KĀRLIS RĀCENIS, internists, nefroloģijas rezidents, ir PSKUS 80. karantīnas nodaļas virsārsts. Stāsta, ka nodaļā ir psiholoģiskā atbalsta grupa, ko darbā ar Covid–19 pacientiem iesaistītajiem mediķiem nodrošina psihiatre Liene Sīle. Tā ļoti palīdz. Tāpat kā sarunas ar kolēģiem.
Mediķu pietiek, bet viņi izdeg
Nodaļā, kurā es strādāju, janvāra vidū bija 58 pacienti. Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā ir vēl viena nodaļa ar 50 vietām. Cilvēkresursi ir nodrošināti, netrūkst ne ārstu, ne medicīnas māsu, ne viņu palīgu.
Bet salīdzinoši augstā mirstība (20—30 %), grūti prognozējamā slimības gaita, nepārtrauktā spriedze, pārdomas par to, cik ilgi vēl šī neapskaužamā situācija turpināsies, — tas viss veicina mediķu izdegšanu.
Nodaļā ir psiholoģiskā atbalsta grupa, ko darbā ar Covid–19 pacientiem iesaistītajiem mediķiem nodrošina psihiatre Liene Sīle. Tā ļoti palīdz. Tāpat kā sarunas ar kolēģiem, ar kuriem saprotamies no pusvārdiem.
Ar jaunu cilvēku entuziasmu šo krīzi pārvarēsim
Neizpratni rada sabiedrības attieksme.
Reizēm atliek ārstam pateikt kādu vārdu un pār viņu veļas tik daudz negāciju! Tiek apspriests katrs no konteksta izrautais vārds. Tāpēc daudzi mediķi negrib sniegt intervijas un rakstīt sociālajos tīklos. Jā, protams, lielā mērā to visu izraisa arī bailes. Visi dzīvojam kā uz adatām.
Slimība ir neprognozējama, tuviniekiem reizēm šķiet, ka ārsti kaut ko palaiduši garām vai izdarījuši nepareizi. Taču darām visu to pašu, ko ārsti citās pasaules valstīs. Kā mediķi saprotam, ka piederīgajiem ir milzīgas dusmas, ja tuvinieka aiziešana bijusi pēkšņa un negaidīta. Pirmie, kas ar šīm dusmām sastopas visbiežāk, ir mediķi.
Arī mums, ārstiem, nav viegli pieņemt skarbo patiesību, jo ir situācijas, kuras ietekmēt nav mūsu varā. Taču vienlaikus šķiet, ka ar jaunu cilvēku entuziasmu mēs šo krīzi pārvarēsim!
Kā runāt ar skeptiķiem?
Mierīgi, ieturēti, bez dusmām un naida, skaidrojot. Jā, arī uzklausot dažādas muļķības un no zinātniskām atziņām stipri tālus spriedumus. Taču, manuprāt, visefektīvāk uzrunā cilvēki, kuri agrāk publiski pauduši, ka viņus Covid–19 neskar, bet domas radikāli mainījuši pēc tam, kad paši vai viņu tuvinieki pārslimojuši Covid–19.
Smagākajos gadījumos ar slimības izraisītajām sekām diemžēl būs jāsadzīvo visu turpmāko mūžu, pacientam paliekot pneimonologu, kardiologu, nefrologu, endokrinologu un daudzu citu ārstu redzeslokā. Pēc Covid–19 pārslimošanas reizēm aktivizējas daudzas hroniskās slimības, mēdz attīstīties diabēts.
FOTO: no K. Rāceņa arhīva
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2021. gada marta numurā
