Dr. med. VITĀLIJS ZVIRGZDIŅŠ, asinsvadu ķirurgs: Ar neizsīkstošu izsalkumu operēt

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs Vitālijs Zvirgzdiņš medicīnā strādā teju 50 gadu, ikdienā aizvien turpina operēt un nodot zināšanas jaunajiem kolēģiem. Uzturēt sevi labā formā palīdz gan regulāra un aktīva sportošana dažādās disciplīnās, gan nemainīgs profesionālais entuziasms.

Četrdesmit četri gadi Asinsvadu ķirurģijas nodaļā

“Cik pats daudz laika pavadu operāciju zālē?

Situācija nav īpaši mainīga — aizvien pats operēju ap simts akūtām un plāna operācijām gadā.

Tagad varbūt sanāk arī vairāk asistēt, jo sarežģītākās, nopietnākās operācijās jaunie ārsti tomēr vēlas, lai viņiem palīdzu, — medicīnā un ķirurģijā ļoti nozīmīgs faktors ir tieši personīgā pieredze, ko var iegūt tikai ilglaicīgā darbā.

Rudenī apritēs četrdesmit četri gadi, kopš strādāju šajā nodaļā, un no ķirurgiem, kas mēs savulaik šeit sākām darbu, esmu palicis vienīgais. Kas notur? Tā ir nemainīga interese par medicīnu. Kā mans draugs kardioķirurgs Miķelis Jagmanis saka: it kā varētu beigt karjeru, bet varētu arī turpināt, jo nav tādu problēmu, kas ietekmētu darba kvalitāti. Vienīgi nakts dežūrās vairs ne pārāk gribas strādāt — tas gan ir fakts. Arī kolēģu kolektīvs mums ir ļoti labs, ir patiešām patīkami iet uz darbu!

Medicīnā nostrādāti teju piecdesmit gadi, un tam noteikti ir priekšrocība — tā ir mana pieredze, kuru neviens nevar atņemt. Tie ir daudzi pieredzētie klīniskie gadījumi, daudzas veiktās operācijas — tas viss paliek atmiņā un palīdz ikdienas darbā pieņemt pareizos lēmumus, lai neiekristu lamatās.”

Aktīva sportošana palīdz turēties formā

“Lai gan sportā neesmu vairs tik ātrs kā agrāk, tomēr aizvien patīk gan spēlēt tenisu, gan braukt ar riteni, ziemā peldu, braucam uz kalniem slēpot. Ar slēpošanu aizraujos jau no studiju gadiem — no ceturtā kursa kopā ar kolēģiem braucām uz Kaukāzu, tā ka mana pieredze ir diezgan liela, lai uz slēpēm justos droši.

Ķirurga rokas ir viņa instruments, tāpēc pret tām noteikti izturos saudzējoši, arī sportojot par to piedomāju. Uz ekstrēmiem sporta veidiem neesmu tendēts, vienmēr padomāju, lai netiktu ietekmētas manas darba spējas. Patīk arī spiningot, doties pārgājienos. Lai gan esmu nācis no laukiem, ar zemes darbiem īpaši neaizraujos, taču savu uzmanību un fizisku darbu prasa lauku māja.

Darba nedēļa parasti paskrien nemanot un hobijiem atliek brīvdienas. Kamēr ir labs laiks, cenšos aizdoties uz tenisa kortiem Jaunmārupē vai paspiningot. Sievai patīk ceļot, tāpēc katru gadu izvēlamies kādu galamērķi ceļojumam. Ziemā esam iecienījuši doties uz Kanāriju salām — tur man ir savs tenisa treneris, tad satikšanās prieks dubults. Esmu piedalījies arī senioru tenisa sacensībās, vienu gadu pat izcīnīju sudrabu Latvijas senioru čempionātā. Ārsti ir priviliģēti ar savu tenisa klubu — Latvijas Ārstu tenisa savienību, satiekamies tās turnīros.”

Drošāk, saudzīgāk, mazinvazīvi

“Ja būtu jāsalīdzina medicīnas attīstība kopš astoņdesmitajiem gadiem, tad šodien pirmām kārtām medicīna kļuvusi daudz drošāka, anestezioloģija, intensīvā terapija piedzīvojusi lielu lēcienu. Asinsvadu ķirurģijā ienākušas endovaskulārās operācijas, un šobrīd ķirurgam jāizvērtē, vai labāk ārstēt endovaskulāri vai vaļēji. Pirmajā gadījumā pieeja ir saudzīgāka, mazinvazīvāka, bet ir arī gadījumi, kad jau sākumā redzam, ka no endovaskulārās pieejas rezultāta nebūs. Turklāt jāņem vērā, ka šī terapija ir krietni dārgāka, bet ne visu var izoperēt arī konvencionāli ar skalpeļa griezienu.

Uz pasaules fona lūkojot, Latvijas asinsvadu ķirurgi (te es domāju gan savas nodaļas, gad Stradiņa slimnīcas kolēģus) izskatās labi.

Protams, kur augt ir vienmēr, bet tas prasa līdzekļus. Mums, piemēram, būtu iespēja ārstēt vienlaicīgi gan endovaskulāri, gan vaļēji, bet nav šim nolūkam paredzētas hibrīdzāles. Taču Rīgas Austrumu slimnīca ļoti attīstās — varbūt es to nepieredzēšu, bet ticu, ka mani kolēģi noteikti pieredzēs arī šādu aprīkojumu.”

Biežāk varam palīdzēt

“Jaunas metodes vairāk ienāk endovaskulārajā ķirurģijā, taču jauninājumi ir arī atvērtajās operācijās — tādu gadījumu, kad nevaram palīdzēt, ir aizvien mazāk, arī pēcoperācijas rezultāti ir daudz labāki, nekā bija kādreiz.

Uzvaras gājienu turpina mazinvazīvā ķirurģija, mazāk traumatiska, saudzīgāka pacientam un no ķirurga prasa atbilstošas zināšanas un specializāciju, ne visi ar to nodarbojas. Mums ir invazīvie radiologi, asinsvadu ķirurgi, kas iet šo specializēšanās ceļu. Mūsu slimnīcā ir izcila invazīvo radiologu komanda, ar kuriem varam risināt vissarežģītākos gadījumus. Eiropā vienlaikus daudz tiek apgūta gan endovaskulārā, gan vaļējā ķirurģija. Ķirurgu, kas veic vaļējas operācijas, sagatavot ir grūtāk un ilgāk nekā iemācīt rentgena kontrolē manipulēt ar katetru.

Skalpelis, pincete, šķēres, adatturis — ir svarīgi, cik veikli un racionāli proti darboties ar šiem instrumentiem.

Asinsvadu ķirurģijas nodaļā veicam pilnu modernas vaļējās un endovaskulārās asinsvadu slimību ārstēšanas spektru, kas ietver gan miega artēriju un citu brahiocefālo asinsvadu vaļējas un endovaskulāras operācijas, gan aortas aneirismu vaļēju un endovaskulāru ķirurģiju, gan asinsvadu malformāciju un tumoru ķirurģiju, gan asinsvadu rekonstruktīvās operācijas asinsvadu traumu gadījumos, trombolīzes, kā arī citas operācijas.

Daudzās operācijās situācija jākontrolē ātri, jārīkojas operatīvi, un, zinot savu komandu, cenšos operācijas dalīt pēc katra spējām, spēkiem un vajadzības gadījumā eju kolēģiem palīgā.

Plānojot operācijas, lēmumus pieņemam kopīgi, jaunajiem ārstiem konsultējoties ar pieredzējušajiem. Padomu jaunajiem es nekad neatsaku. Lai gan mani sauc par vadītāju, nu jau vairākus gadus esmu virsārsts.

Mēs strādājam arī Speciālajā medicīnas centrā, tas nozīmē, ka konsultējam un operējam pacientus arī citviet Latvijā (man tās ir trīs dežūras mēnesī), daļu pacientu pārvedam uz RAKUS un operējam “mājās”.”

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2024. gada jūlija numurā