Nr. 7 (280)
VITĀLIJS ZVIRGZDIŅŠ, Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs, RAKUS stacionārs “Gaiļezers”
Ikdienā mēs katrs strādājam savā nozarē, specializējamies, bet medicīna ir plaša — Doctus raksti izglīto, vedina uzzināt ko jaunu. Asinsvadu ķirurgiem vislielākā saskare ir ar kardioloģiju un radioloģiju, bet nekad nav tā, ka zinām visu. Ieskatoties Doctus jūlija numura rakstos, uzzināju terminu “sarkopēnija”. Protams, zinu, ka ar vecumu zaudējam muskuļu masu (tāpēc jāsporto!), bet bija interesanti uzzināt vairāk par vienu no galvenajiem sindromiem, kas attīstās kopā ar novecošanās procesu.
Medicīna ir komandas darbs (plāna operācijās sadalot spēkus, pieaicinot zinošākos kolēģus), vienlaikus ir brīži (akūtās operācijās), kad savos lēmumos esi vientuļš. Tāpēc jābūt aizmugurei, jāuzkrāj zināšanas, lai varētu izdarīt labāko lēmumu konkrētā situācijā konkrētajam pacientam.
Kā neizdegt strādājot? Tādas receptes nav. Ja ir sarežģīts pacients, domas tik un tā nes mājās. Tad svarīgi likt pretī kaut ko līdzsvaram. Šajā numurā neiroloģe Anželika Gudreniece stāsta par savu aizraušanos — gleznošanu. Neesmu gleznu kolekcionārs, bet man bija izveidojusies draudzība ar Borisu Bērziņu — ar lielu cieņu attiecos pret viņa darbiem. Šāda pieredze bagātina. Man dzīves līdzsvaram ir sports, arī mana kompānija, ar ko dodamies makšķerēt, tāpat mani kino draugi — rudeņos rīkojam kino vakarus, noskatāmies Kannu festivāla filmas. Vasarās ir labi tepat, Latvijā, var ārā uzspēlēt tenisu.
Kādreiz, kad lasīju lekcijas ķirurģijā, citēju Astliju Kūperu, 19. gadsimta angļu anatomu un ķirurgu, kurš teica, ka labs ķirurgs ir tāds, kas prot veikt amputāciju kājai, bet vēl labāks — ja prot kāju saglābt. Medicīnā jāstrādā tik ilgi, kamēr ir interese par visu jauno. Tāpēc kolēģiem gribu novēlēt vienmēr būt nedaudz profesionāli izsalkušiem. Ja apstājies, kļūsti par amatnieku, bet medicīna nav amatniecība. Jā, ir rutīna (reizēm arī zināma amatniecība), bet ik pa laikam — esiet gatavi izaicinājumiem!
Esam sagaidījuši vasaras pīķi — saules stari lutina, vairāk laika pavadām ārpus četrām sienām. Gaismas terapija brīnumaini ietekmē mūsu psihoemocionālo veselību! Bet vai atceramies par saules aizsargkrēma uzklāšanu, lai pasargātos no UV starojuma karcinogēnā efekta?
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Bezmiegs ir miega traucējumi, kad cilvēkam ir grūtības aizmigt vai uzturēt miegu. Bieži novērotas bezmiega sekas ir nogurums dienā, slikts garastāvoklis, viegla aizkaitināmība, problēmas ar uzmanības noturēšanu vai koncentrēšanos. Lai noteiktu bezmiega diagnozi, sūdzībām jābūt vairākas reizes nedēļā vismaz trīs mēnešus.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Paredzamais cilvēka dzīves ilgums 21. gadsimtā ir pieaudzis, tāpēc pieaug arī geriatriskā profila pacientu skaits. Arvien biežāk klīnikās konsultējam gados vecākus cilvēkus, kuriem nepieciešama individuāla un specifiskāka pieeja. Šoreiz pētām vienu no galvenajiem sindromiem, kas attīstās pakāpeniski kopā ar novecošanās procesu, — sarkopēniju.
PVO rekomendē bērnu barot tikai ar krūti līdz bērna sešu mēnešu vecumam un turpināt līdz bērna divu gadu vecumam, taču zīdīšanas rādītāji pasaules līmenī joprojām ir zemāki par rekomendētajiem. Tāpēc pasaulē aktīvi tiek pētīti riska faktori, zīdīšanas problēmas, to risinājumi, meklētas jaunas pieejas.
Zvanot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, virsārstam VITĀLIJAM ZVIRGZDIŅAM, lai uzaicinātu uz interviju, noķeru viņu brīdī, kad viņš nodevies vienam no saviem hobijiem un spiningo Zvirgzdu ezerā. “Tāds nu es esmu, mierā nevaru nosēdēt ne mirkli. Uz darbu eju ar prieku, jo man vēl aizvien ir patiesa interese par medicīnu — laikam tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arvien esmu ķirurģijā,” sarunā atzīst Dr. med. Vitālijs Zvirgzdiņš.
Caurskatāms un pacientam draudzīgs — sola veselības ministrs Hosams Abu Meri. Publiski iepazīstinot ar zāļu uzcenojuma jauno modeli, viņš pauda cerību, ka Ministru kabinetā tas tiks apstiprināts līdz jūlija vidum, lai jau novembrī pacienti par recepšu zālēm maksātu par 15—20 % mazāk nekā līdz šim. Uzklausījām arī nozares pārstāvju viedokļus, kas nav tik optimistiski un norāda uz iespējamiem riskiem.
Māksla ir lielisks, viegli izmantojams resurss, kas spēj stimulēt radošumu — saka KIRSH Veselības fabrika neiroloģe ANŽELIKA GUDRENIECE. Viņa arī norāda, ka ikviens jauns radošais process, veikts ar pozitīvām emocijām, būtiski pilnveido cilvēka kognitīvās spējas.
Aiz muguras izlaidumu laiks — medicīnas saimē sāk ienākt paaudze, ko dēvē par Z paaudzi jeb digitālajiem bērniem (dzimuši 1997.—2010. gadā). Ko par viņiem saka neseni pētījumi?
