PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Pozitīvi nemierīga. Dagdas jaunā ģimenes ārste

D. Ričika
Pozitīvi nemierīga.  Dagdas jaunā  ģimenes ārste
Dagdā kūsā dzīvība. Bērni no skolas dodas mājās. Veselības centrā, kur strādā ģimenes ārste OLGA GOLUBE, rosās strādnieki - atvestas Eiropas iepirkuma mēbeles. Daktere Golube rāda jauno krēslu, ar lepnumu izrāda skaisti iekārtotās prakses telpas.

"Es jau būtu varējusi sēdēt astoņos kvadrātmetros un pukstēt pie sevis: kādi apstākļi! Bet pašvaldībai un iestādes vadītājam dīcu, ka gribu strādāt citādi. Runāju, stāstīju. Pašvaldībā jau neviens nešķirsta Ministru kabineta noteikumus - kādās telpās ģimenes ārstam būtu jāstrādā. Daudzi teica: nu, ko tā Golube izdomāja?! Bet tā Golube vienalga gāja un prasīja! Un sapņi piepildījās!" Olga Golube ir viena no pieciem Latvijas jaunajiem (tiem, kas jaunāki par 35 gadiem) ģimenes ārstiem, kas strādā laukos, nesen apbalvota akcijā "Meklējam labu ģimenes ārstu!" 

Olga Golube Dagdā strādā pusotru gadu. Un strādā labi – skaisti, moderni iekārtotā praksē.  Puķaino tapešu stūrītis ir Olgas ideja Olga Golube Dagdā strādā pusotru gadu. Un strādā labi – skaisti, moderni iekārtotā praksē.  Puķaino tapešu stūrītis ir Olgas ideja
Olga Golube Dagdā strādā pusotru gadu. Un strādā labi – skaisti, moderni iekārtotā praksē. Puķaino tapešu stūrītis ir Olgas ideja
Jārunā un jāuzstāj, lai kaut kas mainītos

"Starp šejienes ārstiem esmu mazliet baltais zvirbulis," atzīst daktere Golube. "Jau pašā sākumā zināju, kā negribu strādāt. Negribēju palikt astoņos kvadrātmetros. Kaitināja, ka blakus nav procedūru telpas, bet mēbeles savietotas tā, ka ar māsiņu jāsēž pie viena galda. Kamēr māsiņa bija atvaļinājumā, pārbīdīju galdus katru savā telpas stūrī. Kļuva mazliet vieglāk. Taču, kad gribēju izģērbt pacientu un paklausīties, kāds varēja pavērt durvis, tad pacients atrastos neērtā situācijā." Prakses telpa, kurā tagad iekārtojusies daktere, jau iepriekš izremontēta par Eiropas līdzekļiem. Daktere teic paldies novada pašvaldībai un iestādes vadītājam Andrim Badūnam, kas viņas uzstājīgo runāšanu sadzirdēja un atbalstīja. Tagad Olgas Golubes pacientus priekštelpā pieņem māsiņa un norāda, kur jāiet. Ja pacients jāpotē, viņš nedodas caur ārsta kabinetu, bet pa nelielu gaitenīti uzreiz nokļūst procedūru telpā. Daktere līdzdarbojusies, pārplānojot telpu, puķainās tapetes ir viņas ideja - gribējusi, lai ir mājīgāk.

Vēl viena lieta, ko viņa ar uzstājību un nemitīgo runāšanu mainījusi - pacientu pieraksts un akūtās stundas. "Sākumā pacienti nāca, kad gribēja. Saskrien bars un gaida. Vai nāk pie ginekologa un garāmejot ienāk pie manis. Daudz runāju un stāstīju pacientiem, ka tā nebūs, ka iepriekš jāpiezvana, jāpierakstās. Ieviesu akūtās stundas - nevar nākt ar iesnām, kad iedomājas. Tā kā teritorija ir liela, nāku pretī pacientiem: ja sabiedriskais transports kursē divreiz vai vienreiz dienā, tad ārstam ir jāpielāgojas."

Daktere smejas, ka apmēram pusgadu jutusies kā svešiniece. "Cilvēki cits citu pazīst, bet te es ar saviem noteikumiem... Kaut kā tomēr saradām. Vide šeit droša, cits citam izpalīdz - kaimiņu būšana. Ļoti daudzi nodarbojas piemājas saimniecībā. Dagdā ir labi attīstīta sabiedriskā dzīve, visi "vārās vienā katliņā". Cilvēki kopā svin Lieldienas, Ziemassvētkus, ir pensionāru, zemnieku, zvejnieku, mednieku vakari."

Turpat netālu no Dagdas veselības centra daudzstāvu namā (ar interesantu adresi – “улица паста”) ierīkota neirologa prakse. Ja vajadzīgs padoms, Dr. O. Golube konsultējas tieši ar neirologu
Kā atrast sev prakses vietu?

Daktere Golube Dagdā ir no 2011. gada novembra. Pēc rezidentūras doties uz šo pusi neesot bijis ne prātā, kaut arī pati uzaugusi Ezerniekos, 13 kilometrus no Dagdas, kur ir arī viņas vecāku mājas. "Man "spīdēja" prakses vieta Pierīgā. Rezidentūras laikā astoņus mēnešus aizvietoju dakteri, kas bija smagi slima, bet gribēja strādāt. Viņa bija gatava atdot man praksi, kad iegūšu ģimenes ārsta sertifikātu. Pacienti bija pie manis pieraduši. Bet gadījās nelaime - daktere nomira, kad kārtoju sertifikācijas eksāmenus. Pašvaldība uzrakstīja vēstuli Nacionālajam veselības dienestam, bet saņēma atbildi: kamēr nav sertifikāta, jāstāv rindā." Daktere zina stāstīt līdzīgus bēdu stāstus, kad ģimenes ārsts izvēlējies aizvietotāju, bet prakses vieta tiek citam dakterim. "Jaunais ārsts eksāmenus nokārto jūnijā, diplomu saņem augustā, bet sertifikātu tikai oktobrī. Vajadzētu vairāk sadarboties universitātēm ar asociāciju, kas sertificē ārstus, - lai, saņemot diplomu, ir arī sertifikāts."

Vienubrīd iešāvusies doma par došanos prom no Latvijas, taču tad vecāki pastāstījuši, ka Dagdā saslimis viens no ģimenes ārstiem, varētu viņu aizvietot, kamēr stāv rindā uz prakses vietu Pierīgā. "Un atkal liktenis. Tieši tajā dienā, kad bija jāparaksta līgums par aizvietošanu, dakteris nomira. Man bija iedzīvotāju priekšā neērti - nenākt te, ja ir nosacījums nevis tikai aizvietot, bet veidot savu praksi?! Tā es paliku. Un sāku ieviest savu kārtību."

Daktere stāsta, ka viņai ļoti paveicies ar pašvaldību. Nacionālais veselības dienests vilcinājies - varbūt slēgt prakses vietu, četri ģimenes ārsti Dagdā tiks galā. Taču Dagdas novada pašvaldība uzrakstījusi lūguma vēstuli, lai tieši dakteri Olgu Golubi apstiprina vakantajā prakses vietā. Dagdas pašvaldības novada projektu nodaļa noorganizējusi pieciem ģimenes ārstiem Eiropas iepirkumu par prakses mēbelēm, medicīnas aprīkojumu un datoriem.

Protams, jaunam ārstam doties prom no Rīgas vienmēr ir ģimenes kopīgs lēmums. Dakteres vīrs strādājis Nacionālajos bruņotajos spēkos, 2012. gadā viņam bija jāpieņem lēmums - doties pensijā vai noslēgt līgumu vēl uz pieciem gadiem. Visu izsvēruši un lēmuši, ka pārcelsies uz Ezerniekiem, uz vecāku mājām. "Pusgadu nodzīvojām kā brīvdienu vīrs un sieva, tagad esam kopā. Liels paldies manai ģimenei, kas pacieš to, ka es tik daudz laika pavadu darbā! Ja kaut kur nevaru paspēt, piemēram, paņemt meitu no bērnudārza, man tikai jāpiezvana vīram, un viņš mani atbrīvo no mammas pienākumiem. Tāpēc visu brīvo laiku pilnībā veltu ģimenei - bieži aizbraucam uz Daugavpili, Rēzekni vai Rīgu. Gribu, lai tas ir kvalitatīvi kopā pavadīts laiks."

Viss vienuviet. Procedūru telpa tagad ir blakus dr. O. Golubes konsultāciju telpai, nevis centra citā galā, kā tas bija iepriekš Viss vienuviet. Procedūru telpa tagad ir blakus dr. O. Golubes konsultāciju telpai, nevis centra citā galā, kā tas bija iepriekš
Viss vienuviet. Procedūru telpa tagad ir blakus dr. O. Golubes konsultāciju telpai, nevis centra citā galā, kā tas bija iepriekš
Pacientus "paņēma" ar mājas vizītēm latviešu valodā

Lai gan daktere pārņēma kolēģa praksi, viss bija jāsāk no nulles, visi pacienti sākumā bija pasīvi reģistrēti. Tagad dr. Golubes praksē ir 2021 pacients, no tiem seši jaundzimušie un 35 bērni līdz 18 gadu vecumam. "Man ir smagu hronisku pacientu prakse. Pacienti, kas vecāki par 50-60 gadiem, ar kardioloģiskām, endokrinoloģiskām, neiroloģiskām saslimšanām. Arī hepatīti." Apkalpojamā teritorija kopā ar otru prakses vietu Svariņu pagastā, kur viņa pieņem trešdienās, ir liela, bet pacienti reģistrējas arī no Bērziņu pagasta, Šķaunes un citiem tuvējiem pagastiem.

Daktere rēķina, ka viņas praksē varētu būt ap 300 pacientu, kas strādā ārpus Latvijas. "Žēl, ka obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā kā sliktais tiek iesaistīts ģimenes ārsts, kurš no nodokļu nemaksātājiem iekasēs naudu par veselības aprūpes pakalpojumu. Ja pacientam par pilnu samaksu izrakstīšu zāles, ko viņš neiegādāsies, vai sūtīšu pie speciālista uz konsultāciju, ko viņš nespēs apmaksāt no savas kabatas, -ko iegūsim? Nodokļu nemaksātājus, kas kļuvuši par smagiem pacientiem, ārstēsim viņu akūtos stāvokļus stacionārā, līdz viņi kļūs invalīdi un iekļausies valsts apdrošināšanas grupā. Vai tas ir tālredzīgi?" jautā ģimenes ārste.

Dakterei Olgai Golubei ir daudz mājas vizīšu, arī paliatīvās vizītes. "Varbūt "paņēmu" pacientus tieši ar mājas vizītēm latviešu valodā?... Varu papukstēt, bet pieņemu visus, nekad neatsaku. Ir vizītes, par kurām skaidri zinu to mērķi - parunāt. Un tās ir vissmagākās. Zinu - nekādas lielās cerības nevaru dot. Varu parunāt, izrakstīt pretsāpju zāles, pamperus." Ne tik retas esot situācijas, kad ātrā palīdzība aizbraukusi, bet nav izlēmusi stacionēt pacientu. Taču pacients jūtas slikti un uz mājām izsauc ģimenes ārstu. "Atbraucu, konstatēju, ka pacienta stāvoklis ir smags, vēlreiz saucu neatliekamo palīdzību. Diemžēl. No 1. aprīļa ar pacientiem, kas būs izsaukuši ātro palīdzību, bet nebūs stacionēti, ģimenes ārstam būs jāsazinās un jāapkalpo mājas vizītē. Es jau tagad līdzīgā režīmā strādāju. Prognozēju, ka valsts izmaksas būs milzīgas. Vajadzēs samaksāt gan ģimenes ārstam par mājas vizīti, gan divreiz ātrajai palīdzībai."

Dakterei ir arī laba sadarbība ar sociālo dienestu - piemēram, ja sociāli nelabvēlīgs pacients ar apsaldējumiem izrakstīts no slimnīcas, tad viņa cenšas sarunāt vietu slimnīcā sociālās aprūpes nodaļā. "Vismaz ziemā, jo mājās viņam nav malkas, nav apkures. Pašvaldība par viņa gultasvietu samaksā, tas būs lētāk nekā pēc tam pirkt viņam protēzi."

Otra māsiņa un liekie papīru darbi

Dakterei Golubei ļoti noderīga būtu otra māsiņa, taču viņa baidās tādu pieņemt. "Sākumā otras māsiņas bija trūcīgo pacientu aprūpei, tagad nav strikti pateikts, ar kādu mērķi var pieņemt otru māsu. Man būtu vajadzīgas palīdzīgas rokas, taču negribu piedzīvot bēdīgu pieredzi kā vairāki Daugavpils kolēģi, kas pieņēma māsiņu trūcīgo pacientu aprūpei, bet tad atbrauca Veselības inspekcija un uzlika sodu, jo žurnālā nebija reģistrēts, kādi ir otrās māsas pienākumi."

Daktere piekrīt, ka ģimenes ārstam nereti vispirms jābūt grāmatvedim un tikai tad ārstam, tāpēc atradusi labu grāmatvedi. Praksē pašlaik izmēģina datorprogrammu, taču ļoti daudz papīra darbu paveic ar pildspalvu. Spriež, ka e-veselība būtu ļoti noderīga atskaitēm. "Piemēram, par vakcināciju mēs ik mēnesi sniedzam atskaiti, bet janvārī tas jādara vēlreiz par gadu. Kāpēc? Vai tad to, kas iesniegts, nevar saskaitīt?! Ar kādu mērķi mēs iesniedzam ikmēneša atskaiti? Turklāt atzīme par potēšanu jāveic vairākās vietās: kartītē, potēšanas pasē, žurnālā, tad mēneša beigās jāsaskaita un jāsūta uz statistikas centru. Vai atskaite par darba slodzēm. Manā praksē ir ārsts un māsa. Kādas vēl slodzes?! Vai atskaite par mājas vizītēm. Es taču vadu talonus informācijas sistēmā! Tā var uzskaitīt labāk nekā es. Bet nē, mājas vizītes jāreģistrē mājas vizīšu žurnālā. Mums nav tik daudz koku, lai mēs varētu tik daudz papīra tērēt!"

Universālais cilvēks

Ģimenes ārstam jābūt ne tikai labam grāmatvedim, bet arī juristam - normatīvo aktu pārzinātājam. "Esmu sapratusi, ka ģimenes ārsts ir universālais cilvēks. Viņam jāzina viss. Par invaliditātes piešķiršanas kārtību. Par iespēju saņemt veselības pakalpojumus nepilsoņiem. Arī tad, kad pacients pabijis slimnīcā, reizēm atnāk un prasa: dakter, kas ar mani bija?...  Prasu - un ko speciālists slimnīcā sacīja? Nav bijis laika, izrakstot teicis: ejiet pie ģimenes ārsta, tas izstāstīs un izrakstīs visas receptes, tās būs bez maksas! Kolosāla frāze! Un bieži lietota! Un tad ģimenes ārsts pacientam skaidro, kāpēc visas zāles tomēr nav bezmaksas..."

Kāds ir labs ģimenes ārsts? Daktere brīdi domā. "Izglītots, zinošs, ar labiem sakariem slimnīcās, varbūt pat bez ģimenes - pacients grib ieņemt ģimenes locekļa vietu. Lai ģimenes ārstam nav atrunu, ka viņam ir savs laiks. Pacients jau būtu laimīgs, bet ārsts? Labam ģimenes ārstam jāatrod spēks vienmēr visu izstāstīt. Ne tikai vienu, bet trīs reizes. Labs ģimenes ārsts ir arī mākslinieks - piemeklē pieeju katram. Mana stiprā puse ir parunāšanās ar pacientu."

Foto: Doctus

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2013. gada aprīļa numurā