PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Faktori, kas ietekmē dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē

J. Zamotkina, V. Žarkovs
Faktori, kas ietekmē dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē
Tā kā Latvijā dabiskais pieaugums ir negatīvs jau vairākus gadus, svarīgi noskaidrot faktorus, kas iespaido dzimstību Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī izpētīt riska faktorus, kas visvairāk ietekmē dzimstību Latvijā. Dzimstība ir demogrāfisks termins, kas nosaka dzemdību daudzumu noteiktā periodā uz tūkstoš iedzīvotājiem.

Demogrāfisko ataudzi un paaudžu nomaiņu raksturojošs svarīgs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients - vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim.

Dzimstības tendences pasaulē

Tiek novērotas šādas dzimstības tendences:

  • mazbērnu ģimenes (ne vairāk kā 1,5bērni ģimenē);
  • liela bērnu proporcija, kas dzimst ārpus laulības (Lielbritānijā un Francijā- 30%, Dānijā- 40%);
  • palielinās vidējais pirmdzemdētāju vecums (piemēram, 2005.gadā vidējais pirmdzemdētāju vecums bija 25,4gadi);
  • atteikšanās no dzemdēšanas, kontracepcija, aborti, atturība;
  • bieži sliktas attiecības starp ģimenes locekļiem;
  • biežāk dzemdē sievietes vidējā vecumā.

Šīs tendences novērotas galvenokārt pasaules attīstītajās valstīs. Daudzās valstīs situācija ir pilnīgi atšķirīga, piemēram, Nigērā dzimstība ir tuvu 50 uz 1000 iedzīvotājiem.

Vairākās pasaules attīstītajās valstīs novērotas negatīvas sociāli demogrāfiskas tendences (dzimstības samazināšanās un ģimenes attiecību nestabilitāte). Dzimstības samazināšanās ir ilgtermiņa un fundamentāla problēma. Depopulācija (sistemātiska iedzīvotāju absolūtā skaita samazināšanās konkrētā valstī vai teritorijā, piemēram, emigrācijas pieauguma dēļ) un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās var rezultēties ar pensiju un sociālā nodrošinājuma sistēmas sabrukumu vairākās attīstītajās valstīs, savukārt tas veicinās asākas politiskās un ekonomiskās problēmas. 2008. gada pasaules dzimstības koeficienta rādītāji svārstās no 8 līdz 50 dzemdībām gadā uz 1000 iedzīvotājiem.

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķiniem vidējais pasaules dzimstības koeficients ir 20,3 uz 1000 iedzīvotājiem. Eiropas Savienībā kopējais dzimstības koeficients ir 10,5 uz 1000 Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem, kas atbilst 167. vietai pasaules kontekstā.

Analizējot datus, var secināt, ka pasaules attīstītajās valstīs dominē šādi dzimstību ietekmējoši faktori:

  • populācijas piramīda- ir novērojama populācijas novecošanās, kas nozīmē darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos;
  • ģimenes plānošana- dominē mazbērnu ģimenes, samazinās laulību skaits un pieaug bērnu skaits, kas piedzimst ārpus laulības;
  • sociālais atbalsts- mātes tiek nodrošinātas ar mātes pabalstu;
  • sievietes izglītības līmenis- paaugstinoties izglītības līmenim, sievietes tiecas pēc karjeras, upurējot ģimenes veidošanu un bērnu dzimšanu;
  • ekonomiskā labklājība- lai gan ekonomiskais līmenis pasaules attīstītajās valstīs ir augsts, dzimstība samazinās, tas ir t.s.demogrāfiski ekonomiskais paradokss;
  • tipiskais precēšanās vecums- ir novērota tendence, ka pieaug tipiskais precēšanās vecums;
  • konflikti- samazinās laulību skaits un ir novērojama nestabilitāte ģimeņu attiecībās.

Savukārt attīstības valstīs demogrāfiskā situācija krasi atšķiras un ir vairāki riska faktori, kas ietekmē dzimstību, proti:

  • natalisms un antinatalisms- natalisms valsts politikā ir tādās valstīs kā Irāna, Irāka, Izraēlau.c.; antinatalisma valsts politikas spilgtākais piemērs ir Ķīna;
  • reliģiskie uzskati- aktuāli valstīs, kur valdošā ticība ir islāms, jūdaisms, katolicisms;
  • nabadzības līmenis- mazāk attīstītās valstīs nabadzības līmenis ir augstāks nekā attīstītajās, bērni tiek uzskatīti par ekonomisko resursu, jo var pelnīt naudu.
  • jaundzimušo mirstība- mazāk attīstītās valstīs jaundzimušo mirstība ir augsta, tāpēc ģimenē var būt vairāk bērnu, jo ir risks kādam no tiem nomirt.

Situācija Eiropas Savienībā

Eurostat demogrāfisko situāciju raksturojošie dati rāda, ka 2008. gadā uz 1000 iedzīvotājiem Eiropas Savienībā dzimuši 10,8 bērni. Augstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (18 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem) un Lielbritānijā (13), zemākais - Vācijā (8). Eiropas Savienības valstu salīdzinājumā dzimstības rādītāji Latvijā ir vidējā līmenī.

Galvenie faktori, kas visvairāk ietekmē dzimstību Eiropas Savienībā:

  • populācijas piramīda: populācijas novecošanās® darbaspējīgo cilvēku skaita samazināšanās® problēmas sociālajā un ekonomiskajā jomā;
  • ģimenes plānošanas iespējas: dominē mazbērnu ģimenes, samazinās laulību skaits, pieaug bērnu skaits, kas dzimuši ārpus laulības;
  • sociālie uzskati- vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs valsts nodrošina mātes ar speciālu pabalstu;
  • sievietes izglītības līmenis: paaugstinās izglītības līmenis® sievietes tiecas pēc karjeras, upurējot ģimenes veidošanu un bērna piedzimšanu;
  • ekonomiska labklājība- Eiropas Savienības valstīs dominē mazbērnu ģimenes, lai gan ekonomiskā situācija ir stabila;
  • jaundzimušo mirstība- salīdzinoši zema mirstība Eiropas Savienības dalībvalstīs, īpaši dibinātājvalstīs;
  • tipiskais precēšanās vecums- Eiropas Savienības dalībvalstīs novērota tendence, ka pieaug tipiskais precēšanās vecums.

Situācija Latvijā

Dzimušo skaits 2008. gadā bija 23,9 tūkstoši vai par 675 bērniem vairāk nekā 2007. gadā. Uz 1000 iedzīvotājiem dzimstības līmenis pieauga gandrīz par 4%. Jaundzimušo skaits 2008. gadā bija augstākais rādītājs pēdējo 15 gadu laikā.

Summārais dzimstības koeficients Latvijā 1987.–2008. gadā Summārais dzimstības koeficients Latvijā 1987.–2008. gadā
Attēls
Summārais dzimstības koeficients Latvijā 1987.–2008. gadā

2007. gadā 52,1% no dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē (2006. gadā - 51,7%), savukārt otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū bija 32,8% (2006. gadā - 32,1%). Pēc provizoriskiem aprēķiniem summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim) 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu pieauga par 5% un bija 1,42. Pašlaik tas nedaudz pārsniedz pusi no lieluma (2,1-2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai.

Demogrāfisko ataudzi un paaudžu nomaiņu raksturojošs svarīgs rādītājs ir summārais dzimstības koeficients - vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim. Šā rādītāja dinamika kopš 1987. gada apkopota attēlā. Augstākais pieaugums vērojams 2001.-2003. gadā, šo pieaugumu (6,2%) var komentēt ar 2001. gadā sākušos straujo ekonomisko pieaugumu. Līdzīgi ir 2006.-2007. gadā, t.s. "treknajos gados", kad labvēlīgo finansiālo apstākļu dēļ dzimstība palielinājās. Savukārt visstraujākais dzimstības kritums ir 1991.-1995. gadā, kas veido 31% no 1991. gada radītāja, ko var izskaidrot ar strauju sociāli ekonomisko apstākļu maiņu Latvijā.

Summārais dzimstības koeficients 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu pieauga par 2,9 %. Jaundzimušā mātes vidējais vecums kopš 1990. gada pieaudzis par vairāk nekā 2 gadiem.

Dzimstības līmenis pilsētās un rajonos krietni atšķiras. Augstākie dzimstības rādītāji 2008. gadā bija Jelgavā, Rīgā, Liepājā, Rīgas, Ogres un Bauskas rajonā, savukārt zemākie - Krāslavas un Ludzas rajonā.

Visaugstākie dzimstības rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem 2007. gadā bija Rīgas rajonā - 13 dzimušie, Ogres, Tukuma, Jelgavas un Ventspils rajonā - 7 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Straujš jaundzimušo pieaugums pilsētās sākās 2004. gadā. To var saistīt, pirmkārt, ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas investēja Latvijas ekonomikā, medicīnā, izglītībā un citās jomās. Otrkārt, urbanizācija, proti, cilvēku migrācija no laukiem uz lielajām Latvijas pilsētām ietekmēja dzimstības pieaugumu laika posmā no 2004. līdz 2007. gadam. Savukārt jaundzimušo skaits laukos periodā no 1999. līdz 2007. gadam ir salīdzinoši stabils, izņemot 2004. gadu, kad tika novērots neliels jaundzimušo skaita samazinājums.

No 1999. līdz 2004. gadam laulībā dzimušo bērnu skaits viļņveidīgi pieauga un samazinājās, savukārt no 2004. līdz 2007. gadam tika novērots straujš laulībā dzimušo bērnu skaita pieaugums.

Laika periodā no 1999. līdz 2007. gadam progresīvi pieauga dzemdētāju vecums, proti, vairāk dzemdēja 30-34 un 35-39 gadus vecas sievietes, savukārt vecumgrupa līdz 19 gadiem nedaudz samazinājās. Dominējošā paliek 25-29 gadu vecumgrupa, kas liecina par to, ka pieaug dzemdētāju vecums. To var izskaidrot ar to, ka sievietes tiecas pēc karjeras, bet ģimenes plānošanu atliek.

Jaundzimušā mātes vidējais vecums kopš 1995. gada pieaudzis par 2 gadiem un 2007. gadā sasniedza 28 gadus, bet mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, aizvadītajā gadā bijā 25,4 gadi jeb par 1,9 gadiem vairāk nekā 1995. gadā.

Analizējot statistikas datus, var secināt, ka Latvijā dominē šādi dzimstību ietekmējoši faktori:

  • populācijas piramīda: populācijas novecošanās ® darbaspējīgo cilvēku skaita samazināšanās® problēmas sociālajā un ekonomiskajā jomā;
  • ģimenes plānošanas iespējas- novērots, ka no 2004.gada pieaug laulību skaits, kā arī laulībā dzimušo bērnu skaits;
  • sociālie uzskati- līdz 2008. gadam Latvijā mātes saņēma mātes pabalstu algas apmērā;
  • sievietes izglītības līmenis- Latvijā paaugstinās sievietes izglītības līmenis, un tas sekmē dzemdētāju vecuma palielināšanos;
  • ekonomiska labklājība- uzlabojoties ekonomiskajai situācijai Latvijā 2004.gadā, pieauga arī dzimušo bērnu skaits;
  • urbanizācija- Latvijā novērota cilvēku migrācija no laukiem uz lielajām pilsētām (galvenokārt jaunu cilvēku migrācija);
  • tipiskais precēšanas vecums- novērota tendence, ka pieaug tipiskais precēšanas vecums;
  • jaundzimušo mirstība- jaundzimušo mirstība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Literatūra

  1. www.prb.org/Datafinder/Geography/Summary.aspx - Population Reference Bureau.
  2. epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home - ES oficiālā mājaslapa.
  3. www.csb.gov.lv - LR Centrālās Statistikas pārvaldes mājaslapa.
  4.  Demogrāfija 2008. Latvijas Republikas Centrālā statistiskas pārvalde, statistisko datu krājums; Rīga, 2008.
  5. Šrenks B. Dzimstības samazināšanās Rīgā un tās cēloņi. Rīga, 2002.
  6. Pocius A. Dzimstības kompleksa statistiskā analīze. Rīga, 2003.
  7. Zvirdziņš P. Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā. Rīga, 2006.
  8. Zvirdziņš P. Demogrāfiskā attīstība Latvijas reģionos. Rīga, 2009.
  9. European perinatal health report. Euro - Peristat. London, 2008.
  10. www.indexmundi.com/latvia/birht_rate.html - CIA World Factbook.
  11. www.euroneostat.org - Neonatal European Information System.
  12. ec.europa.eu - Directorate - General for Health and Consumers.
  13. www.espr.info - European Society for Paediatric Research.