusu krāšanu, komandējumiem, apmaksātiem kongresiem.

No mediķiem dzirdēsiet, ka virkne jautājumu būtu risināmai ar papildu finansējumu. Nozarē dzirdēsiet argumentus, ka ārsti paši no savas algas nespēj apmaksāt starptautisku kongresu apmeklēšanu, un tas, ka farmācijas kompānija apmaksā dalību kongresā, ir radies kā kompensējošs mehānisms.

Bet šāds mehānisms nav pareizs. Lūk, stāsts no vienas farmācijas kompānijas, viņu pozīcija bija - mēs strādāsim godīgi. Bet pretim ārsts saka - piedodiet, ja nav nekādu labumu, tad viņš principā rakstīšot tikai citas firmas zāles. Tā nav pareizā ārsta pozīcija.

Vai pareiza ir naudas summa, ko saņem ārsts par savu darbu, ja tā ir nepietiekama, lai apmaksātu labu tālākizglītību, kas nodrošinātu augstas klases palīdzību pacientam? Ļoti daudzi uzsver šo sakarību - mazas algas, tāpēc korupcija.

Attiecībā uz mazām algām nepiekritīšu, ka tas ir vienīgais korupcijas iemesls, būtiska ir izglītošana. Šogad būs desmit gadi, kopš strādāju birojā. Pa šiem gadiem izveidojies priekšstats, ka ir cilvēku dalījums - kā piramīdā - pa līmeņiem. Pamata līmenī ir lielākā daļa cilvēku, kam pietiek ar informāciju seminārā vai žurnālā, lai iedarbotos morāle, sirdsapziņas efekts, un, jā, viņi nepārkāps robežu. Piramīdas vidējā līmenī ir cilvēki, kam jānosaka stingrāka atbildība - lai novērstu noziedzīgu nodarījumu, jāsoda ar brīdinājumu vai naudas sodu. Šādu cilvēku jau ir mazāk. Piramīdas virsotnē ir neliela daļa cilvēku, kas neatkarīgi no tā, vai atalgojumu cels vai necels, vai aizrādīs ar ētiku, vai uzliks naudas sodu, vienalga pārkāps un domās, kādā veidā izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Kādiem jābūt radītājiem, lai Streļčenoks un KNAB teiktu: korupcija medicīnā ir minimāla.

Nebūšu ideālists. Korupcija ir aisberga neredzamā daļa. Ar krimināllietām varam atspoguļot tikai redzamo daļu, ar socioloģiskām aptaujām varam atspoguļot aisberga neredzamās puses daļu. Kādā veidā varam to mazināt? Tikai tad, ja no nozares nāk atbalsts, sapratne, vēlme sakārtot, nevis pretestība. Ir reizes, kad sistēma pati spēj to izdarīt bez mūsu iejaukšanās. Pēc socioloģiskām aptaujām daudzu gadu garumā redzam, ka nozare nav varējusi pati to izdarīt, tad liekam roku uz pulsa. Gribētu panākt attieksmes maiņu gan pacientiem, gan ārstiem. Lai mazāk ir negatīvu komentāru, lai socioloģiskā aptauja parādītu arvien mazāku līmeni, ka lietas kārtošanai izmanto neoficiālus maksājumus. Ne vienmēr runa ir par korupciju, bet ļoti bieži par attieksmi. Ja attieksme ir ļoti sirsnīga, pacientam nerodas pat doma, ka ārsts kaut kādā veidā jāstimulē.

Kāds ir labs ārsts jūsu kā pacienta, nevis KNAB priekšnieka skatījumā?

Pie ārstiem eju ļoti maz - vecuma un dzīvesveida dēļ. Man nekad nav bijušas šaubas par sava ģimenes ārsta godīgumu. Ja man rodas kādas problēmas, ārsts veic manipulācijas, nosūta tur, tur un tur.

Manu bērnu ārste - kaut jau gados un pieļauju, ka ne tik lielu atalgojumu saņem, - vienmēr sniedz dažādus ieteikumus, neapšauba, ka labāk ir pārbaudīt, nosūtīt uz analīzēm, lai arī, iespējams, tas viņas praksē kaut kādus līdzekļus ieekonomētu. Viņa vienmēr sniedz atbalstu, lai kopā ar vecākiem panāku mērķi - lai bērns ir vesels, nedomājot par naudu tajā visā.

Šajā situācijā nav tā, ka pacientam tiek atņemta iespēja pateikties ārstam. Bet pateicībai ir jābūt no sirds.

Esat ziedus dakterim esat nesis?

Ziedus - jā. Bet tā nevarētu būt nauda un nevarētu būt, ka nauda ir pamats manipulācijas veikšanai. Pilnīgi noteikti nē! Es atsaukšos uz iepriekšējo vadītāju Loskutovu - un viņam pilnībā piekrītu, ka pateicība var būt ziedi, bērna zīmējums - kas ir no sirds.

Kā KNAB aktivitātes korupcijas novēršanai medicīnā vērtē Veselības ministrija?

Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds MUCIŅŠ

Kampaņa nav nekas unikāls, tādas veidotas arī citviet Eiropā. Šis bija Lietuvas sižets. Tas nav vērsts pret ārstu, bet paredzēts pacientam, kuram pirms mēģinājuma dabūt sev labāku pakalpojumu jāpadomā, jo kāds var atnāk ar vēl lielāku naudu. Kampaņa ir vēršanās pret pacientu, jo pacientu attieksme pret šādiem darījumiem ir ļoti liberāla, pielaidīga. Skaidrs, ja cilvēks ir slims, viņš rīkojas visiem līdzekļiem – legāliem un nelegāliem, lai izbīdītu sev labākus ap-stākļus, labāku attieksmi, labāku pakalpojumu, un ir gatavs ieguldīt savus līdzekļus. Tam ir tik milzīgi dziļas saknes gan vēsturiski, gan apziņā, ka, protams, ātri rezultāti nav iespējami, lielā mērā tas ir paaudžu nomaiņas jautājums. KNAB savā ziņojumā (Pārskats par korupcijas riskiem veselības aprūpē – aut.) parāda, ka pateicību un blata sistēma nāk no Padomju Savienības laikiem. Tā aizies līdz ar šo paaudzi. Tādu pilnīgi jaunu lietu, par ko jau nebūtu diskutēts, KNAB priekšlikumos korupcijas mazināšanai nav, es personīgi nesaskatīju. Jautājums ir par to, vai būtu racionāli priekšlikumu ieviest. Piemēram, ārstu ienākumu deklarēšana, kas parādītu ārstniecības personu reālos ienākumus. Daudz diskutējamu jautājumu. Ziņojums rāda, ka pateicību došana nav vienīgā problēma, tas ir komplekss jautājums ar daudzām koruptīvām vai ēnu ekonomikas darbībām veselības aprūpē. Jautājums, ko sabiedrība vēl neapzinās, ir par farmācijas ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.,Kopumā problēmas ir. Jāstrādā. Skatīsimies, vai kampaņa dos rezultātus.

Foto: Inese Austruma un no Doctus arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2013. gada aprīļa numurā