Nr. 2 (263)
ELMĀRS TĒRAUDS, psihiatrs, Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs
Psihiskā veselība Latvijā no formāli prioritāras medicīnas nozares pēdējos 5—10 gados kļuvusi par vienu no jomām, kas uzplaukst visstraujāk: attīstās nemedikamentozās ārstēšanas un rehabilitācijas metodes, daudz tiek strādāts, lai psihiatriskā ārstniecība pacientiem Rīgā un reģionos būtu līdzvērtīga, bērnu psihiatrijā strauji attīstās mūsdienīgs sabiedrības atbalstītas psihiskās veselības aprūpes veids — Pusaudžu resursu centrs u.c.
Prieks, ka Doctus regulāri iekļauj rakstus par psihisko veselību un Latvijā ir daudz kolēģu, kam ir interesants, kompetents viedoklis par dažādiem ar psihisko veselību saistītiem jautājumiem.
Februāra Doctus numurā ar interesi izlasīju Dr. Sanitas Pauderes–Loginas apkopotās jaunākās publikācijas par šizofrēniju un prof. Māra Taubes komentārus. Apskatīti aktuāli jautājumi: mūsdienīgas psihiatriskās aprūpes organizācija, psihoaktīvo vielu lietošanas kontroversiāls vērtējums, ieguvumi no antipsihotiķu lietošanas ilgtermiņā un riski.
Vienmēr uzmanību piesaista raksti par pacientu un ārstu tiesībām un pienākumiem. Doctus februāra numurā juristes Solvitas Olsenas pārdomas par medicīnas tiesībām. Psihiatrijā man aktuāli šķiet jautājumi par “reģistru” un ambulatoro piespiedu ārstēšanu pēc tiesas lēmuma.
Raksti par sāpēm mugurā, bronhiālo astmu, Krona slimību vēlreiz liek pārdomāt, ka noteikti jārūpējas arī par komorbīdu psihisko traucējumu ārstēšanu pacientiem ar (psiho)somatiskām slimībām. Prof. Māris Taube rakstā par šizofrēniju citē Seru Viljamu Osleru: “Labs ārsts ārstē slimību, izcils ārsts ārstē pacientu, kuram ir slimība,” — šis apgalvojums noteikti attiecas arī uz psihosomatisko slimību ārstēšanu.
Un kur tad vēl jaunais termins — “digitālā emocionālā inteliģence”! Iesaku izlasīt Doctus galvenās redaktores Diānas Ričikas rakstu par sociālo mediju vietu medicīnā.
1886. gadā vācu ārsts Jozefs fon Merings atklāja glikozūrisko efektu florizīnam (rūgtam dažu augļkoku sakņu mizas glikozīdam, SGLT2 inhibitoru priekštecim), postulējot, ka šīs bioķīmiskās vielas aktivitāte norit nierēs. Šo hipotēzi vēlāk apstiprināja arī vācu fiziologs Oskars Minkovskis. Un apmēram 130 gadus vēlāk cukura diabēta pasaule iepazina pirmos SGLT inhibitorus, kad EMA 2012. gadā apstiprināja pirmo no tiem — dapagliflozīnu. [1; 9]
Dzelzs deficīta anēmija rodas, ja nav līdzsvara starp to dzelzs daudzumu, ko uzņemam, un to dzelzs daudzumu, ko zaudējam. Visbiežākais cēlonis — asiņošana. Iepriekšējā rakstā (Doctus 2023. gada janvārī) uzsvērts, ka sievietes ir vislielākā riska grupa asins zuduma dēļ menstruācijās un dzelzs patēriņa dēļ grūtniecības laikā. Vīriešiem un sievietēm menopauzē iemesls parasti ir asiņošana no kuņģa—zarnu trakta, tāpēc šajos gadījumos ārsta pirmais uzdevums ir audzēja izslēgšana.
Muguras lejasdaļas sāpes ir milzīga medicīniska un sociālekonomiska problēma visā pasaulē. Tas ir viens no biežākajiem ģimenes ārsta apmeklējuma iemesliem, ieņemot otro vietu aiz augšējo elpceļu slimībām.
Pēdējo gadu statistikas dati liecina, ka Eiropā iekaisīgu zarnu slimību pacientu skaitam ir tendence strauji pieaugt. Arī Latvijā ar Krona slimību un čūlaino kolītu slimo vairāk nekā 2500 pacientu, kas ir nopietns signāls gan veselības aprūpes speciālistiem, gan sabiedrībai kopumā.
Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.
Ar astmu slimo 1—18 % pasaules iedzīvotāju, un tā ir heterogēna elpceļu slimība, kurai pārsvarā raksturīgs hronisks elpceļu iekaisums. Pacienti lielākoties sūdzas par tādiem elpošanas simptomiem kā sēkšana, elpas trūkums, klepus, kuru intensitāte laika gaitā mainās, un simptomus var veicināt fiziskas aktivitātes, alergēnu ekspozīcija, laikapstākļu maiņa, saslimšana ar vīrusinfekciju.
Informācija Veselības statistikas datubāzē rāda, ka 2021. gadā Latvijā uzskaitē bija 19 004 pacienti ar šizofrēnijas, šizotipisko traucējumu un murgu (F20—F29) diagnozi jeb 1013,1 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Katru gadu šim pacientu skaitam nāk klāt vairāk nekā 200 pacientu (2021. gadā — 239). Šizofrēnija var būt invaliditāti izraisoša un dzīves kvalitāti graujoša slimība, tāpēc izpratne par slimības pārvaldību un atpazīšanu ir būtiska ne tikai psihiskās veselības speciālistiem, bet nozarē kopumā.
Rakstā apskatīti paplašinātu vēnu kosmētiskie aspekti, estētisko defektu diagnostikas un risināšanas praktiskās iespējas, ārstēšanas rezultātu izvērtēšana.
Psihiatrijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītāja, Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidenta, psihiatra ELMĀRA TĒRAUDA darba pieredze psihiatrijā ir 27 gadi. Nestāvēt malā, iesaistīties, izdarīt, cik vien labi, — šīs personības šķautnes labi raksturo pieredzējušo psihiatru.
Gada sākumā bijām liecinieki, kā vētru saceļ storijs sociālajā tīklā Instagram un karjera Latvijas lielākās slimnīcas Diagnostikās radioloģijas centra vadītāja pienākumu izpildītāja amatā beidzas, tā īsti nesākusies. Kā uzvedība sociālajos tīklos ietekmē uzticamību? Kur ir robeža — kas ir akceptējams un kas nav? Piedāvājam dažus interesantus pētījumus un atziņas.
Pērn notika darbs pie grozījumiem Pacientu tiesību likumā, paredzot ārstniecības iestādē ieviest pacientu tiesību aizsardzības speciālistu, iespēju pacientam pie ārsta doties kopā ar atbalsta personu, kā arī virkni citu izmaiņu. Tās vēl jāapstiprina Saeimā. Pavērtēt šos grozījumus un to, kas notiek medicīnas tiesību jomā, aicinājām Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēto profesori, zvērinātu advokāti SOLVITU OLSENU. Lai gan situācija pakāpeniski uzlabojas, viņa atzīst: “Idejas mums ir labas, taču izpildījuma kvalitāte nereti ir slikta.”
