Viena pašnāvība ik 40 sekundes! Kāda būs Covid–19 pandēmijas ietekme?
Pasaules Veselības organizācija 10. septembri izsludinājusi par Pasaules pašnāvības novēršanas dienu. 77 % pašnāvību notiek valstīs ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. [1] Eiropas Savienības kontekstā Latvija ilgstoši ierindojas starp valstīm, kur pašnāvību rādītājs ir augsts — jau vairākus gadus stabili ieņem pozīciju pirmajā trijniekā. [2; 4]
Lai gan ir cieša saikne starp pašnāvībām un psihiskiem traucējumiem (depresiju, alkohola lietošanu), pašnāvības tiek veiktas arī impulsīvos dzīves krīzes brīžos (finansiālas problēmas, attiecību izjukšana, hroniskas sāpes, slimības). Augstāks pašnāvību rādītājs ir mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupās (bēgļi, migranti, lesbietes, geji, transseksuāļi, ieslodzītie).
No visām pašnāvībām pasaulē 20 % tiek izdarītas, saindējoties ar pesticīdiem, citas izplatītas metodes ir pakāršanās un tīšs paškaitējums ar šaujamieroci. [1] Latvijā vairākus gadus pabeigtas pašnāvības biežāk realizētas pakaroties (virs 80 %). [2]
Vairāk nekā puse (58 %) no visām pašnāvībām pasaulē tiek izdarītas līdz 50 gadu vecumam. Pasaulē dzīvi pašnāvībā beidz 2,3 reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu: 12,6 pašnāvības (uz 100 tūkst. iedzīvotāju) vīriešiem un 5,4 pašnāvības sievietēm. [4]
PVO aplēses rāda, ka uz katru pabeigtu pašnāvību ir ap 20 mēģinājumu, no kuriem lielākais vairums netiek reģistrēti. [3]
Vai Covid–19 pandēmija palielinās pašnāvību risku? Vēsture un iepriekšējās pandēmijas rāda, ka šāds risks pastāv. Spāņu gripa bija saistīta ar pašnāvību skaita pieaugumu, arī 2003. gada SARS epidēmijas laikā novēroja pašnāvību skaita pieaugumu vecumgrupā virs 65 gadiem. Tas skaidrojams ar bailēm saslimt, kļūt par apgrūtinājumu tuviniekiem, ar sociālo izolāciju un psiholoģisko stresu.
Pētījumi liecina, ka sociāla izolētība, bailes no infekcijas, nenoteiktība, hronisks stress un ekonomiskas grūtības var izraisīt depresijas, trauksmes paasinājumus, vielu lietošanu neaizsargātās iedzīvotāju grupās, arī tiem, kam psihiski traucējumi bijuši jau iepriekš, vai tiem, kuri zaudējuši tuvinieku Covid–19 dēļ. Ar stresu saistīti psihiski traucējumi korelē ar pašnāvniecisku uzvedību. [5]
Literatūra
- Suicide. Key facts. WHO. 17 June 2021. www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/suicide
- Mieze K, Garnizone M, Rancāns E. Pacients ar pašnāvniecisku uzvedību. Kā atpazīt un palīdzēt. Doctus. 2020/09.
- www.who.int/gho/mental_health/suicide_rates/en/
- Suicide Worldwide in 2019: Global Health Estimate. WHO.
- Sher L. The impact of the COVID-19 pandemic on suicide rates. QJM. 2020; 113(10): 707-712. doi: 10.1093/qjmed/hcaa202. PMID: 32539153; PMCID: PMC7313777.