PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kā uzvedība sociālajos tīklos ietekmē uzticamību?

D. Ričika
Kā uzvedība sociālajos tīklos ietekmē uzticamību?
Pexel/Magnus Mueller
Gada sākumā bijām liecinieki, kā vētru saceļ storijs sociālajā tīklā Instagram un karjera Latvijas lielākās slimnīcas Diagnostikās radioloģijas centra vadītāja pienākumu izpildītāja amatā beidzas, tā īsti nesākusies. Kā uzvedība sociālajos tīklos ietekmē uzticamību? Kur ir robeža — kas ir akceptējams un kas nav? Piedāvājam dažus interesantus pētījumus un atziņas.

Ko ārsti uzskata par nepieņemamu sociālajos medijos?

Medscape aptaujā (Medscape Physicians Behaving Badly report 2022), izvaicājot vairāk nekā 1500 ārstus, tika uzdots jautājums, kāda ir bijusi ārstu sliktākā uzvedība, kas redzēta sociālajos medijos. Lūk, daži piemēri.

  • “Ķirurgs apmeklēja tiesu ceļu satiksmes negadījuma lietā, izmantojot tiešsaistes lietotni, un vienlaikus atradās operāciju zālē.” 
  • “Kad ārsts sociālajos medijos tirgo produktus vai pakalpojumus, kas nav zinātniski pierādīti.”
  • “Dejo izmeklēšanas telpā, fonā atrodoties kailam pacientam pēc plastiskās operācijas.”

Aptauja [1] parādīja, ka ārsti diezgan labi ievēro konfidencialitāti attiecībā uz pacientu fotogrāfijām, arī seksuāli divdomīga rakstura ziņas nav tās, ko paši ārsti piemin kā bieži novērotas kolēģu sociālajos kontos. Kāda ir izplatītākā medicīnas speciālistu sliktā uzvedība sociālajos tīklos? Pirmajās trīs pozīcijās ārsti ierindo:

  • nepiemērotus komentārus par sevi, draugiem, politiku utt. (81 %), 
  • nepiemērotas fotogrāfijas ar sevi, kuras nav saistītas ar pacientiem (36 %), 
  • neatbilstīgus komentārus par pacientiem (31 %).

Kāds cits — holandiešu pētījums — rāda līdzīgu ainu. Aptauja tika izsūtīta 3844 medicīnas studentiem divās augstskolās, 828 rezidentiem un 426 ārstiem. Atsaucās 1354 respondenti. Aptaujas dalībnieki atzina, ka sociālajos tīklos medicīnas speciālisti nereti publicē nepiemērotu saturu, taču par sliktu saturu to biežāk uzskatīja tad, kad publicēja kolēģi, nevis paši. Par nepiemērotām fotogrāfijām vai ziņām par sevi, kas var tikt uztvertas kā neprofesionālas, ziņoja 31,3 % studentu, 19,7 % rezidentu un 4,1 % ārstu.

Ārsta sociālajam kontam kā nepiemērots saturs respondentu ieskatā tika norādītas fotogrāfijas un ziņas, kurās parādās alkohola lietošana, ballītes, klīniskais darbs vai divdomīga seksuāla rakstura informācija. [2]

Dažādas paaudzes un to uzskatu sadursme

Ko pieklājas un ko nepieklājas paust sociālajos medijos? Pētījumi rāda — uz šo jautājumu atbilde varētu atšķirties, ja to vaicāsim mileniāļiem, X paaudzes pārstāvjiem vai būmeriem. Tiem, kas lielu dienas daļu pavada Instagram vai TikTok, kuru sociālajā burbulī ir Z un Y paaudzes blogeri, vlogeri, tiktokeri, varētu būt nesaprotami, kāpēc profesionālu informāciju nevar paust kaut peldkostīmā. 

Jau minētajā Medscape aptaujā [1] tika uzdots jautājums par fotogrāfiju publicēšanu ar diskutablu saturu, piemēram, foto, kur ārsts redzams lietojam alkoholu. Nav grūti uzminēt, ka vistolerantākie šāda satura fotogrāfiju akceptēšanā ir mileniāļi (attēls).

Ar ko mums jārēķinās? Ar to, ka Y paaudze (un vēl jo vairāk Z paaudze), kas augusi, laiku pavadot digitālajās ierīcēs, patīk mums vai ne, krietni brīvāk uztvers robežu nojaukšanu starp privāto un publisko un neiesprings, cik familiārā formā šādu saturu drīkst atrādīt. 

Kā ārstu vecums ietekmē uzskatus, kas ir un kas nav akceptējams sociālajos tīklos? [1,6] Kā ārstu vecums ietekmē uzskatus, kas ir un kas nav akceptējams sociālajos tīklos? [1,6]
Attēls
Kā ārstu vecums ietekmē uzskatus, kas ir un kas nav akceptējams sociālajos tīklos? [1,6]

Arvien vairāk novērosim paaudžu uzskatu sadursmes — un tas vienkārši ir neizbēgami. 

Vienlaikus publikācijas uzsver: tā kā satura veidotājs var būt jebkurš, ir vairāki riski. Jāņem vērā, ka individuāla mediķa paustā informācija (atceramies — tas nav redaktors laikrakstā vai profesionālas asociācijas vadītājs, kas strādā pēc zināmiem noteikumiem) var būt nekorekta, neatbilst jaunākajām vadlīnijām, tā atbilst tikai un vienīgi viedokļa paudēja pasaules uzskatam. Pirms pāris gadiem prese aprakstīja skandālu, kad medmāsa Holija (Nurse Holly) savā TikTok ierakstā pauda viedokli, ka labākā seksuāli transmisīvo slimību profilakse ir atturība. Tas izraisīja diskusiju, cik profesionāli ir paust šādu viedokli, tika saņemti arī komentāri, ka cilvēki var justies aizskarti, ja STS iegūta seksuālas vardarbības ceļā. [3]

Amerikas Medicīnas asociācijas ētikas kodeksā iestrādāta sadaļa par profesionalitāti, kas jāsaglabā, lietojot arī sociālos tīklus. Viens no punktiem uzsver — izmantojot sociālos tīklus, ārstiem būtu ieteicams lietot privātuma iestatījumus, iespējami aizsargājot personisko informāciju, bet vienlaikus jāsaprot, ka konfidencialitātes iestatījumi nav absolūti un, ja reiz saturs publicēts internetā, tas var kļūt arī publisks. Pacienta un ārsta robežas sociālajos tīklos jāsaglabā līdzīgi kā jebkurā citā vidē, proti, atbilstīgi ētikas vadlīnijām. Tāpat jāapzinās, ka saturs var ietekmēt reputāciju un sabiedrības uzticamību. [4]

Ja TikTok meklētājā ierakstīsiet atslēgvārdus “doctor”, “nurse”, “nurse­life”, “doctorlife”, tad saturs būs raibu raibais. Cenšoties pielāgoties TikTok izklaidējošajam stilam, nopietna informācija tiek pasniegta, piemēram, dejojot vai jokojot. Tiesa, humors ir ļoti slidena joma. Medijos aprakstīts māsas D. Rose skandāls, kura iesmaidīja par pacientiem, kas savus simptomus tēlo. Tas izraisīja mirkļbirku PatientsAreNotFaking — tūkstoši dalījās savos stāstos, kad mediķi nav noticējuši un snieguši pienācīgu aprūpi. 

Sarah Mojarad, kas ir pasniedzēja Kalifornijas Universitātē un māca medicīnas studentiem, kā komunicēt sociālajos tīklos, norāda — medicīnas speciālisti var izmantot TikTok, lai informāciju par medicīnu padarītu cilvēciskāku, taču šāds saturs var arī graut uzticamību medicīnas speciālistiem.

No vienas puses, sociālo tīklu stils pieprasa personisku pieeju, informāciju, kas tiek pasniegta vieglā valodā, bet, no otras puses, ir meistarīgi un ar cieņu jābalansē, lai nepārkāptu ētikas robežas. 

Dr. Mikhail Varshavski, kurš pazīstams kā Doctor Mike un kura Youtube kanālam ir vairāk nekā desmit miljoni abonentu, atceras: kad viņš kā students sāka publicēt ziņas Instagram, kolēģi šo viņa rīcību komentēja kā neprofesionālu. Tagad kolēģi izprot viņa darba vērtību sociālajos tīklos — mītu kliedēšanu un sarunas par veselības aprūpi auditorijai tīkamā veidā. Taču viņš uzsver: medicīnas ētika ir pirmajā vietā! Viņš ievēro vairākus nosacījumus: nefilmē savā darba vietā un, apspriežot klīniskos gadījumus, maina informāciju par pacientu traumām, dzimumu utt., respektīvi, to visu, kas ļautu identificēt konkrētu pacientu. [3]

Digitālā emocionālā inteliģence — neviens to nav atcēlis! 

Digitālā emocionālā inteliģence ir emocionāli inteliģenta uzvedība digitālajā vidē. Tas nozīmē, ka tiek ievērota saziņas etiķete, komentējot, izsakot viedokli, novērtējot un daloties ar citu ierakstiem, plus intuitīvi jānojauš, kā vide uztvers pausto saturu. Līdzīgi kā mēs zinām, kā jāuzvedas, kad aicinām ciemos draugus vai vecākus, uzstājamies konferencē utt.

Instagram, Facebook, TikTok ir satura platformas. Tāpat kā satura platforma ir televīzija, radio vai ziņu portāls. Tieši tāpat kā platforma var būt arī autobusu pietura, kurā cilvēki sarunājas. Šādi arī vajadzētu attiekties, domājot, kā izskatīsies tas, ko runāju, publicēju.

Kā nezaudēt un neievainot savu profesionalitāti sociālajos tīklos? Kādā LinkedIn publikācijā bija vairākas interesantas atziņas. Viena — pirms publicē ziņu/fotogrāfiju, apdomā, vai būtu gatavs, ka to izlasa vai redz tavs darba devējs vai klients. Otra — sociālajos tīklos saturs ir personiskāks, izklaidējošāks, taču vienmēr jāapdomā, vai tas, ko publicējam, kādu neaizvainos, vai izturamies ar cieņu. Nevajadzētu arī komunicēt, ja dvēseles stāvoklis ir dusmas un aizkaitinājums. Treškārt, jāuzmanās, kādas fotogrāfijas publicējam (piemēram, cik atkailinātā apģērbā) un kādu priekšstatu ar tām par sevi radām. Ceturtkārt, ja iespējams, jānodala privātā un profesionālā informācija. Ja profilam nav uzlikti privātuma iestatījumi, tad visa publicētā informācija tā arī jāuztver — tajā var ielūkoties katrs garāmgājējs. Piektkārt, labāk neiesaistīties apšaubāmās diskusijās (par politiskiem, reliģiskiem jautājumiem) — vienmēr apdomājiet, vai vērts liet eļļu ugunī. [5]

Kā pareizi uzvesties sociālajos tīklos? Šis nekādā ziņā nav sastindzis jautājums, bet arī laikam pa priekšu neaizskriesim. Mūsu attieksmi ietekmē vide un tajā dominējošais viedoklis, un ar to ir jārēķinās. Bet tas nenozīmē, ka, paaudzēm mainoties, viedoklis “nemīkstināsies”. Tomēr gribētos ticēt, ka inteliģenta saziņa paliks vērtība, lai kāds būtu gada skaitlis kalendārā un lai kāda būtu platforma, kur sarunājamies.

Literatūra

  1. Jon McKenna. Physicians Behaving Badly: Stress and Hardship Trigger Misconduct. Medscape, 2022 19 August
  2. Pronk SA, Gorter SL, van Luijk SJ, et al. Perception of social media behaviour among medical students, residents and medical specialists. Perspect Med Educ, 2021; 10: 215–221. doi.org/10.1007/s40037-021-00660-1
  3. Scottie Andrew. Nurses and doctors are flocking to TikTok to crack jokes and lip sync. But are they eroding patients’ trust? CNN, January 18, 2020. edition.cnn.com/2020/01/18/us/tiktok-doctors-nurses-trnd/index.html
  4. code-medical-ethics.ama-assn.org/ethics-opinions/professionalism-use-social-media
  5. www.linkedin.com/pulse/20141123082430-129901293-how-to-behave-professionally-on-social-media
  6. www.mk.gov.lv/lv/media/8465/download