Cik daudz veselīguma uztura bagātinātājos?

Jauna regula - par veselīguma norādēm

"Pērnā gada 14. jūnijā Eiropā stājās spēkā regula par veselīguma norādēm. Atļautas tikai tās norādes, ko pamato zinātniski pierādījumi un kas ir izvērtētas pārtikas nekaitīguma iestādē. Eiropas Komisija jau izvērtējusi daļu norāžu, ir pieņemts saraksts ar 222 norādēm, taču teju 1700 norādes - noraidītas. Diviem tūkstošiem norāžu (galvenokārt augu valsts produktiem) noteikts pārejas posms to izmantošanai. Daudzus aprakstus, ko līdz šim varēja norādīt uztura bagātinātāju marķējumā, turpmāk tur ievietot nedrīkst," stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja DIĀNA BIRKENFELDE. "Domāju, ka tas ietekmēs arī uztura bagātinātāju tirgu. Bija brīdis, kad viss, kas saistīts ar veselīguma norādēm, bija tikai procesā, atlika vien iesniegt pieteikumu. Būsim atklāti - tikpat bieži arī parastai pārtikai piedēvē īpašības, kas ietekmē veselību. Jautājums, cik tas pamatoti, tāpēc šajā ziņā situācija būtiski mainīsies. Jau šobrīd daudzām firmām jāmaina marķējumi, jāsvītro atsevišķas norādes."

PVD speciāliste skaidro: veselīguma norādi, ka produkts ir kāda vitamīna, minerālvielu vai šķiedrvielu avots, tagad var izmantot gadījumos, ja šo vielu daudzums pārtikas produktos ir EK regulā noteiktajā līmenī. Piemēram, norādi, ka C vitamīns palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību fiziskās slodzes laikā un pēc tās, var izmantot produktiem, kas nodrošina 200 mg lielu C vitamīna devu dienā. Savukārt norādi, ka pārtikas produkts ir šķiedrvielu avots, turpmāk varēs izmantot tikai tad, ja 100 g produkta ir vismaz trīs grami šķiedrvielu. Piena produktus kā kalcija avotu varēs ieteikt tikai tad, ja 100 ml produkta šī minerālviela būs vismaz 15% no ieteicamās diennakts devas, kā arī būs jānorāda, cik daudz šā produkta jāpatērē, lai tas labvēlīgi ietekmētu veselību. Norādi, ka valrieksti palīdz uzlabot asinsvadu elastību, varēs izmantot tikai produktiem, kas nodrošina 30 g lielu valriekstu devu dienā.

Uz svara samazināšanas līdzekļu  marķējuma un reklāmās vairs nedrīkst minēt novājēšanas laiku. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde noraidījusi veselīguma norādes medum, propolisam un citiem bišu produktiem, kā arī ļoti daudzas probiotiķu veselīguma norādes, jo tām nebija zinātnisku pierādījumu. Pašlaik probiotiķiem apstiprināta tikai viena veselīguma norāde - tā attiecas uz personām, kam ir problēmas ar laktozes sagremošanu. Arī uztura bagātinātājiem, kas saglabā un atjauno locītavu kustīgumu, virkne norāžu par hondroitīna  un glikozamīna veselīgumu jau noraidītas.

"Grindeks" valdes priekšsēdētājs JURIS BUNDULIS domā, ka līdz ar veselīguma norādēm uztura bagātinātāju tirgus tiks sakārtots, jo patērētāji vairs netiks maldināti - viņi iegūs drošību par produktu pamatotību, jo tiem būs pierādīta efektivitāte. "Lielā daļā uztura bagātinātāju ir tās pašas sastāvdaļas, kas bezrecepšu medikamentos, tikai mazliet vājākā koncentrācijā, līdz ar to ražotāju atbildība ir ļoti liela. Šis aspekts tiks izlīdzināts - uztura bagātinātāju ražotāju atbildība pieaugs, ieguvēji būs visi. Tiks izslēgta arī negodprātīga konkurence starp ražotājiem, kas pilda visas prasība, un tiem, kas to dara ne visai korekti."

D. Birkenfelde teic, ka šobrīd uztura bagātinātājiem ir noteikti atļautie vitamīnu un minerālvielu ķīmisko savienojumu veidi. Procesā ir darbs pie maksimālā pieļaujamā vitamīnu un minerālvielu daudzuma uztura bagātinātājos. Plānots noteikt, cik daudz konkrētā vitamīna vai minerālvielas būtu atļauts izmantot uztura bagātinātājos. Arī par augiem rit diskusijas - ar laiku, iespējams, izveidos sarakstu ar augiem, augu daļām vai devām, kādas drīkstēs izmantot uztura bagātinātājos. Šobrīd tas vēl nav izdarīts.

Uztura bagātinātāju tirgus aug

Šobrīd PVD reģistrēts 4601 uztura bagātinātājs, pēdējos divos trīs gados parādījusies tendence, ka uztura bagātinātāju klāsts pieaug. Visvairāk jaunu uztura bagātinātāju reģistrēti 2010. un 2011. gadā, no reģistrētajiem Latvijā ražoti aptuveni 13%.

D. Birkenfelde: "Uztura bagātinātāju tirgus pieaug, jo ir reklāma, kas tos pozicionē kā brīnumlīdzekļus. Sievietēm tie ir tievēšanas līdzekļi, vīriešiem - uztura bagātinātāji potences rosināšanai. Pieprasījumam visbiežāk ir sezonas raksturs: rudenī, ziemā - aktuālāki vitamīnus un minerālvielas saturoši produkti, augu valsts produkti imunitātes stiprināšanai. Pavasarī - tievēšanas līdzekļi, ko plaši reklamē, lai sieviete varētu sagatavoties vasaras sezonai. Statistikas dati šobrīd nav apkopoti. Tas varētu būt lauks, ko būtu svarīgi apzināt ar mērķi noskaidrot, cik daudz cilvēku lieto uztura bagātinātājus un kuru grupu. PVD atgādina, ka uztura bagātinātāji neārstē un nenovērš slimības, bet bieži vien to reklāma ir spēcīgāka."

INGA KRŪZIŅA, ģimenes ārste un dermatoloģe no Tukuma, apstiprina, ka daļai pacientu uztura bagātinātāji ir brīnumlīdzekļa burciņa. Nereti tie ir cilvēki, kas skeptiski noskaņoti pret zālēm un priekšroku dod augu valsts produktiem; liela ietekme ir arī reklāmai, akcijām.

"Uz uztura bagātinātājiem var palūkoties no trim pusēm: patērētāja, ražotāja un ārsta," aicina ANDIS BRĒMANIS, diētas ārsts, Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs. "Patērētājs vienmēr gribēs brīnumu. Viņš, sliņķis būdams, dzīvo, kā grib, tad paņem burciņu ar uztura bagātinātāju tabletēm un domā, ka viss būs kārtībā. Nebūs! Kas ir uztura bagātinātājs? Pārtikas produkts, kas paredzēts nepilnvērtīga uztura korekcijai situācijās, kad ar uzturu to nevar nodrošināt. Es vienmēr ieteikšu koriģēt problēmu ar uzturu, nevis kapsulām, taču ir situācijas, kad to nevar izdarīt, piemēram, ja ir alerģija pret piena produktiem un citādi nevar uzņemt kalciju; ja vīrietim pēc 50 gadiem vārgi asinsvadi un viņš ikdienas uzturā pietiekamā daudzumā nelieto zivis un nesaņem omega 3 taukskābes. Šādās situācijās uztura bagātinātājs ir ļoti derīga manta. Ražotājam, bez šaubām, tas ir bizness, bet karā visi ieroči ir labi, arī negodprātīga reklāma. Un pa vidu ir ārsts, kam būtu jāizvērtē uztura bagātinātāju lietderīgums un jāpārliecina pacients, ka uztura bagātinātājs nav brīnumlīdzeklis. Tas neārstē!"

J. Bundulis nenoliedz, ka ražotāji arvien vairāk pievēršas uztura bagātinātāju segmentam. "Mūsdienu cilvēku aizvien vairāk interesē dzīves kvalitātes produkti, tāpēc tā ir joma, kurā strādā arī farmācija, taču neviena biznesa pamatu nevar veidot iestāstīšana un maldināšana. Tāpēc uztura bagātinātāju tirgus sakārtošana, ieviešot regulu par veselīguma norādēm, nāks par labu gan pacientiem, gan speciālistiem, gan arī visiem godprātīgajiem komersantiem."

"Līdz šim normatīvajos aktos nav iestrādātas izmaiņas, kas skartu uztura bagātinātāju izplatīšanu. Esam runājuši ar kolēģiem no Zemkopības ministrijas, ka būtu jāveido jauni Ministru kabineta noteikumi," stāsta D. Birkenfelde. "Diskusijā pagājušā vasarā tika nolemts par reklāmām. Izskanēja ierosinājums, ka tās ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra prioritāte, jo arī no farmaceitu puses bija iebildumi par reklāmām visdažādākajās vietās. MK noteikumi nosaka to, ka reklamēt drīkst tikai reģistrētus uztura bagātinātājus un arī reklāmā līdzīgi kā marķējumā nedrīkst būt nedz ārstniecisku norāžu, nedz uzsvēruma, kā produkts darbojas profilaktiski. Tas ir aizliegts. Protams, dzīvē reklāmas ir dažādas, var atrast arī dažādas norādes par nereģistrētiem uztura bagātinātājiem."

Nereģistrētie uztura bagātinātāji

"Joprojām liela problēma ir nereģistrētie uztura bagātinātāji," turpina D. Birkenfelde. "Tos pārsvarā piedāvā ar dažādiem tālsaziņas līdzekļiem: ar interneta veikalu starpniecību vai vienkārši tālruņa sarunā. Tā notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Nereģistrēto uztura bagātinātāju kontrole ir apgrūtināta. Taču ir arī daudzi legāli interneta veikali, kas reģistrējušies gan komercreģistrā, gan Pārtikas un veterinārajā dienestā. Ja skatās kontaktinformāciju, var redzēt, kurš uzņēmums to piedāvā, datubāzē Lursoft var pārbaudīt, vai šis uzņēmums patiešām Latvijā ir reģistrēts, Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā var pārbaudīt, vai firmai atļauts nodarboties ar pārtikas tirgošanu. Savukārt tie, kas nodarbojas ar nereģistrēto uztura bagātinātāju izplatīšanu, visbiežāk norādījuši tikai e-pasta adresi vai tālruņa numuru; citreiz pat tas nav minēts, vienkārši tiek piedāvāts aizpildīt kādu anketu. Ja mājaslapa tapusi ārvalstīs, tad reizēm nav pat iespējams atrast, no kurienes produkts sūtīts."

Robežprodukti

"No kopējā farmācijas un uztura bagātinātāju tirgus uztura bagātinātāji aizņem 15-20%. Tas ir diezgan daudz, tāpēc arī nepārtraukti notiek diskusijas starp uztura bagātinātāju un zāļu ražotājiem. Vienas un tās pašas zāles var ražot kā uztura bagātinātāju un arī kā medikamentu. Katrs cīnās par savu tirgus daļu, par savu pircēju. Tas daudz ko izskaidro," uzskata Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta valdes priekšsēdētājs, LU asociētais profesors DMITRIJS BABARIKINS.

Ārsti un zāļu ražotāji norāda uz "robežproduktiem", kas pēc sastāva ir ļoti tuvi vai pat identiski bezrecepšu zālēm, tad priviliģēts stāvoklis tiek uztura bagātinātājiem: reģistrācija izmaksā mazāk, netiek prasīti klīniskie pētījumi un drošuma pierādījumi, neierobežo zāļu reklāmas noteikumi, ir plašākas izplatīšanas iespējas.

D. Babarikins spriež: uzskats, ka bezrecepšu zāles savā ciklā reizumis kļūst par uztura bagātinātājiem, ir pārspīlēts. "Nevienam taču nenāks prātā pretsāpju medikamentu reģistrēt kā uztura bagātinātāju! Ja uztura bagātinātāju ražotājs savu produktu grib pārvērst par medikamentu, lai viņš kumelītes pārtaisa par medikamentu!"

Viņam oponē D. Birkenfelde: bieži vien ražotāji, iespējams, finansiālu apsvērumu vadīti, nāk uz PVD ar iniciatīvu, ka produktu, kas līdz šim reģistrēts kā medikaments, pārdēvēs par uztura bagātinātāju. Nereti citās Eiropas valstīs šis produkts jau ir uztura bagātinātāju kategorijā. Lai risinātu šos jautājumus, Zāļu valsts aģentūrā ir komisija, kas izvērtē šādus robežproduktus un sniedz atzinumu. Mēs esam tiesīgi šādus produktus sūtīt uz papildu izmeklēšanu, pēc tam tos kvalificē kā zāles vai kā uztura bagātinātājus."

"Jā, zāles reizēm mēdz mainīt statusu - tad, kad par tām uzkrāta pietiekama pieredze, ilgstošā lietošanā pierādīts to drošums. Mazākā devā un minimālā iepakojumā recepšu zāles var kļūt par bezrecepšu medikamentiem. Taču tik un tā paliek speciālista - farmaceita - uzraudzība," skaidro J. Bundulis. "Kas uztura bagātināju gadījumā ir "robežprodukti"? Tie, kas vai nu zināšanu trūkuma dēļ, vai nesakārtotās likumdošanas dēļ nav skaidri pozicionēti. Manuprāt, ja produkts ir uz robežas starp medikamentu un pārtiku, ja tā risks nav izvērtēts un skaidri noteikts, tad pret to vajadzētu attiekties no lielākā riska pozīcijām, proti, izvirzīt tādas prasības kā bezrecepšu zālēm. Jo svarīgākā vienmēr ir patērētāja drošība." "Grindeks" valdes priekšsēdētājs atgādina: visi lieliski zina, ka zāles jālieto tikai pēc speciālistu ieteikuma un norādījumiem un ka tās nedrīkst pārdozēt. Ja uztura bagātinātājā ir tā pati aktīvā viela - tikai mazliet vājākā koncentrācijā - un ja patērētājam maldīgi tiek pasniegts, ka nav nekāda riska šā produkta lietošanā, tad sekas bezatbildīgai lietošanai var būt bēdīgas. "Sistēmai ir jānodrošina, ka šādu bēdīgu situāciju nav. Tāpēc pozitīvi vērtēju to, ka robežproduktu segmentam ir pievērsta uzmanība."

Ilustrācijas autore: Inese Austruma

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2013. gada februāra numurā.