Savs ir savs. Aptiekas Jaunpiebalgā un Rankā

Saruna notiek Zārdiņu ģimenes mājā Cēsīs, jo Madara ar jaunāko atvasi — pusotru mēnesi veco dēlu Kārli ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Trīsarpus gadus vecais Miķelis un divus gadus vecā Jasmīne ir bērnudārzā. Vīrs Klāvs, kurš sarunas laikā palīdz pieskatīt jaunāko dēlu, strādā attālināti. Arī pati Madara tur roku uz pulsa svarīgajiem darbiem — pirms dažām nedēļām bijusi klāt Veselības inspekcijas vizītē aptiekā. Madara atzīst, ka gan vīrs, gan vīra un pašas vecāki ir bijuši milzīgs atbalsta spēks, atverot savas aptiekas. Tāpat viņai aptiekās ir uzticama komanda, uz kuru viņa pilnībā paļaujas. 

Apstākļu sakritības

“Lai tiktu pie savas aptiekas, ir jāsakrīt vairākiem nosacījumiem. Jāuzsmaida veiksmei,” stāstu sāk Madara Zārdiņa, kura savu aptieku Jaunpiebalgā vada jau piecus gadus. “Latvijā mums ir tik daudz aptieku, ka atvērt jaunu praktiski nav iespējams, vienīgi laukos. Bet arī tad, ja tur to nav noskatījusi aptieku ķēde, ja ir iespēja paņemt kredītu un ja apmierina un patīk vieta. Pilsētā parastam cilvēkam nopirkt aptieku nav reāli.

Otrs ļoti būtisks nosacījums — vai būs cilvēki, kas aptiekā strādā, jo laukos lielākā problēma ir kvalificētu farmaceitu un viņu asistentu trūkums.”

Madara Zārdiņa 2015. gadā ieguva maģistra grādu farmācijā un 2016. gadā uz nepilnu gadu kopā ar vīru aizbrauca uz Toronto, piedalījās programmā Work & Travel. “Piepildījām sapni par Kanādu. Strādāju privātā aptiekā par farmaceita asistentu. Iedvesmai starptautiska pieredze ir ļoti noderīga. Protams, tur viss ir citādi — apdrošināšanas sistēma, zāles neizsniedz kastītēs vai blisteros, bet farmaceits saskaita precīzu skaitu no lielām medikamentu burkām, ekonomiskās iespējas cilvēkiem ir citas —, bet tas paver plašāku skatu. Strādājot Kanādā, vīru uzmeklēja Headhunter kompānija, un viņš, vēl esot Toronto, parakstīja darba līgumu, tāpēc Latvijā atgriezāmies mazliet agrāk, nekā bija plānots.”

Turpinot stāstu par tikšanu pie savas aptiekas, Madara Zārdiņa uzsver apstākļu sakritības. Viņas vīrs ir no Vecpiebalgas (Madara — no Liepājas puses, Nīcas), paziņas zvanījuši un pastāstījuši, ka Jaunpiebalgā farmaceite vēlas pārdot aptieku, iet pensijā. 

“Tolaik dzīvojām un strādājām Rīgā. Braucām pie Līgas Ceples uz Jaunpie­balgu, runājām. Aptiekā vajadzēja ieviest datorsistēmas — aptiekas īpašniece bija cienījamos gados un nevēlējās tajā visā ieguldīt spēku. Tiesa gan, viņa joprojām strādā mūsu aptiekā un darbu ar datorsistēmām ir lieliski apguvusi. Tiešām apbrīnoju, kā septiņdesmit gadu vecumā var iemācīties jaunas lietas, ja vien ir apņēmība. Vēl, protams, vajadzēja iet uz banku, runāt par kredīta iespējām.” 

Izaicinošākais — finanses, birokrātija, darbinieki

“Sākuma posmā iesaistījāmies visi. Vīrs, mana un vīra ģimene. Protams, arī būvnieki. Renovējām telpas, veicām kosmētisko remontu. Plānojuma ziņā centāmies izveidot labāko, bet par īpašu dizainu nevaru runāt, aptiekā interjers ir lakonisks un funkcionāls. Tā kā telpu platība Jaunpiebalgā ir simt kvadrātmetru, tad telpas centāmies pielāgot tā, lai tās būtu piemērotas arī doktorātam. Agrāk tas atradās citā vietā, tagad aptieka un doktorāts ir blakus. Pacientiem, manuprāt, tas ir ieguvums, jo arī kilometrs, kas jānoiet, vecam cilvēkam ir daudz,” spriež Madara Zārdiņa. 

Protams, lai atvērtu aptieku, vajadzīgi finanšu līdzekļi — jāņem kredīts. Bet īpašs stāsts Madara Zārdiņai ir par birokrātiju: “Iepriekš aptiekas īpašuma forma bija individuālais komersants, savukārt pircējs — SIA, un, kaut arī tāda prakse Zāļu valsts aģentūrai bija bijusi, vienalga to negribēja uzreiz akceptēt.

Bez jurista palīdzības to nebūtu paveikuši — ar tiesu prakses piemēru pierādījām, ka mums kā SIA ir tiesības iegādāties individuālā komersanta aptieku.

Ja līdzekļi ir ierobežoti un entuziasms nav tik liels, tad šis ir vēl viens šķērslis, kas farmaceitu var apstādināt. Protams, likumi jāievēro un jāzina, bet ir vērts pie grūtībām nenolaist rokas, pacīnīties.” 

Trešais nopietnais šķērslis, atverot aptieku, var būt arī kvalificētu darbinieku trūkums. “Uzskatu, ka mums ļoti paveicies, jo ir darbinieki, ir komanda,” uzsver Madara Zārdiņa. “Vīramāte Baiba, kurai darbs iepriekš bija saistīts ar grāmatvedību un ekonomiku, savos 50+ gados izmācījās un pirms gada ieguva farmaceita asistenta kvalifikāciju. Tagad, kamēr auklēju Kārli, viņa ir galvenā aptieku pieskatītāja. Aptiekā darbu turpina iepriekšējā īpašniece Līga Ceple. Un vēl mūsu komandai ir pievienojusies Lita Bārdiņa. Un tā atkal bija laimīga sagadīšanās. Biju izsludinājusi konkursu, ka apmaksāsim studijas jaunajam farmaceitam, kurš turpinās darbu pie mums. Taču pieteicās Lita, kura jau ir farmaceita asistente un dzīvo Jaunpiebalgā. Komandas nokomplektēšana ļāva atvērt filiāli Rankā.”

Aptiekas filiāle Rankā

Pagājušā gada oktobrī Madara Zārdiņa atvēra aptiekas filiāli Rankā, kas atrodas desmit kilometru attālumā no Jaunpiebalgas. Agrāk tur darbojās Mēness aptieka, bet tā jau trīs gadus bija slēgta, jo trūka darbinieku. 

Madara Zārdiņa saka: te atkal bija veiksmīga sakritība! “Mani uzrunāja cilvēki no Rankas, vaicāja, vai varētu atvērt aptieku. Ilgi domāju, šaubījos, nevarēju izlemt. Biju aprunājusies jau ar tur strādājušo ārsta palīgu, paprasījusi kontaktus pašvaldībai, jo telpas pieder pašvaldībai, izzinājusi situāciju, bet nevarēju saprast, vai vajag to darīt. Liels pluss, kas ļāva izlemt par labu aptiekai Rankā, bija tas, ka mums nevajadzēja palielināt darbinieku komandu — darbinieki ir dārgākā pozīcija aptiekā. Esam četras un varējām izdalīties uz divām aptiekām. Tā tagad arī notiek: Līga strādā tikai Jaunpiebalgā, bet Baiba un Lita mainās abās aptiekās. Turklāt pašvaldība bija ļoti atsaucīga. Telpas nomājam no pašvaldības, kas mums ļoti nāca pretī — varējām nomāt divas nelielas telpas doktorāta ēkā. Paši uztaisījām kosmētisko remontu, atsvaidzinājām telpu izskatu. Un atkal sa­kritība. Kad sāku runāt, ka varētu atvērt aptiekas filiāli Rankā, pašvaldības vadītājs vaicāja, vai man nav kāds paziņa, kas gribētu te nākt par ģimenes ārstu. Rankā līdz šim bija tikai feldšerpunkts. Man šādu paziņu nebija, bet no šā gada janvāra Rankā ir savs ģimenes ārsts. Ja domas sūti kosmosā, tās laikam kaut kā saslēdzas. Tagad arī Rankā strādājam kopā ar ģimenes ārstu.”

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2023. gada jūlija numurā