Farmaceite MARINA KIRSANOVA: Man patīk lietu sakārtotība

Pamanījusi sludinājumu, ka Jēkabpils reģionālā slimnīca meklē aptiekas vadītāju, Marina Kirsanova nosprieda: jāmēģina! Vēl nebija nokārtota sertifikācija (bet bija plānā!), tāpēc nolēmusi ar sevi iepazīstināt, tā sacīt, lai slimnīcai paliek viņas CV, galu galā, ja būs cits amats, arī to var piedāvāt. Pat nav gaidījusi, ka piezvanīs un aicinās uz interviju. Nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu un sākusi strādāt par aptiekas vadītāju.

Kāpēc Marina tika pamanīta? “Visi reģioni cenšas piesaistīt jaunos speciālistus. Slimnīcas vadība vēlējās šajā amatā jaunu speciālistu, kurš būtu par pārmaiņām,” spriež farmaceite.

Doma par pārcelšanos uz reģionu atnākusi dabiski. Pēc studijām Marina trīs gadus strādāja Rīgā, taču saprata, ka tā nav viņas pilsēta. “Kad pēc brīvdienu ciemošanās pie vecākiem Preiļos braucu uz Rīgu, manī parādījās nemiers, tiklīdz šķērsoju galvaspilsētas robežu. Gribējās mazpilsētas mieru.”

Nepārtraukta rosība

Tiesa, slimnīcas vadītājas amatā nekāds miers un rāma darbdiena nesanāk. “Nepārtraukta kustība un rosība: nāk kurjers, jāpieņem prece, jāpasūta medikamenti, aizsarglīdzekļi, jāsavada pavadzīmes, jāraksta atskaites, jāseko līdzi medikamentu uzkrājumam. Medikamentu un medicīnas preču pasūtīšana nav kā Rīgā, kur to var izdarīt katru dienu. Ir grafiks, daži piegādātāji pie mums atbrauc tikai reizi nedēļā. Orientējamies un dienas skaitām pēc piegādātājiem — smejamies: šodien bija tāda firma, tātad šodien trešdiena.”

Covid laiks ienesis savas korekcijas. Mainījies medikamentu klāsts un apjoms: specifiski medikamenti, citas antibiotikas. “Ja agrāk šie medikamenti ilgi stāvēja plauktā, tagad pusgada apjomu nodaļas paņem mēnesī. Tāpat respiratoru, aizsargmasku apjoms skaitāms tūkstošos, arī kombinezoni, halāti, priekšauti. Jāseko līdzi, vai viss piegādāts, vai nav jāpasūta vēl. Turklāt pašlaik raugāmies, lai medikamentu rezerve būtu trīs mēnešiem. Bet ar visu rezervi ir grūti paredzēt, cik daudz vajadzēs. Nevar iepirkt arī lielos apjomos — ja nu situācija pamainās?! Pašlaik daudz laika aizņem atskaišu rakstīšana par individuālajiem aizsarglīdzekļiem,” stāsta Marina Kirsanova.

Slimnīcas aptiekas komandā strādā farmaceita asistente un farmaceita palīgs. Farmaceita asistente komplektē pasūtījumus, farmaceita palīgs palīdz verificēt medikamentus, jo uz katra recepšu zāļu iepakojuma ražotājs izvieto unikālu kodu un ievada to Eiropas datubāzē, aptiekā to noskenē, lai pārbaudītu, vai zāles ir autentiskas. Aptiekā veic desmit tūkstošus šādu skenējumu mēnesī! Uz farmaceita palīga pleciem ir arī smagā cilāšana (kastes ar infūziju šķīdumiem!), preču novietošana aptiekas noliktavas telpās un medicīnas preču pasūtījumu nogādāšana uz nodaļām.

“Ja slēgta tipa aptiekā ienāktu farmaceits, kas strādā atvērta tipa aptiekā, droši vien vispirms brīnītos par medikamentu apjomu: ja atvērta tipa aptiekā būs desmit zāļu iesaiņojumi, flakoni, tad mums — simti un tūkstoši.

Līderos ir antibiotikas, injicējamie pretsāpju medikamenti, daudz medicīnas preču (sistēmas, zondes, katetri, šļirces, adatas, plāksteri, salvetes utt.).

Savukārt es tik labi nepārzināšu plašo bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju klāstu.”

Kārtīgs un nosvērtu raksturu

Par to, ka profesionālo dzīvi saistīs ar medicīnas jomu, Marinai šaubu nebija. Viņa nāk no mediķu dzimtas, mamma un tētis ir ārsti, četrus gadus vecākā māsa — farmaceite. “Mana mamma ir ģimenes ārste, un šķita, ka tas ir pārāk emocionāli un grūti. Par tēta darbu — viņš ir radiologs — vēl domāju. Bet man padevās ķīmija un matemātika, jau bērnībā patika jaukt, svērt, svariņus no dēlīša uztaisīt. Atradu pamatskolas burtnīcu ar mājasdarbu — vizītkarti par nākotnes profesiju. Tajā biju ierakstījusi, ka esmu farmaceite un strādāju Grindeks,” smejot atceras Marina Kirsanova.

Uzskaitot īpašības, kādām jāpiemīt farmaceitam, viņa nosauc kārtīgumu un nosvērtu raksturu. “Neesmu pedante, bet man patīk lietu sakārtotība.

Ja daru, tad patīk galvā salikt plānu, kā to paveikšu. Man liekas, tas daudziem farmaceitiem raksturīgs. Tas ir īstais farmaceita kodoliņš: sakārtots un nosvērts!”

Runājot par tīkamajiem un netīkamajiem darbiem, Marina atzīst, ka to otro nemaz nav. Ir, piemēram, monotonas atskaišu gatavošanas — laikietilpīgas, nogurdinošas, bet galarezultāts viņai patīk. Arī papīra darbi. “Patīk kaut ko sakārtot. Patīk tā izjūta, kad darbu sarakstā esmu izsvītrojusi visus darāmos!”

Slimnīcas aptiekas šarms

Studējot farmāciju, Marina Kirsanova bija pārliecināta, ka strādās atvērta tipa aptiekā, taču studiju laikā iepatikusies rūpnieciskā farmācija. Kad piektajā kursā meklēja prakses vietu, zvanījusi uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aptieku. “Tur bija ļoti atsaucīga aptiekas vadītāja, un sanāca tā, ka varēju šajā aptiekā iziet gandrīz visas nepieciešamās prakses. Tā es tur aizķēros uz vairākiem mēnešiem vienā garā praksē. Pēc prakses man piedāvāja palikt. Atceros, pēc pirmajām prakses dienām, kad biju gatavojusi zāļu pulverīšus (viena lieta — studiju laikā mēģināt, bet te bija jāgatavo bērniem, jābūt ļoti uzmanīgai; skatījos uz kolēģiem, kas pulverus loka gandrīz aizvērtām acīm un tik ātri!), izgāju no aptiekas, zvanīju mammai un sajūsmā stāstīju, kā man patīk: kā pagatavoju ziedi, cik pulverus izsvēru!”

Viņa atzīst, ka zāļu gatavošana ir tas, kā mazliet pietrūkst. “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas slēgta tipa aptiekā attīstījām zāļu formas — tie bija ne tikai pulveri, arī suspensijas, sākām liet svecītes, pirmās reizes bija bail, bet tik interesanti un tik skaisti sanāca! Tiesa, zāļu gatavošana aptiekā aktuālāk ir pediatriskiem pacientiem, jo pieaugušajiem ir gana plašs rūpnieciski ražoto zāļu klāsts.”

Bijusi praksē arī atvērta tipa aptiekā, taču sapratusi, ka ikdienā, tik daudz strādājot ar cilvēkiem, būtu grūti attālināties no pacientu emocijām un nenest darbu mājās.

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2021. gada jūlija numurā