MĀRIS JAKUBOVSKIS, RAKUS uroloģijas klīnika, ārsts urologs
PAR FEBRUĀRA NUMURU
Te der mums visiem labi zināmais Raiņa dzejolis, ko mana māte daiļrunas stundās deklamēja Latvijas laikā, tad tas derēja pēc padomju armijas ienākšanas, tad vācu laikā, un skolēni noteikti to skaita arī mūsu dienās: "Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs."
Pavērosim zvirbulīti dabā, tam visu dienu jāknābā, lai izdzīvotu. Esot pat putnu sugas, kam, lai nenomirtu badā, jāapēd divreiz vairāk, nekā paši sver. Tā tik ir noņemšanās! Tos putniņus, kam paber graudiņus, izmanto pavisam citiem mērķiem, labākajā gadījumā - kā dekoratīvos, bet ziemā mēs to darām aiz žēlastības, tomēr lielākoties - lai apēstu. Tā ir mana atbilde uz redakcijas jautājumu par manu dzīves principu. Negribu, lai mani apēd. Man ļoti patīk ārpusdarba pasākumi, arī sportošana, bet - godīgi nesaprotu, kā ar to var tik daudz nodarboties, kā savā rakstā min Valters Stirna. Man tāds priekšstats, ka rezidentam jāstrādā 78 stundas nedēļā, lai kaut ko sasniegtu, sevi parādītu kā ļoti centīgu ārstu.Tā vismaz mana meita strādā rezidentūrā Iowa University hospital.
Labsirdīgi esmu apskaudis anesteziologus, reanimatologus, kardiologus viņiem nepieciešamo zināšanu dēļ, kas jāliek lietā uzreiz un profesionāli kritiskās situācijās. Visu cieņu anestezioloģei Birutai Mamajai, arī kardioloģei Aijai Mačai!
Kašķis - slimība, par kuru aizmirsti, ja nestrādā akūtās palīdzības klīnikā. Noteikti iesaku izlasīt.Ļoti labs un zināšanas sistematizējošs ir Jūlijas Zepas un Initas Buliņas raksts "Jaunumi ankilozējošā spondilīta diagnostikā un ārstēšanā". Man bija interesanti izlasīt arī Jāņa Sokolova rakstu par deguna blakusdobumu iekaisumiem un to komplikācijām - konkrēts, saprotams.
Piekrītu visam Kārļa Auškāpa teiktajam, viņš izprot mūsu profesijas būtību. Ir brīnumlabi, ja kādam esi vajadzīgs, ja tev lūdz palīdzību un ja tu spēj palīdzēt, - tā ir mūsu profesijas sūtība, tā ir Dieva dāvana. Ja pildi savu misiju no sirds, zinu - Dievs to atdara.