MĀRĪTE KAĻVA pirms gada pārņēma ģimenes ārstes Ainas Tjarves praksi Maltā. Viņas pārraudzībā ir gandrīz 1500 iedzīvotāju Maltā, Feimaņos un Pušā. Daktere sarunā atzīst, ka ir atgriezusies, lai dzīvotu un strādātu dzimtajā Rēzeknes novadā.
Ārsts, kas iepazīst ģimenes
“Mana mamma strādāja par operāciju māsu, tad, lūk, no viņas manī ir šis mediķa gēns. Vēlāk studiju laikā centos pieredzēt dažādas medicīnas jomas (esmu strādājusi slimnīcas operāciju blokā, rezidentūrā iepazinu akūto medicīnu u.c.), tomēr ģimenes ārsta darbs man šķiet interesantāks.
Man patīk doma par ģimeni, ka ģimenes ārsts savā darbā iepazīst ģimenes — vecvecākus, viņu bērnus un mazbērnus, pat mazmazbērnus. Atnāk jaunieši, pēc tam viņi izveido ģimeni, tad viņiem pašiem jau ir bērni. Ģimenes ārsts ir ļoti svarīgs un tuvs katram cilvēkam, sevišķi jau laukos.
Turklāt ģimenes ārsta aicinājums der manai personībai, manam raksturam. Manī milzīgu stresu rada akūtās situācijas, kas ir daudzās medicīnas nozarēs, bet ģimenes ārsta ikdienā ir cita veida stresa situācijas. Man ir dots vairāk laika padomāt, izsvērt, vai spēju ambulatori palīdzēt vai tomēr jāsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi. Es vēl atrodos savas profesijas ceļa sākumā, domāju, ka mani gaida daudz izaicinājumu!”
Sakrita zvaigznes, lai brauktu mājās
“Esmu uzaugusi lauku viensētā tepat Rikavas pagastā Rēzeknes novadā, ļoti ģimeniskā atmosfērā, tāpēc lauki man tuvāki nekā pilsēta. Mēs atbraucām mājās. Tas nebija mērķtiecīgi, vienkārši visas zvaigznes sakrita tā, ka Maltas ģimenes ārste devās pelnītā atpūtā, tāpat arī vīram bija darbs šeit pat Rēzeknes novadā. Mums radās iespēja atgriezties mājās, un mēs to izmantojām.
Esmu liela Latvijas patriote, tāpēc nekad nav bijusi doma braukt projām. Ārzemēs varētu mācīties, bet ne dzīvot. Manas mājas ir šeit.”
Ciešā sazobē ar prakses māsu
“Prakses pārņemšana notika īsā laikā un ļoti strauji. Man nebija laika iepazīt pacientus, jo bija jāsakārto dokumentācija, jāparaksta papīri, un pirms gada 1. aprīlī sāku strādāt. Tobrīd pārņēmu praksi ar māsu Alīnu Kovaļovu — viņa Maltas ģimenes ārsta praksē strādā ļoti ilgi, zina katru pacientu, zina, kuram jāpiezvana, lai izņem zāles no aptiekas, kuram jāveic konkrēts izmeklējums. Alīna man palīdz iepazīt pacientus. Pacienti ir draudzīgi. Gados vecākiem pacientiem šķiet, ka esmu ļoti jauna daktere, tāpēc viņi mani sauc par meiteni.
Ar mani strādā vēl viena māsiņa tepat no Rēzeknes novada. Abas māsiņas ir ļoti jaukas, zinošas, mēs saprotamies labi, un tas palīdz strādāt.”
Pirmā diena savā praksē
“Mana pirmā darba diena pašas praksē nebija pēc negulētas nakts vai stresa pilna kā tad, kad strādāju uzņemšanas nodaļā vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Ienākot praksē, man bija gan prieks, gan pārliecība, ka tas ir darbs, ko gribu darīt. Todien bija atnākuši 17 pacienti, un katram no viņiem bija bieza slimību vēsture.
Kā nopelnīt pacientu uzticēšanos? Cenšos uzklausīt katru pacientu, lai saprastu, kāda ir veselības problēma. Pēc tam pastāstu, ko centīsimies darīt, lai šo problēmu atrisinātu. Pacients nodod analīzes, pēc tam izrunājam rezultātus, kā ārstēsimies, kādas zāles dzersim. Izskaidroju katru darbību. Ja esmu apsolījusi, ka piezvanīšu, tad noteiktajā dienā cenšos piezvanīt. Tie ir tie mazie solīši, kurus pacients un es ejam kopā. Tas prasa lielas laika investīcijas, taču rada savstarpēju uzticību.”
Jauninājumi praksē
“Prakses telpas apdzīvoju ar savu garu, savu saturu. Pamazām krāsojam sienas, rakstu projektu, lai piesaistītu Eiropas Sociālā fonda finansējumu jaunām iekārtām un mēbelēm.
Mājas vizītēs dodos kopā ar māsu, nevis viena pati, tur mēs uzreiz vajadzības gadījumā veicam kardiogrammu un paņemam asins analīzes, lai būtu ātrāka skaidrība, vai vajadzīga steidzama citu mediķu palīdzība vai arī būs gana ar ārstēšanos ambulatori manā uzraudzībā.
Vēlos strādāt tuvāk pacienta dzīvesvietai. Mana prakse atrodas pansionāta ēkā, bet tas ir paliels attālums, kas senioram jānoiet no Maltas centra. Turklāt jāveic kāpiens lejā un pēc tam kalnā, un es dažreiz nesaprotu, vai pacientam izmērītais spiediens ir īstais. Tāpēc ļoti ceram uz jaunām telpām Maltas centrā.
Tāpat vēlētos lielāku, ērtāku procedūru telpu un ārsta kabinetu, jo šobrīd viss ir neparocīgi, saspiesti. Nepieciešamas arī jaunas iekārtas (kardiogrāfs u.c.). Tas viss mūsu darbu padarīs ātrāku un ērtāku.
Pati šobrīd ļoti vēlos atkārtot kardiogrāfijas kursus. Lauku ģimenes ārstam jāmācās daudz, nemitīgi jāatsvaidzina zināšanas visās jomās, jo ģimenes ārsts laukos ir vienīgais, ambulanču un slimnīcu nav jau sen. Ir jāmāk primāri atpazīt un diagnosticēt, kā arī iespējami drīz jāsāk ārstēšana, līdz pacients tiek pie speciālista, kas bieži vien prasa pailgu laika sprīdi.
Ir ļoti daudz svarīgu kursu, kurus gribu apmeklēt, bet cenšos rast laiku arī ģimenei, bērniem, tāpēc pagaidām nespēju aptvert visu.”
