KLINTA LISNERE: Izglābt pirms dzimšanas. Pieredze augļa medicīnā Londonā

Klintas balsij, stāstot par divu gadu periodu Londonā, ir pacilāti silts tonis. Lai arī brīžiem mācībās bijis ļoti, ļoti grūti, viss grūtums izdzēsies tajā pašā dienā, kad saņēmusi augļa medicīnas speciālista diplomu. “Atmiņās tas palicis kā rožains periods,” smejas Dr. Lisnere.

Un atzīstas — jā, ir bijis vilinājums palikt Londonā. Un arī tagad brīžam pietrūkst un mazliet žēl, ka nevar veikt sarežģītās invazīvās manipulācijas, kuras mācījusies, jo mūsu populācija diemžēl ir pārāk maza, lai uzturētu profesionālās kompetences retām patoloģijām. Taču gandarījums ir daudz lielāks, palīdzot tieši Latvijas sievietēm. Turklāt Londonā veselības aprūpe ir sakārtota, ir daudz augļa medicīnas speciālistu un lielās algas deviņu miljonu iedzīvotāju pilsētas dārdzībā izšķīst ātri. “Patriotisms, manuprāt, nav karodziņa pielikšana pie automašīnas, bet gan palīdzēt un dot labāko savas valsts cilvēkiem. Katru dienu godīgi darot savu darbu,” nevilcinoties teic Dr. Lisnere. Šī doma ļoti sasaucas ar prof. Nicolaides ideju mācīt speciālistus no dažādām pasaules valstīm, lai viņi šīs zināšanas nestu atpakaļ uz savām mītnes zemēm. 

Dr. Lisnere ikdienā strādā ar augsta riska grūtniecēm Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģenētikas centrā un reizi mēnesī dodas uz Ventspils slimnīcu — lai cīnītos, sargātu un izglābtu dzīvības pirms dzimšanas. Lieliskajā dokumentālajā filmā The Surgeon’s Cut prof. Nicolaides saka:

“Skatos ekrānā un redzu, ka dzīvību pirms dzimšanas bieži pavada nāve. Un man ir miljoniem jautājumu: kā bērniņš aug mātes miesās, kā kaut kas var noiet greizi un kā mēs to varam mainīt?”

Uz šiem jautājumiem cenšas atbildēt arī Dr. Lisnere un cer, ka viņas stāsts iedvesmos jaunos kolēģus rezidentus. Savulaik, kad pati bija nākotnes izvēļu priekšā, sastapās ar uzskatu: lai mācītos Fetālās medicīnas institūtā Londonā, jābūt īpašam, būs par grūtu, tur maz maksā, pat nesapņo. Bet sapņot un uzdrīkstēties vajag! 

Dzīvē nav nejaušību

Klinta uz Londonu aizbrauca, pabeigusi ceturto rezidentūras gadu Latvijas Universitātē. Piektais gads bija paredzēts kā izvēle, strādājot jomā, ar ko plānots saistīt nākotni. “Visu rezidentūru lielākoties biju pavadījusi Stradiņos, visvairāk Dzemdību nodaļā, plānoju dzīvi saistīt ar dzemdniecību. Bet man bija operācija kājai un vairāk nekā divus mēnešus nevarēju staigāt, gulēju mājās un bija ļoti daudz laika pārdomām, ko vispār gribu,” atceras Dr. Lisnere. “Meklēju dažādas Erasmus apmaiņas programmas, jo sapratu — rezidentūra tūdaļ beidzas, esmu it kā gandrīz gatavs speciālists un vienlaikus neesmu. Un tad saņēmos tam, par ko biju ilgi domājusi. Nosūtīju pieteikumu un savu CV profesoram Nicolaides.” 

Bet par iepazīšanos ar augļa medicīnu un pirmo impulsu viņa saka paldies dakterei Zanei Krastiņai. “Tas bija pats pirmais cikls rezidentūrā, un daktere Krastiņa mani, zaļu rezidentu, uzaicināja braukt līdzi uz Fetal Medicine Foundation divu dienu kursiem Londonā. Tie man atvēra pilnīgi jaunu pasauli! Abas dienas no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā nosēdēju ar muti vaļā. Ar kādu interesi, cik entuziastiski lektori stāstīja! Domāju — cik ļoti es gribētu būt daļa no šā visa! Bija tikko uzcelta Fetal Medicine Foundation jaunā, milzīgā četrstāvu stiklotā ēka. Staigāju kā pa muzeju un šķita, ka es jau te nekad neatgriezīšos. Pēc četriem gadiem, kad ik rītu devos uz darbu Fetālās medicīnas institūtā, atcerējos šo sajūtu.” 

Par ginekoloģiju dzemdniecību Klintai gan nekad nav bijis šaubu. Klintas ģimenē neviens nav saistīts ar medicīnu, mamma ir skolotāja, tētis — aktieris Latvijas Nacionālajā teātrī, bet viņa jau skolas laikā skaidri zinājusi, ka grib palīdzēt sievietēm dzemdēt bērniņus. Ģimenē ir stāsts par trīsgadīgo Klintu, kura laukos pazudusi. Visi meklē, pamatīgi uztraukušies, līdz atrod viņu kūtī ar sviestmaizīti blakus gotiņai, kura tobrīd atnesas.

Kā satikt Holivudas zvaigzni

“Izjūtas, satiekot profesoru Nicolaides, ir fantastiskas! Tu it kā satiec Holivudas zvaigzni savā jomā,” smaidot teic Dr. Lisnere. Profesors Nicolaides dzimis Kiprā, uz Londonu mācīties viņu atsūtīja tēvs. Sāka strādāt pagājušā gadsimta 70.—80. gadu mijā, kad strauji attīstījās sonogrāfija.

Pirmā, otrā, trešā trimestra grūtniecības skrīningu, preeklampsijas skrīningu, priekšlaicīgu dzemdību risku novērtēšanu, kādu to pazīstam šodien, lielā mērā izveidojis prof. Nicolaides.

Visā, ko saprotam ar mūsdienīgu, kvalitatīvu grūtnieču aprūpi, prof. Nicolaides ir piedalījies pamatu likšanā. 

Mācības Fetālās medicīnas institūtā ilgst divus gadus, viņa komandā strādā ap desmit konsultantu, kuru vadībā augļa medicīnu apgūst ap simt rezidentu no visas pasaules — daudz no Eiropas, bet arī no gana eksotiskām vietām — Ruandas, Peru, Indijas, Argentīnas u.c.

Dzelžaina stingrība

“Bija uztraukums profesoru pirmo reizi satikt un runāt, bet viņš ir ļoti cilvēcīgs, ar labu, ironisku, mazliet sarkastisku humora izjūtu. Stingrs gan — visā, kas saistās ar darbu, bija armijas stingrība, reizēm šķita, ka ir par traku,” turpina Dr. Lisnere. “Strādājām no astoņiem rītā līdz pusastoņiem vakarā. Sonogrāfijas, 13—15 pacientes dienā. Kad beidzas pacienšu konsultācijas, sākas citi darbi. Man bija uzticēts vākt pētījumu iznākuma datus, piemēram, pacientes piedalās preeklampsijas pētījumā un zināms, kad viņām jādzemdē. Tad pēc saraksta no pacientēm, kurām šonedēļ jādzemdē, jādabū dati par dzemdību iznākumu. Jāmeklē slimnīcas sistēmā. Ja tajā nav, jāpiezvana pacientei. Milzīgajiem pētījumiem dati neuzrodas automātiski, tie tiek savākti pedantiskā darbā.” 

Pētījumi Fetālās medicīnas institūtā tiek izstrādāti nemitīgi, pārsvarā par dažādām grūtniecības komplikācijām: priekšlaicīgām dzemdībām, gestācijas diabētu, preeklampsiju. Tas nozīmē ar grūtnieču piekrišanu savākt viņu asins paraugus. Arī to dara profesora Nicolaides asistenti. Jo, ja profesoram radīsies ideja jaunam pētījumam, tad ledusskapjos visi paraugi jau gaidīs! Dr. Lisnere: “Ja profesors svētdienā izdomāja, ka vajag jaunu pētījumu, tad mēs, profesora Nicolaides zinātniskie asistenti, braucām un atlasījām asins paraugus.

Darbs pie profesora bija no vienkāršas asins mēģeņu atlasīšanas saldētavā līdz visaugstākajai medicīnai, mācoties veikt invazīvas augļa procedūras.

Dr. Lisnerei bija uzticēts arī darbs profesora Nicolaides privātajā klīnikā. “Profesoram Londonas centrā pieder privātklīnika, kur nāk dažādu valstu karaliskās ģimenes ar savām grūtniecībām. Pats profesors izvēlas dažus cilvēkus, kas tur strādā. Man bija liels gods būt vienai no viņiem, tomēr vienlaikus papildu slodze, jo tas bija darbs arī sestdienās. Doma privātklīnikai ir ļoti laba, jo visi ienākumi nonāk Fetal Medicine Foundation, lai nodrošinātu mācības cilvēkiem no ārzemēm, kā arī pētījumus augļa medicīnā.”

Mācību process 

“Mans statuss bija clinical fellow jeb zinātniskais asistents. Sākumā esi junior fellow, sāc ar pirmo līmeni, iemācies un veic skrīningus kopā ar senior fellow. Kad konsultanti (augstākā līmeņa sertificēti ārsti) novērtējuši tavas prasmes, tiec nākamajā līmenī, kļūsti par senior fellow un vari mācīt jauniņos. Kad esi tuvu mācību beigām, nokļūsti pie dakteres Vitas Zīderes, kura profesora Nicolaides komandā ir konsultante augļa kardioloģijā. Kardioloģija ir viens no pēdējiem lielajiem mācību cikliem. Pats pēdējais — invazīvās augļa manipulācijas. Nedēļas nogalēs (ne regulāri) lekcijas lasa pasniedzēji, konsultanti. Taču tiek sagaidīts, ka literatūru lasām mājās un mācāmies paši,” Dr. Lisnere raksturo mācību procesu.

Un atzīstas: tikpat ļoti, cik gribējusi mācīties pie profesora Nicolaides, vienlīdz arī pie dakteres Zīderes, kura ir izcils piemērs latviešu ārsta profesionālajām virsotnēm: dakteri Zīderi 2005. gadā par klīnisko konsultanti darbā King’s College slimnīcā uzaicināja Lindsija Allana, augļa kardioloģijas pamatlicēja pasaulē.

Fetālās medicīnas institūts ir ekselences centrs, te nonāk pacientes no visas pasaules, tāpēc tā ir arī iespēja redzēt retas patoloģijas. “Grūtnieces ar tādām slimībām kā talasēmija vai sirpjšūnu anēmija — Latvijā neesmu redzējusi nevienu šādu pacienti. Milzīga grupa ar pacientiem, kas nāk no valstīm, kur populāras laulības starp radiniekiem, tātad tās ir augļa attīstības anomālijas un ģenētiskas slimības,” Dr. Lisnere dalās pieredzētajā.

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2022. gada jūnija numurā