Ierēdņa portrets: INGA ŠMATE
Kāpēc izvēlējāties kļūt par ārsti?
Uzaugu ārstu vidē, Ulmaņlaikos vecmāmiņa Latvijas Universitātē izstudēja medicīnu. Un es skaidri zināju: būšu ārste.
Sabiedrības veselības lauciņā nonācāt nejauši vai likumsakarīgi?
Pēc Rīgas Medicīnas institūta un sadales nokļuvu poliklīnikā, kur piecus gadus nostrādāju par bērnu ķirurģi. Man bija piedzimušas trīs meitas, un es sapratu, ka ar 40 rubļu algu neiztikšu. Tā sākās mana ierēdņa karjera: vispirms veselības inspekcijā, tad Labklājības ministrijas Vides veselības departamentā.
Ierēdņa darbs asociējas ar birokrātiju...
Nikolajs Gogolis stāstā "Šinelis" 1842. gadā aprakstījis cariskās ierēdniecības tēlu. Departaments ministrijā, ierēdnis, kas diendienā atnāca, paņēma lapiņu un rak-stīja. Un lika kaudzītē. Daudziem arī šodien šāds tēls ir dzīvs. Taču līdzīgi kā ārsts nevar iztikt tikai ar zināšanām un tabletēm un viņam vajadzīgs datortomogrāfs, tā ministram vajadzīgs ierēdņu aparāts. Ierēdņi, kas analītiski izvērtē, kā ministra labo ideju korektā juridiskā veidā vislētāk realizēt. Teikumu ierakstīt likumā ir viegli, ne tik viegli – paredzēt sekas.
SPKC aprīlī aprit divi gadi. Par ko ir lielākais prieks?
Kad PVO sāka uztraukties, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kurai nav koordinējošas sabiedrības veselības iestādes un steigā tāda tika izveidota, cilvēki te tika "samesti" no dažādām institūcijām, kas trīs reizes mainījušas nosaukumu, un viņiem mieru nelika jautājums: kad mūs atkal likvidēs?! Man prieks, ka viņi man noticēja. ES profilakses un kontroles centra direktors šogad bija atbraucis ciemos un apsveica mūs ar to, ka esam pirmie, kas sajūguši neinfekcijas un infekcijas slimību profilaksi, jo tas ļauj strādāt pilnvērtīgāk, ieraudzīt kopainu. Mana pozīcija – pašai nav jābūt ļoti gudrai visās jomās, bet jāsavāc ap sevi gudri cilvēki. Mūsu centrā trīspadsmit kolēģiem ir doktora grāds, vairāki mācās. Laba sadarbība ir arī ar ārstu asociācijām.
Veselības veicināšanas rezultāti nav ieraugāmi tūlīt un tagad. Vai nejūtaties kā dons Kihots, kas cīnās ar vējdzirnavām?
Nē. Pirms 16 gadiem ar savu mazo sunīti iegāju kafejnīcā, sunītis pēc tam smirdēja pēc cigarešu dūmiem. Tagad tā nav. Kad strādāju par bērnu ķirurģi, ārstam runāt ar pacientu par veselīgu dzīvesveidu nebija ierasti, tagad – ir. Cilvēki zina, ka grauzt ābolu ir veselīgi, zina, kas ir transtaukskābes, cita lieta - vai to ievēro.
Veselības veicināšanā labāk darbojas burkāna vai pātagas princips?
"Burkāni" un "pātagas" ir uz brīdi. Svarīgāk ir pilināt zināšanas, lai mainās domāšana, lai protam ne tikai atšķirt labo no sliktā, bet saprotam – kāpēc. Tāpēc tik svarīga ir veselības mācība skolās, izglītība. Pētījumos pierādīts, ka cilvēki ar augstāku izglītības līmeni mazāk slimo, viņiem ir mazāk kaitīgo ieradumu.
Kas ir jūsu autoritātes?
Cilvēki, kam ir zināšanas, inteliģence un pieredze. No valsts pārvaldes: Vaira Vīķe–Freiberga, Mārtiņš Bičevskis un mans ilgstošs priekšnieks ministrijā Juris Bundulis.
Jūsu enerģijas avots?
Reizi nedēļā aizeju uz baseinu, pirti, šoziem kalnu slēpes nomainīju pret distanču. Vasarā dārzā iesēju zaļumus, rušinu dobi, skatos, kā uzzied sīpolpuķes. Divpadsmit gadus esmu veģetāriete. Pelēko šūniņu treniņam apgūstu zviedru valodu. Dzīves līdzsvaru mazliet izjaucis priecīgs notikums – martā sagaidīju pirmo mazbērnu.
Labākais pēdējā laika citāts?
Māra Subača un Jura Rubeņa esejā nesen izlasīju: katra diena ir mazs mūžs. Tā ir – neko nevajag atlikt uz vēlāku laiku.