PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Hronisks filatēlists

S. Razgale
Hronisks filatēlists
Mazliet tā kā mulsdams, nedaudz it kā kautrīgi slēpdams lepnumu par savu vaļasprieku, gastroenterologs endoskopists JĀNIS ALKSNIS atklāj savas kolekcijas apmēru — viņam varētu būt ap astoņdesmit tūkstošiem pastmarku.

Jānis Alksnis: “Pastmarkas palīdz vingrināt atmiņu, lai, meklējot  kaut ko skaistu, jaunumu vietā neiegūtu arvien tās pašas.  Šīs īpašība  lieti noder  arī ārsta darbā.” Jānis Alksnis: “Pastmarkas palīdz vingrināt atmiņu, lai, meklējot  kaut ko skaistu, jaunumu vietā neiegūtu arvien tās pašas.  Šīs īpašība  lieti noder  arī ārsta darbā.”
Jānis Alksnis: “Pastmarkas palīdz vingrināt atmiņu, lai, meklējot kaut ko skaistu, jaunumu vietā neiegūtu arvien tās pašas. Šīs īpašība lieti noder arī ārsta darbā.”
Vieniem pastmarkas ir tikai skaistas bildītes, pat vēl neapzīmogotas. Citi ir jau nopietnāki kolekcionāri - krāj zīmogotās jeb dzēstās pastmarkas. Un vērtība aizvien palielinās, ja ir uz atklātnes, ar pirmās dienas zīmogu.

Piederīgs mazliet neprātīgajiem

Jānim Alksnim interese par pastmarkām - tolaik vēl tikai skaistām maza izmēra glezniņām - uzdzirkstīja apmēram sešu gadu vecumā. "Man bija kaimiņš, kam no vācu laikiem bija saglabājies milzums pastmarku. Pētīju, man patika, ar laiku pat ieinteresēja," dakteris Alksnis atsauc atmiņā savas filatēlista aizraušanās pirmsākumus. Turklāt padomju valsts izdeva daudz pastmarku, droši vien visiem spēkiem cenzdamās uzlabot pasta attiecības ar tautu un pie reizes ieinteresēt tautu krāt papīriņus ar skaistiem zīmējumiem, tādā veidā atbalstot filatēliju. Tā sākās Jāņa Alkšņa pastiprināta aizraušanās ar pastmarkām, ko varēja iegādāties pastā vai saņēma ar vēstulēm. Tiklīdz pastmarku skaits palielinās, rodas vēlme sakārtot, grupēt, sistematizēt - un, dziedi vai raudi, veidojas kolekcijas iezīmes. Jo pastmarku vairāk, jo skaidrāk saprotams, ka tā vairs nav, piemēram, tikai kolekcija ar dzīvnieku attēliem, bet jau veidojas, teiksim, suņiem veltīta kolekcija. Varbūt ar laiku tie jau ir noteiktas sugas suņi...

"Prātīgi cilvēki reizēm apstājas pie kaut kā viena, bet neprātīgie mēģina aptvert visu pasauli, kas nemaz nav iespējams," dakteris Alksnis pasmīkņā par sevi, jo arī viņš esot piederīgs tiem mazliet ne tik prātīgajiem, jo, raugi, paša sakrātajā ir mazliet šauras specializācijas, mazliet plašāka profila pastmarku, kaut kas no visa kā. Klusībā, kā Jānis Alksnis pats saka, viņš specializējies Latvijas pastmarku krāšanā, taču ieskatījies arī Amerikas pastmarkās, jo iepriekšējos gadu desmitos radinieki bieži sūtīja vēstules. Tagad gan retāk, bet vēstules vienalga pienāk. Tāpēc ASV pastmarkas ir daudz vieglāk dabūt nekā citu tālu valstu eksemplārus. "Pie labas gribas caur internetu mūsdienās, protams, var dabūt visu ko! Bet tik drosmīgs, lai krātu, piemēram, Āfrikas pastmarkas, es neesmu," dakteris piebilst sev raksturīgā manierē.

Ap tūkstoti medicīnai veltītu pastmarku

Viņam pastmarkas kalpo par izziņas materiālu. Tas īpaši attiecināms uz medicīnai veltītajām. Te ir gan dižgari, kas medicīnā kaut ko sasnieguši, gan dažādi atgādinājumi - sekojiet kaut kam, rūpējieties par kaut ko... Ik gadu pasaules sabiedrības uzmanību pievērš krūts vēzim vai tuberkulozei. Uzraksti uz pastmarkām dažkārt liecina par atbalstu noteiktām sabiedrības grupām. Latvijā drīz vien pēc Pirmā pasaules kara bija t.s. invalīdu pastmarkas, kas tika izlaistas kara invalīdu atbalstam, jo tajā laikā bija daudz cilvēku, kam vajadzēja palīdzību. Mūsdienās izdota pastmarka, lai pievērstu uzmanību krūts vēzim un atgādinātu, ka, pievienojot to sūtījumam, ar pastmarkas nominālvērtību - pieciem santīmiem - var papildināt palīdzības grozu sievietēm, kam diagnosticēta šī slimība. Cita pastmarku grupa veltīta slimībām, piemēram, sirds slimībām vai malārijai, kas īpaši bieži nonāk uz Āfrikas valstu pastmarkām. Un tad vēl medicīnas iestādes, ierīces, izgudrojumi... Jāņa Alkšņa kolekcijā ir apmēram tūkstotis medicīnas zinātnei veltītu pastmarku, jo ar tām viņš īpaši neaizraujas, bet, kādu iegūdams vai iemainīdams pret citu, vērtē tikpat augstu kā pārējās un noliek atsevišķā albumā.

"Tā, lūk, viss krājums sistematizēts - pēc gadiem vai pēc temata. Var pielikt klāt, paņemt nost... Latviju, Eiropu un Ameriku grupēju pēc gadiem," dakteris Alksnis turpina un bikli piemetina: "Bet vardes es lieku pēc iedvesmas..."

Atkāpe par vardēm

Vardēm šajā kolekcijā ir īpaša nozīme. Šādu pastmarku, salīdzinot ar suņiem, kaķiem un citiem kustoņiem, kopumā ir ļoti maz. Turklāt Jānim Alksnim vardes šķiet skaistas... Un par tām ir īpašs stāsts.

"Kad reiz vasarā mēnesi dzīvoju laukos, Kaives pagastā, es tīrīju un paplašināju aizaugušu dīķi. Vieta purvaina, zāle līdz krūtīm... Kad darbs vēl bija tikai pusē, pēkšņi parādījās zaļās vardes. Nekur citur tādā daudzumā es tās nebiju redzējis! Kamēr strādāju, visa varžu kompānija bezbailīgi sēdēja zālē, uz lapām un nolūkojās manī. Tad vien ievēroju, kā smaragdzaļās vardes izskatās gaismā! Cik tās cēlas un nopietnas, kādas tām skaistas balsis un cik nopietni uzvedas... Priekšā vienmēr sēdēja lielākā varde, viss galms aiz karalienes. Tad pie sevis nodomāju: nez, kas var būt vēl skaistāks par koši zaļu Latvijas vardi?!" kolekcionārs atklāj izvēli. Šajā "varžu sadaļā" ir pastmarkas no dažādām valstīm, arī Latvijas marka ar vardi Baložu pilsētas ģerbonī.

"Slimība" bez paasinājumiem

Lai gan Jānis Alksnis sevī nejūt tirgotāja ķērienu un neaizraujas ar naudas ieguldīšanu vai retumu uzpirkšanu, tomēr, iepazīstoties ar citiem kolekcionāriem, rodas jauna pieredze, tiek uzturēta saikne ar līdzīgi domājošajiem. Rīgā, Biķernieku ielā, ir filatēlijas veikals, bet reizi mēnesī visi filatēlisti tiekas Rīgas 6. vidusskolā. "Pēc šāda domubiedru kluba apmeklējuma ir divi ceļi - vai nu esi saslimis, vai izveseļojies. Man šī ir jau hroniska slimība. Par laimi, tas nozīmē, ka nav izteiktu paasinājumu, slimības norises gaita ir vienmērīga," dakteris Alksnis atkal pajoko, jo trako taču esot pilna pasaule, lai gan pastmarku vākšana esot daudz miermīlīgāka aizraušanās kaut vai par naudas krāšanu. Pēc katras kolekcionāru tikšanās Jāņa Alkšņa pastmarku albumos nonāk daudz jaunu "bildīšu". Atšķirība starp tām var būt daudziem nepamanāma - ja izdota papildu tirāžā, pastmarka var būt ar citādu malu robojums, krāsu un izdošanas gadu! Kolekcionāram tas nenozīmē "divas vienādas".

Pilnu tekstu lasiet žurnāla Doctus aprīļa numurā.

Foto: Jānis Brencis