PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Ar sniegu zobos un azartu sirdī. Valters Stirna

G. Skrebele
Kardioloģijas rezidents VALTERS STIRNA savus sportisko hobijus uzskata par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Līdztekus tenisam, basketbolam, volejbolam, futbolam, veikbordam, kalnu slēpošanai un hokejam nu jau 11 gadus viņš katras sniegotās brīvdienas pavada skijoringa trasē. Tās emocijas, ko gūst, traucoties aiz motocikla piesietā trosē un ar slēpēm kājās lielā ātrumā manevrējot pa aizsaluša ezera virsmu, Valters sauc par īstu azartu.

Sacensības uz Titurgas ezera, 2012. gads, Valters Stirna uz slēpēm, pilots – Aigars Andersons,  Katastrofu medicīnas centra šoferis. Sacensības uz Titurgas ezera, 2012. gads, Valters Stirna uz slēpēm, pilots – Aigars Andersons,  Katastrofu medicīnas centra šoferis.
Sacensības uz Titurgas ezera, 2012. gads, Valters Stirna uz slēpēm, pilots – Aigars Andersons, Katastrofu medicīnas centra šoferis.
Kamēr uz ūdenskrātuvēm daudzmaz drošs ledus - braucam

Šogad bija iecerēts sezonu atklāt Vācijā 14. janvārī, bet vairāku apstākļu dēļ brauciens nenotika, tāpēc ar nepacietību gaidām Latvijas sezonu janvāra otrajā pusē. Tik ilgi kā zemledus makšķernieki mēs uz ledus neriskējam atrasties, bet, kamēr uz ūdenskrātuvēm ir daudzmaz drošs ledus vai sniegs uz pļavām turas, tik ilgi mēs arī mēģinām braukt. Līdz ar to skijoringa sezona ilgst vidēji trīs mēnešus - no janvāra līdz martam vai pat aprīlim.

Lai ar šo sporta veidu varētu nodarboties, vasarā noderīgs ir veikbords, pludmales volejbols. Izvēlos vairākus sporta veidus, lai maksimāli attīstītu visas muskuļu grupas. Pēc stundas šodien man ir hokejs, nodarbojos arī ar tenisu, basketbolu. Vistuvākie sporta veidi man ir teniss un slēpošana, kas ir arī manas ģimenes sporta veidi. To visu daru sava prieka pēc, lai, atgriežoties pie iepriekšējā sporta veida, būtu azarts un neiestātos apnikums. Tenisā esmu spēlējis pasaules ārstu čempionātā. Spēlēju arī kopā ar profesoru Andreju Ērgli, esam ieguvuši Latvijas Ārstu dubultspēļu čempionu titulu.

 

Pavasara slapjais piedzīvojums uz Titurgas ezera. Pavasara slapjais piedzīvojums uz Titurgas ezera.
Pavasara slapjais piedzīvojums uz Titurgas ezera.
Skijoringa filozofija un būtība

Skijoringam raksturīgs azarts un sacensību gars - te uz starta līnijas sastopas vairākas dalībnieku ekipāžas. Realitātē tas izskatās tā: pa ledu brauc motocikls bez riepu radzēm un aizmugurē, turoties aiz motocikla piesietā virvē, seko "slēpmanis" ar kalnu slēpēm kājās. Brīdī, kad tiek dots starts, "slēpmanim" ir jāaizslēpo līdz savam motociklistam, jāpaķer virve un tad - aiziet!

Trasi parasti izveidojam paši - ar vienkāršiem, netraumatiskiem statīviem, pirms tam visu saskaņojot ar pašvaldību, mērot ledus biezumu utt. Trasi gatavo vairāki cilvēki, skatāmies pēc apstākļiem, piemēram, kad uz ledus jau izveidojies ūdens, lielākās peļķes cenšamies apbraukt. Nevar teikt, ka esam apvienojušies klubā - tā drīzāk ir interesentu apvienība, ko vieno mūsu cienījamais galvenais tiesnesis Aleksandrs Briedis no Jauno tehniķu centra. Aleksandrs ir aizrautīgs organizētājs - jau gadu desmitiem rīko šīs sacensības. Tajās var piedalīties ikviens interesents un praktiski bez iepriekšējas sagatavotības.

Skijorings ir ļoti demokrātisks sporta veids - tajā piedalās pat 2-3 gadus veci bērni, kas tikko iemācījušies staigāt un jau spēj noturēties uz slēpēm. 1972. gadā skijorings tika nosaukts par Latvijas nacionālo sporta veidu, bet cēlies tas ir ziemeļu zemēs, Norvēģijā. Interesanti, ka tagad arī Latvijā tiek piedāvāts skijorings, kur vilcējs ir zirgs, ar ko faktiski ir sākusies skijoringa vēsture. Es pats gan šādi neesmu braucis, bet kādreiz noteikti varētu pamēģināt.

 

Brīdī, kad tiek dots starts, “slēpmanim” ir jāaizslēpo līdz savam motociklistam,  jāpaķer virve un tad – aiziet! Brīdī, kad tiek dots starts, “slēpmanim” ir jāaizslēpo līdz savam motociklistam,  jāpaķer virve un tad – aiziet!
Brīdī, kad tiek dots starts, “slēpmanim” ir jāaizslēpo līdz savam motociklistam, jāpaķer virve un tad – aiziet!
Filigrānā saspēle starp motociklistu un slēpotāju

Skijoringā motobraucējam ir jāprot labi braukt, savukārt slēpotājam - meistarīgi savaldīt motociklu un sekmīgi izbraukt trasi. Vilcējs ir motobraucējs, es parasti esmu uz slēpēm. Ja slēpotājs nokrīt, tad, lai cik ātrs būtu motobraucējs, sacensība ir zaudēta. Un arī otrādi - lai cik labs slēpotājs, ja motobraucējs ir slikts, tad rezultāta nebūs. Tomēr uzskatu, ka attiecībā 60:40 skijoringa sacensību veiksme vairāk atkarīga no motobraucēja jeb tā sauktā "pilota" meistarības. Slēpotājam, protams, arī ir būtiski izņemt līkumus, izvairīties no bīstamām situācijām, lai, piemēram, nedabūtu pa sāniem ar konkurentu motocikla stūri. Lai gan bez zilumiem šajā sportā neiztiek, nopietnas traumas manā desmit gadu praksē nav pieredzētas.

Sacensībās esmu oficiāli piesaistīts kā mediķis un vajadzības gadījumā varētu sniegt pirmo palīdzību - par laimi, mediķa pieredzi nav gadījies izmantot.

Sāncenšu kritiens. Sāncenšu kritiens.
Sāncenšu kritiens.
Kā noķēru skijoringa "āķi lūpā"

Slēpot sāku diezgan vēlu - 16 gadu vecumā. Tas bija 2003. vai 2004. gads, kad ar tēvu pirmoreiz bijām slēpot uz kalniem ārzemēs, pēc tam brālēns man piedāvāja paskatīties un arī pamēģināt skijoringu. Kopā ar draugu un kaimiņu, kurš aizvien ir mans pilots, nolēmām pamēģināt. Un tad jau āķis bija lūpā!

Mans pilots ir Aigars Andersons, Katastrofu medicīnas centra šoferis, bet cilvēki šajā sporta veidā ir dažādi. Tiesa, neesmu dzirdējis, ka ar skijoringu nodarbotos daudz mediķu.

Pirmās sacensības man gadījās aiz diezgan lēna braucēja, bet tas deva iespēju just, ko vispār nozīmē trase. Visspilgtāk atmiņā palikušas sacensības, kur ar konkurentiem gājām soli solī - vairākos apļos bija pārdesmit centimetru starpība, bet mums tomēr izdevās uzvarēt. Uzvaru izšķīra 30 centimetri.

Vislielākā spriedze ir augšstilbu muskuļiem

Lai sacensības būtu izdevušās, galvenais ir azarts, vēl jābūt izturībai, jo sacensību laiks ir 15-20 minūtes, un tas nozīmē, ka visu šo laiku kājas ir sasprindzinātas.

Ja nobraucienā no pakalna Latvijā slēpotājs sasprindzinājumā pavada pārdesmit sekundes, uz kalniem ārvalstīs - aptuveni četras minūtes, tad šeit sasprindzinājums ir krietni ilgāks, turklāt ar rāvieniem un bremzēšanām - un tas nav viegli. Ir redzēti daudzi kritieni pēc 15. minūtes, kad slēpotājs ir tik noguris, ka lielākam rāvienam seko kritiens. Vislielākā spriedze ir augšstilbu muskuļiem. Bez fiziskās izturības nepieciešama arī meistarība un, protams, veiksme. Lai cik labi slēpotu, ledus tomēr ir un paliek mānīgs ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kā skijorings noder ārsta darbā?

Kādas rakstura īpašības nostiprina un attīsta skijorings? Vispirms disciplinētību - kad kājas jau pukst, ka jāmet miers, vairs nevaru, bet sacensības tikai pusē vai kad mums vēl jānoķer un jāapdzen pretinieki, nepieciešama stingra disciplīna, lai saņemtos un visu izdarītu līdz galam. Līdzīgi arī ārstiem: veicot garas un sarežģītas operācijas un vairākas stundas stāvot kājās, jāspēj koncentrēties - un, kā saka profesors Ērglis, jāizdara - un viss. Un šādos brīžos fiziskā sagatavotība ārstam ir ļoti būtiska.

Foto: no V. Stirnas personīgā arhīva

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2013. gada februāra numurā