PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ciemos pie kūstošajiem kalnu ledājiem

E. Vaska
“Ledāji ir mana īpašā mīlestība! Garāmgājēja foto, ieraugot manu ekstāzi pie tik lielas sniega segas tik vēlu sezonā!” Šā gada jūlijā ceļā no le Tour ledāja Francijā
“Ledāji ir mana īpašā mīlestība! Garāmgājēja foto, ieraugot manu ekstāzi pie tik lielas sniega segas tik vēlu sezonā!” Šā gada jūlijā ceļā no le Tour ledāja Francijā FOTO: ELENA VASKA
Pirmo reizi uz ledāja (uz)kāpu 2016. gadā Francijā, kad par kalnu un ledāju dabu zināju pavisam nedaudz. Mani piesaistīja aicinājums, ka jebkurš gana fiziski trenēts var uzkāpt slavenajā Monblānā (4810 m virs jūras līmeņa). Izlēmu Romas apskati iemainīt pret Šamonī. Kā izrādījās... Kāpšana virsotnē un būšana uz ledāja prasa krietni vairāk nekā “būt fiziski okei trenētam”.

Skats uz Bosona ledāju 2024. gada jūlijā. Monblāns pēc lietus ietinies miglas mākonī Skats uz Bosona ledāju 2024. gada jūlijā. Monblāns pēc lietus ietinies miglas mākonī
1. attēls
Skats uz Bosona ledāju 2024. gada jūlijā. Monblāns pēc lietus ietinies miglas mākonī

Toreiz nebiju gatava aizdusai, trauslam miegam, aukstumam. Aizdusai, kas retinātā gaisā slodzes apstākļos proporcionāli palielinās un piespiež iepauzēt. Trauslam miegam, kas rada nogurumu. Aukstumam, kas ar katru vēja plūsmu, kāpjot virsotnē pulksten divos naktī, iegriežas līdz kaulam, uz mūžu atmiņā iegravējot stindzinošo kāpienu pa ziemeļu nogāzi. Nebiju gatava nogāžu stāvumam, smagajos zābakos stundām ilgi virzoties pa sasalušu virsmu. Piedevām problēmas ar aizlienētiem dzelkšņiem neradīja pārliecību par drošu pārvietošanos. Vīlusies šāda veida aktivitātē, iekšēji bubinot par savu izvēli, nozvērējos, ka šī būs pirmā un pēdējā reize.

Bet... pagāja nedaudz vairāk par 24 stundām un es atkal biju uz ledāja! Ar kilogramīgajiem zābakiem un dzelkšņiem turpat Šamonī, kur sniegs, apklājot ledāju ar svaigu baltumu, gluži kā tiesnesis apzīmogoja manu jauno pieķeršanos.

Bosona ledājs un tā ledus kritums 2024. gada jūlijā Bosona ledājs un tā ledus kritums 2024. gada jūlijā
2. attēls
Bosona ledājs un tā ledus kritums 2024. gada jūlijā

Šajā salīdzinoši mazajā pilsētā mani fascinē kontrasti — gan cilvēku, gan dabas vizuālās izpausmes: sniegs, lietus, saule, kalni, krāsas (īpaši balti zilais salikums, kas uz mani iedarbojas kā hipnotizējošs burvis) un aukstais vējš — ledāju klātbūtnes liecinieks. Vasarā trekingotāji un alpīnisti, apkrāvušies ar mugursomām, kāpšanas ekipējumu un apģērbu, pa pilsētas ielām pārvietojas kā dzīva upe, tiecoties augšup. Karstumu nomaina aukstums, tāpēc svarīgi paņemt līdzi arī kādu siltāku apģērba gabalu. Ziemās aktīvisti, pret ietvi klaudzot slēpošanas zābakiem, ar slēpēm vai snovborda dēļiem rokās no rīta kā uz darbu kursē uz kalniem, pēcpusdienā — atpakaļ, lai pēc tam paviesotos kādā vietējā kafejnīcā. Man patīk būt daļai no šīs kontrastu plūsmas. Arvien vairāk iemīlu izzināt ledāju un kāpēju vēsturi. Izrādās, ka pirms piecpadsmit tūkstošiem gadu šī pilsēta bija zem ledus segas. Mīļākā vieta pilsētā: galvenais skvērs, pie Arvas kanāla skulptūrām, veroties uz Monblānu un Bosona ledāju (1. attēls).

Nedaudz par klimata pārmaiņām

Skats no Montevers uz MDG 2024. gada janvārī. Ledus piramīdas klātas ar sniegu un atlūzām Skats no Montevers uz MDG 2024. gada janvārī. Ledus piramīdas klātas ar sniegu un atlūzām
3. attēls
Skats no Montevers uz MDG 2024. gada janvārī. Ledus piramīdas klātas ar sniegu un atlūzām

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmējušas ledāju stāvokli, jo kūstot to atkāpšanās norit arvien straujāk. Šveicē kopš 1850. gada pilnībā izzuduši vairāk nekā 500 ledāju. Līdz šā gadsimta beigām valsts var zaudēt lielāko daļu no atlikušajiem 1500.

Ledāji sniedz ne tikai estētisko baudījumu, bet ir nozīmīga dzeramā ūdens rezerve (ja izkustu ledus gigants Alečs, katrs Zemes iedzīvotājs būtu apgādāts ar vienu litru ūdens dienā trīsarpus gadus).

Sasaluma (permafrost) degradācija temperatūras paaugstināšanās dēļ destabilizē klinšu sienas, radot nogruvumus, apdraud cilvēkus, biežāk kāpējus, un maina ainavu (atkāpjoties Aleča ledājam, ir risks pazaudēt šo kalnu grēdu).

Ledus kāpšanas kursos uz le Tour ledāja, Šamonī  Ledus kāpšanas kursos uz le Tour ledāja, Šamonī 
4. attēls
Ledus kāpšanas kursos uz le Tour ledāja, Šamonī 

Šamonī ielejas ledāji: no balti zilā līdz tumši brūnam

Bosona ledājs ir viens no ātrākajiem ledājiem Alpos: tā pārvietošanās lejup ir 200—250 metru gadā, salīdzinot ar Mer du Glas (MDG; 90 metru 1990. gadā; 2013. — mazinājies uz 30 metriem gadā), pateicoties tā 45 % nogāzes slīpumam (2. attēls). Lai aplūkotu septiņus kilometrus garo Bosona ledāju, iespējams veikt pārgājienu līdz tā savienošanās vietai ar Takonazas ledāju. Jāpiemin, ka abi šie paralēlie ledāji pēdējos gados krietni sarukuši: Bosona ledājs kopš 2003. gada karstuma dēļ atkāpies par 470 metriem.

Ledāja drošības un kalnos glābšanas kursos 2019. gada janvārī, apgūstot glābšanu no krevasēm, atklājām ledus alu Ledāja drošības un kalnos glābšanas kursos 2019. gada janvārī, apgūstot glābšanu no krevasēm, atklājām ledus alu
5. attēls
Ledāja drošības un kalnos glābšanas kursos 2019. gada janvārī, apgūstot glābšanu no krevasēm, atklājām ledus alu

17. gadsimtā vietējie iedzīvotāji kalnus uzskatīja par nolādētiem, jo ledāji “augšanas” posmā virzījās uz tuvējām pilsētām, apdraudot tās ar savu masu. MDG (3. attēls) pēc km2 ir lielākais ledājs Francijā (12 km garš), ceturtais lielākais Alpos, kuru apciemoju teju katru gadu. Diemžēl ik nākamajā reizē, nokļūstot Montevers stacijā, liekas, ka ledājs “kūst pat manu acu priekšā” un top arvien tumšāks, kaut klinšu atlūzu nobirām klātā ledāja aste kūst lēnāk. Kopš 1820. gada MDG zaudējis 3 km no tā garuma, pēdējos 30 gados lielā karstuma dēļ — ap 800 m. Secīgi pakāpienu skaits līdz iecienītajai ledus alai arvien palielinās. Gida pavadībā iespējams doties augšup MDG ledus plūsmai, apgūt ledus kāpšanu (4., 5. attēls), tad nepieciešamo ekipējumu (ķiveri, cirtni, dzelkšņus, sistēmas, karabīnes) mēdz nodrošināt kompānija.

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2024. gada oktobra numurā