Atsaucāmies uz vajadzību - veidot ģimenes medicīnas katedru
Kāpēc tik ilgi - 20 gadi - bija jāgaida, lai ģimenes ārsti tiku pie savas katedras? 
Katedra nav radusies tukšā vietā. Sākumā studenti mācījās Iekšķīgo slimību katedras, tad Ģimenes medicīnas studiju, pētniecības un organizācijas centra ietvaros. Turklāt valsts līdz šim nebija tik skaidri pateikusi, ka ģimenes medicīna ir un būs veselības aprūpes stūrakmens, kā to izdarīja ministrs Juris Bārzdiņš. Tas bija vēl viens pamudinājums atsaukties uz vajadzību. Ja valsts vēlas finansēt ģimenes ārsta komandu, tad RSU vēlas piedāvāt izglītības programmu. RSU politika ir piedāvāt tirgum reāli vajadzīgas lietas. Universitāte sadarbojas ar Liepājas medicīnas koledžu un Sarkanā Krusta koledžu, kas gatavo medicīnas māsas un ārsta palīgus, kā arī ar Stradiņa universitātes Māszinību fakultāti - drīzumā izglītības tirgū piedāvāsim primārās aprūpes māsas un ārsta palīgus ar augstāko izglītību, kas strādātu komandā ar ģimenes ārstu.
Uzreiz piekritāt, kad jums piedāvāja kļūt par ģimenes medicīnas katedras vadītāju?
Nē. Saņēmu uzdevumu atrast ģimenes medicīnas katedras vadītāju. Ar kolēģiem uzrunājām dažus ģimenes ārstus. Kad viņi atteicās, uzdevums jau tāpēc nepazuda. Mūsu misija ir uzbūvēt vilcienu un nolikt to uz sliedēm, lai tuvā nākotnē katedras vadību nodotu kādam ģimenes ārstam.
Kādus atteikšanās iemeslus minēja ģimenes ārsti? Negribēja atstāt pacientus?
Viņiem nebija jāiet prom no pacientiem. Bija jāuzņemas atbildība. Un uzņemties atbildību cilvēciski ir pietiekami grūts uzdevums. To var un vajag saprast.
Kas būs jūsu padomnieki - katedras "smadzenes"?
Tas ir viens no mūsu šā gada stratēģiskajiem uzdevumiem - izveidot stipru docētāju komandu. Šobrīd mūsu katedrā jau strādā dr. Līga Kozlovska, dr. Gunta Tīcamane un dr. Sandra Gintere. Esmu aicinājis strādāt arī dr. Sarmīti Veidi un citus kolēģus. Joprojām gaidu pozitīvu atbildi no viņiem. Mums ir vajadzīga komanda, kas pārklāj plašu spektru: runā ar ģimenes ārstu asociācijām, politiķiem, ekonomistiem, ar kolēģiem citās asociācijās, ārvalstīs utt.
Kas ģimenes medicīnā jūs pašlaik neapmierina gan kā pacientu, gan profesionāli?
Pirmkārt, ģimenes ārstu pārslodze - aprūpēt 2000 un vairāk pacientu ar vienu medicīnas māsu ir grūti vai pat neiespējami. Otrkārt, personiskas attieksmes trūkums, kas laikam izskaidrojams ar laika deficītu. Treškārt, akadēmiskuma trūkums. Šī specialitāte Latvijā ir izveidojusies kā ļoti lietišķa medicīnas profesija. Un tā ir kļūda. Šī nozare ir tikpat akadēmiska un tāda pati zinātne kā kardioloģija, endokrinoloģija u.c. Tāpēc ceram katru gadu vienu divus cilvēkus deleģēt studijām doktorantūrā, gribam praktizējošiem ģimenes ārstiem un rezidentiem izsludināt pētniecisko darbu konkursu ar motivējošu naudas balvu.
Jūs uzsverat, ka jāveido citāda ģimenes ārsta koncepcija. Kā tā izskatīsies dzīvē?
Ja tagad visus jautājumus risina ģimenes ārsts viens, māsiņa palīdz tikai tehniski, jaunajā konceptā daļu pacientu pieņem medicīnas māsa - pārsien brūces, uzraksta izziņas utt. Vēl daļu pacientu aprūpē ģimenes ārsta palīgs, veic primāru apskati un sniedz atbildes savas kompetences ietvaros. Dažiem pacientiem vajadzīgs sociālais darbinieks. Un tikai daļa pacientu nokļūst pie ģimenes ārsta. Un tad rinda kaut kur pazūd! Vēl komandā jāpieaicina speciālisti, kas vajadzīgi konkrētajā praksē. Ja pratīsim sadalīt darbu šādi un atradīsim finansējumu (Veselības ministrijas pārstāvji runā par otras māsiņas finansēšanu, mēs aicinām padomāt: varbūt jāfinansē ārsta palīgs?), tad tas ir cits koncepts.
Lai to īstenotu, vajadzīgs līderis, kas iesaistās veselības aprūpes politikā. Vai katedra būs šī stiprā aizmugure?
Vispirms es katedru tomēr vēlētos pozicionēt kā metodisko, pētnieciski zinātnisko centru. Ar interešu lobiju (labā nozīmē) un aizstāvību ministrijā ir jānodarbojas ģimenes ārstu asociācijām.
Jūs sakāt arī: topošie ģimenes ārsti mācīsies būtiski citādā rezidentūrā. Kas būs atšķirīgais?
Apmācībā uzsvars jāliek uz veselības veicināšanu, slimību profilaksi un slimību dinamisku novērošanu. Rezidentūras programmas pie viena galda jāveido ģimenes ārstam kopā ar speciālistu - akadēmiskums un metodiskā nevainojamība nāktu no speciālista, bet lietišķums - no ģimenes ārsta. Tiesa gan, MK noteikumi diezgan strikti reglamentē to, kas jāmāca ģimenes ārstam rezidentūrā, un tur daudz kas ir diskutabls. Tāpēc vajadzīga asociāciju iniciatīva, sakot: mums ir priekšlikumi, gribam mācīties citādi - moderni!
Ģimenes ārstu un speciālistu attiecības brīžam atgādina "fronti tēva pagalmā" - daļa speciālistu ģimenes ārstus sauc par nezinošiem dispečeriem. Kā to labot?
Kanādā (katedras izveidē mums ļoti palīdzēja Makmāstera universitātes ģimenes medicīnas pārstāve Ieva Neimanis) ir īpašs termins "Family physician's friendly specialist" - ģimenes ārstam draudzīgi speciālisti. Lūk, ģimenes ārsta komandā jāpieaicina draudzīgie speciālisti, nevis pacients jānosūta uz konsultāciju kaut kur pie kaut kāda speciālista. Tas ir abpusējs tuvināšanās un izaugsmes process. Ja speciālists redzēs, ka partneros ir zinīgs, prasmīgs un cienījams ģimenes ārsts, attieksme mainīsies.
Vai jums ir savs labais ģimenes dakteris, kam uzticaties, ar ko pastrīdaties?
Jā, man ir ļoti laba ģimenes ārste. Es viņai uzticos, nestrīdos, vienmēr daru tā, kā viņa liek. Ģimenes ārsti par spīti ekonomiskiem apstākļiem, pārslodzei nodrošina aprūpi, un tas ir drusku brīnums. Par to kā pacients esmu pateicīgs.