Svētnīca ķermenim un garam. Agrita Kalsnava

Stāsts par dakteri Kalsnavu un pirti pirms divdesmit gadiem sākās līdz ar interesi par tautas medicīnu un dažādām alternatīvajām ārstēšanas metodēm. "Lielā mērā to rosināja arī mana profesija. Homeopātijas dziļākā būtība - vispirms parūpējies par savu veselību ar veselīgu dzīvesveidu un tad bieži vien nemaz nenonāksi līdz tam, ka jāārstē smagas slimības," atzīst daktere.

Uzzinājusi par to, cik daudzveidīgi cilvēkam var palīdzēt pirts, ārste sākusi meklēt iespējas to apmeklēt kopā ar ģimeni. Taču pirms divdesmit gadiem tas nav bijis nemaz tik vienkārši. "Visur - sieviešu dienas, vīriešu dienas... Pēc ilgas un pamatīgas meklēšanas atradām pirtiņu Jelgavā, kurā varējām iet kopā visi. Tā bija vienkārša slapjā jeb tvaika pirts ar baseinu, bez pirtnieka un citām šobrīd plaši pieejamām ekstrām. Tur sastapām domubiedrus, ar kuriem kopā paplašinājām redzesloku, augām. Pēc dažiem gadiem radās iespēja apmeklēt līdzīgu pirti Rīgā, un, kad jau bija uzkrāta zināma pieredze, izveidojās arī priekšstats par to, kādu vēlētos savu pirtiņu," atceras A. Kalsnava.

Visīpašākā - pašas celtā pirtiņa

Viesojoties brāļu Jurjānu memoriālā muzeja "Meņģeļi" pirtiņā, dzima dakteres sapnis par pašai savu melno pirti. Cītīgi studējot nozares literatūru, konsultējoties ar cilvēkiem, kam pirtī iešana kļuvusi par dzīvesveida daļu, tika uzcelta pirmā pirtiņa Ogres novadā. Šobrīd tajā peras citi ļaudis, bet A. Kalsnava kopā ar ģimeni katru nedēļas nogali dodas uz otru pašu celto pirti netālu no Rīgas. Tā ir ar malku kurināma slapjā pirts ar akmeņu krāsni, būvēta jau pēc pieredzē uzkrātā, vēl pamatīgāk izpētot visas likumības, kādas viedi ļaudis iesaka respektēt, ceļot pirti. Ne tikai no būvniecības viedokļa, bet arī ar uzmanību dievišķajai proporcijai jeb zelta griezumam, pirts iekļaušanai Dabas enerģētiskajā apritē. "Gan debespusēm, gan materiāliem, no kādiem celta pirts un krāsns, gan lāvu izvietojumam - visam ir nozīme, kas kopā veido pirts auru, pirts garu, ko uzreiz var just," uzskata daktere. "Esmu bijusi daudzās pirtīs. Tādās, kur vizuāli it kā viss šķiet ideāli, bet pēc iznākšanas saproti, ka tomēr kaut kas traucējis piedzīvot pilnīgu labsajūtu. Un būts arī tādās, pēc kuru apmeklējuma jūti milzīgu gara lidojumu. Tāpēc, manuprāt, ļoti būtiski, lai saimnieks pirts celtniecībā piedalās pats. Viņš var nevelt baļķus, bet saimniekam jābūt tam, kas izvēlas izejmateriālus, pieņem lēmumu par ēkas izvietojumu sētā, kā arī nosaka, kur atradīsies krāsns un lāvas, kāda izskatīsies viņa pirtiņa. Mūsu pirts celtniecībā iespēju robežās iesaistījās visi ģimenes locekļi, līdz ar to katrs ar savu darbu un labajām domām esam ieguldījuši daudz, lai šajā vietā justos labi un gribētu atgriezties vēl un vēl. Protams, palīdzēja arī meistari, bet visu, ko vien varējām, darījām paši."

Pirts zinības

Daktere uzskata, ka arī pirtī iet ir jāmācās. Viņas redzesloku šajā ziņā fantastiski bagātinājusi domubiedru grupa, ar kuru kopā pirms četrpadsmit gadiem sarakstīta grāmata "Mana pirtiņa": profesionāls rīkstnieks un tautas dziednieks Arnolds Indriķis Baškevics, farmācijas doktore, asociētā profesore Vija Eniņa, dermatoveneroloģe Vita Priedīte, pirtnieks un psihoterapeits Juris Batņa, bioloģijas zinātņu doktors, fizioterapeits Alvis Paeglītis, astroloģe Vija Amatniece un viņa vīrs Harijs Amatnieks, kas sniedzis daudzpusīgus ieteikumus par pirts būvēšanu. "Taču, lai ietu pirtī un pērtos, galvenās nav sistematizētas zināšanas," pārliecināta A. Kalsnava. Tāpat daktere par obligātu neuzskata īpašus kursus vai konsultācijas pie pirtnieka ar sertifikātu. "Tikpat labs padomdevējs var būt arī cilvēks ar lielu pieredzi, kura dzīve un veselība ir apstiprinājums tam, ka pirts var palīdzēt ļoti daudz. Un viņš noteikti pateiks, ka uz lāvas var arī improvizēt, galvenais - ieklausīties savās sajūtās... Arī vēlamie pēršanas virzieni nav akmenī iekalti likumi. Katrs cilvēks ir unikāls, un ļoti bieži, ieklausoties sevī, slotas pašas atrod vajadzīgo virzienu."

Tiesa, elementārām pamatzināšanām pirtī gan jābūt. Muļķīgi uzkāpt vienreiz uz lāvas un, nezinot, kā pareizi sasildīties, pērties un baudīt aukstā ūdens procedūras, paziņot - es nepanesu pirti, man pēc tam sāp galva! Kaut kā nav gadījies sastapt cilvēkus, kas brīnītos par to, ka pirmajā skriešanas reizē uzreiz nevar noskriet maratonu, bet tādu ļaužu gan netrūkst, kas reizi gadā aiziet uz pirti un pēc tam žēlojas, ka, sēžot uz augšējās lāvas, kļuvis slikti...

Lai arī šobrīd ir bagātīga informācija par iešanu pirtī, daudzi joprojām maldīgi domā - jo perot stiprāk sit, jo labāk. Tāpat A. Kalsnava par iknedēļas nepieciešamību neuzskata pēršanos pie īpaši mācīta pirtnieka. "Tas ir kas ekskluzīvs, bet ikdienā nav jātēlo ķeizars. Katrs ar divām slotiņām var lieliski sevi nopērt pats. Vai pēršanu uzticēt kādam no ģimenes locekļiem."

Ģimeni vienojošs rituāls

Aizbraucot uz kādu citu valsti, daktere Kalsnava vienmēr ar prieku pieņem aicinājumu apmeklēt pirti. Līdz šim vissavdabīgākās izjūtas piedzīvotas Āfrikā, kur pirts telpas pirmajā brīdī atgādinājušas siltu ģērbtuvi, lāvu vietā visi saguldīti uz siltas flīžu grīdas, iesmērēti ar melnajām ziepēm, tad dots mazliet laika, lai sasildītos, bet pēc tam katram izsniegti īpaši cimdiņi, ar ko norīvēties un noskaloties. Liels pārsteigums vietējiem iedzīvotājiem bijusi mūsu tūristu ielēkšana aukstajā baseinā.

No Latvijā apmeklētajām pirtīm dakterei visneparastākā šķitusi uz pontoniem noenkurojama pirts, ko ar trosēm var ielaist jūrā. "Vizuāli tā bija ļoti vienkārša būve ar lāvas telpu, ko sasildīja ar malku kurināma krāsniņa. Taču, tiklīdz izkarsējos, varēju uzreiz ielēkt jūrā..."

Kopš uzcelta sava pirtiņa, daktere citu pirtīs viesojas aizvien retāk. "Vajadzīgās zināšanas esmu uzkrājusi, vairāku gadu pieredzē gūtās atziņas palīdzējušas izveidot pašai savu skatījumu uz dzīvi, līdz ar to pēršanās kļūst aizvien intīmāka. Pirts man ir unikāla svētnīca, meditācija ar savu ķermeni un garu. Vienlaikus aromterapija un fantastiska masāža. Pirts rituālā līdz ar ķermeni līdzsvarojas gars, sabalansējas enerģijas. Prāts, ja bijis satraukts, nomierinās, un bieži vislabākās domas un ieceres apciemo tieši pēc iznākšanas no pirts, kad piedzīvota garīga un fiziska attīrīšanās," atzīst daktere. Tāpat arī tik pamatīgi attīrīt ādu, kā to var pirtī, nav iespējams ne vannā, ne dušā. Ķermenis ir mūsu dvēseles mājas, tāpēc katra pienākums būtu par tām pienācīgi parūpēties. Lai kā dzīvē dažreiz iet, lai cik emocionāli slikti jūtamies."

Grāmatā "Mana pirtiņa" A. Kalsnava iesaka: "Lai sagatavotos pēršanai, ērti apsēžas uz lāvas, visas sliktās domas un raizes, seju iegremdē siltā slotiņā un palūdz tai dot veselību un aizslaucīt prom visu slikto."

Pirts A. Kalsnavai ir arī ģimeni vienojošs rituāls, kurā iesaistījušās nu jau trīs paaudzes. Dakteres meitas Līga, Liene un Ance vestas uz pirti jau no zīdaiņa vecuma. Kad A. Kalsnava sākusi regulāri apmeklēt pirti, viņa gaidījusi Lieni. Arī jaunākā meitiņa sagaidīta, grūtniecības laikā nepārtraucot iešanu pirtī. Pusaudžu gados meitas reizēm atteikušās doties uz pirti un mamma viņām arī nekad nav spiedusi to darīt. Toties tagad ir patiesi gandarīta, skatīdamās, kā meitas pērties māca ciemos atbraukušās draudzenes. "Tātad zināšanas, ko mūsu senči gadsimtiem ilgi krājuši, nepazudīs, bet tiks nodotas tālāk."

Visbiežāk Kalsnavu ģimenē pirts rituālam tiek veltītas sestdienas. "Gatavojoties pirtij, visas citas domas atvirzās otrajā plānā. Lielais skrējiens uz mirkli ir apstādināts. Cenšamies izbaudīt gan brīdi, ko veltām zālīšu meklēšanai, gan laiku slotiņu siešanai, pirts kurināšanai, skrubju gatavošanai un tējas vārīšanai. Pienākumi strikti sadalīti nav, katrs dara to, ko tobrīd visvairāk vēlas."

Vasarā daktere pati vienmēr sasien arī slotiņas ziemas mēnešiem. "Tikko izplaukuši bērzi, piparmētras, citronmētras, lavandas, upenes, liepas, ceriņi - katrs no tiem dod savu īpašu smaržu un izjūtas. Peroties pieskaramies svarīgākajiem ķermeņa punktiem, tie nodod tālāk impulsus pa visu organismu. Tāpēc pirts ļoti labvēlīgi ietekmē arī bērnu vispārējo attīstību. Maigi pieskārieni, slotiņas smarža palīdz mazulim saņemt daudzveidīgus jutekļu ierosinājumus, kas būtiski, lai bērns šo pasauli uztvertu niansēs, attīstītos harmoniskāk.

Rupjie impulsi, ar kuriem mūsu jauno paaudzi "baro" televīzija, datori un reklāmas, notrulina sensoro uztveri, tāpēc daudzi jaunieši vairs nespēj nedz pilnvērtīgi izbaudīt mākslu, nedz novērtēt bagātību, ko ikvienam no mums bez maksas ik dienu piedāvā daba.

Pirts - tā ir atgriešanās pie sen pārbaudītām vērtībām. Cilvēki pēc tām tiecas aizvien vairāk, jo ir noguruši no visa mākslīgā un īslaicīgā. Ne jau patērētāju sabiedrības ciniskie principi palīdzēs tautai izdzīvot. Pirts bija vieta, kur mūsu senči ienāca šajā pasaulē un, pateicoties tai, nodzīvoja ilgu mūžu, līdz pat vecumdienām saglabājot labu veselību. Tātad mums ir piemērs, no kā mācīties."

Dr. A. Kalsnavas pirts gudrības

• Ir labi, ja saimnieks pirts celtniecībā piedalās pats. Vismaz ar savām labajām domām!
• Uz lāvas var arī improvizēt, ieklausieties tikai savās sajūtās.
• Pirtī iešanu baudiet kā būšanu ar sevi, meditāciju ar savu ķermeni un garu.
• Pirts ir lielisks ģimeni vienojošs rituāls.
• TV, datori, reklāma mūs baro ar rupjiem signāliem, pirtī saņemtie maigie pieskārieni, slotiņu smarža māca pasauli uztvert niansēti, harmoniski.

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2014. gada jūlija numurā                                                                             

         Foto: Inese Austruma un no A. Kalsnavas arhīva