Jaunie vecāki ir cilvēku grupa, kurus pārmaiņas skar ātri un bez atlaidēm, turklāt dzīves ritma maiņai līdz galam gatavs nav neviens — dažkārt pat līdz brīdim, kad mazais lolojums tiek ielikts rokās.
Samērā biežs izaicinājums ir zīdaiņa barošana, vecākiem rodas daudz jautājumu — cik bieži, ar ko un kad sākt piebarojumu, kad izvēlēties maisījumu —, uz kuriem atbildes jāspēj rast gan pediatram, gan ģimenes ārstam, jo zīdaiņa vecumā tiek ielikts pamats tam, kā bērns attīstīsies un jutīsies pieaugušā ādā.
Pēcdzemdību psihoemocionālā stāvokļa ietekme uz barošanu ar krūti
AVOTS: Gila-Díaz A, et al. (2020). Association between Maternal Postpartum Depression, Stress, Optimism, and Breastfeeding Pattern in the First Six Months. International journal of environmental research and public health, 17(19). doi: 10.3390/ijerph17197153.
Agrīna barošanas ar krūti pārtraukšana ir būtiska sabiedrības veselības problēma, kas turklāt bieži vien saistīta ar sievietes psihoemocionālo stāvokli, kura saikne ar zīdīšanu ir maz pētīta. Pētījuma autori izsaka hipotēzi, ka mātes psiholoģiskie faktori un barošanas ar krūti ilgums ir saistīti aspekti.
Metodes
Šķērsgriezuma pētījumā ar krūti barojošām mātēm lūdza tiešsaistē aizpildīt anketu, kurā bija ietverti sociāli demogrāfiska rakstura jautājumi un PSS jeb Uztvertā stresa skala, EPDS jeb Edinburgas Pēcdzemdību depresijas skala, LOT jeb Dzīves virzības tests un BAS jeb Barošanas ar krūti līdzestības tests. Pētījumā tika iekļautas Spānijā dzīvojošas sievietes, kuras brīvprātīgi piekrīt piedalīties aptaujā un kurām ir zīdainis 0—6 mēnešu vecumā.
No pētījuma tika izslēgtas sievietes, kurām garastāvokļa traucējumi diagnosticēti jau pirms pētījuma vai kuras lieto medikamentus, kas nav apvienojami ar zīdīšanu.
Rezultāti
Pētījumam par derīgām datu analīzei tika pieņemtas 711 aizpildītas anketas. Sievietes tika kategorizētas pēc bērna barošanas veida: tikai ar krūts pienu (TK) vai jaukti (JB). TK grupā uztvertā stresa rādītājs bija mazāks nekā mātēm, kas zīdaini baroja pārsvarā ar maisījumu, bet deva arī krūti (pirmajā mēnesī: TK = 1,5 [1,1; 1,9], JB = 1,8 [1,5; 2,0]; p = 0,030; trešajā mēnesī: TK 1,6 [1,2; 2,0], JB = 1,8 [1,5; 2,4]; p = 0,038). Jāpiebilst, ka mazā gadījumu skaita (n = 2) dēļ JB grupai pievienoja arī divas mātes, kas bērnu baroja tikai ar maisījumu.
Mātēm TK grupā bija zemāki pēcdzemdību depresijas rādītāji (trešajā mēnesī TK = 8,0 [6,0; 11,0]; JB = 11,0 [9,0; 15,0]; p = 0,001). Līdzestības rādītāji barošanai ar krūti (jo augstāks rezultāts, jo lielāka iespēja, ka barošana ar krūti tiks pārtraukta) uzrādīja pozitīvu korelāciju ar mātes uztverto stresu, respektīvi, jo nelīdzestīgāka māte, jo augstāks stresa līmenis, tāpat arī varbūtība attīstīties pēcdzemdību depresijai. Jo sievietei lielāka nosliece uz optimismu, jo ticamāk, ka barošana ar krūti netiks pārtraukta.
Pētījuma autori aicina katrā vizītē izvērtēt arī mātes psihoemocionālo stāvokli un to pārdzīvojumu spektru, kas var traucēt barošanas ar krūti līdzestībai.
Asoc. prof. I. Daugule: “Kopumā interesants un kvalitatīvs pētījums, jo iekļauts salīdzinoši liels respondentu skaits, veikta kvalitatīva statistiskā analīze. Īpaši jāuzsver, ka analizēti arī sociālekonomiskie un citi faktori, kas bieži attiecināmi uz barošanas ar krūti ilgumu. Svarīgi, ka veikta arī daudzpakāpju statistiskā analīze, jo barošanu ar krūti ietekmē daudzu faktoru kopums. Interesanta izmantotā barošanas ar krūti izvērtējuma (adherence) skala — tā palīdz identificēt sievietes, kam ir lielāks risks pārtraukt barošanu ar krūti. Ar šādas anketas (vai mērķtiecīgi uzdotu jautājumu) palīdzību varētu identificēt māmiņas, kurām jāpievērš vairāk uzmanības.
Autori piemin arī to, ka barošanas ar krūti samazināšanās saistīta ar laiku, kad māmiņām jāatgriežas darbā (šajā pētījumā — kad bērns sasniedzis trīs mēnešu vecumu). V
iens no galvenajiem secinājumiem par psihoemocionālo faktoru kopumu, kas ietekmē barošanas ar krūti ilgumu, protams, ir adekvāts. Tas vēlreiz akcentē atbalstu jaunajām māmiņām — gan ģimenes atbalstu, gan barošanas/zīdīšanas konsultantu lomu (iespējams, praksē varētu izmantot arī pieminēto anketu).”
Barošanas ar krūti pieredze Covid–19 pandēmijas laikā
AVOTS: Brown A, Shenker N. Experiences of breastfeeding during COVID-19: Lessons for future practical and emotional support. Matern Child Nutr. 2021; 17(1):e13088. doi: 10.1111/mcn.13088. Epub 2020 Sep 23. PMID: 32969184; PMCID: PMC7537017.
Visveiksmīgākā barošana ar krūti iespējama apstākļos, kad sievietei sniegts kvalitatīvs emocionāls atbalsts, ir bijusi iespēja ādas—ādas kontaktam uzreiz pēc bērna piedzimšanas, būt blakus zīdainim visu stacionāra periodu, lai barošanu ar krūti sāktu iespējami ātrāk.
Šie standarti pandēmijas ietvaros bieži tika pārkāpti. Sākotnēji, kad informācijas par patogēnu bija maz, nebija skaidrs, vai SARS–CoV–2 netiek nodots mazulim vertikālas transmisijas ceļā vai ar mātes pienu. Tāpēc arvien biežāk dzemdībās nepiedalījās partneris vai dūla, sievietei bija jādzemdē vienai, uz novērošanas laiku zīdainis tika atdalīts no mātes. Uz interneta vidi tika pārceltas kā konsultācijas par zīdīšanu, tā lielākā daļa antenatālās aprūpes.
Jauktu metožu tiešsaistes anketā tika noskaidrota 1200 Lielbritānijas sieviešu pieredze, kurām mazuļi dzimuši Covid–19 pandēmijas laikā, vaicājot, kā pandēmija ietekmējusi attieksmi pret zīdaiņa barošanas izvēli un kāds ir iznākums.
Metodes
Pētījumā iekļāva mātes, kurām bija 0—12 mēnešu vecs zīdainis, kas vismaz reizi zīdīts ar krūti. Tāds bērna vecuma diapazons tika izvēlēts nolūkā noskaidrot arī barošanas ar krūti pārtraukšanas iemeslus un pieredzi, tika meklētas atšķirības attiecībā uz zīdaiņiem, kas piedzimuši pirms pandēmijas un tās laikā.
Aptaujā izzinātie jautājumi: demogrāfiskie dati, informācija par barošanu ar krūti (ilgums un pieredze ar maisījumiem), gatavība vai iemesli barošanas ar krūti pārtraukšanai, informācija par barošanas ar krūti drošumu Covid–19 dēļ (kā Covid–19 ietekmējis mātes uztveri par barošanu ar krūti un kādi individuāli apstākļi ir traucējuši vai palīdzējuši jaundzimušā barošanā).
Rezultāti
Anketu aizpildīja 1219 dalībnieces, vidējais vecums 30,92 gadi, zīdaiņa vecums 13,24 nedēļas. Pirms pandēmijas bija dzemdējušas 495 (40,6 %), pandēmijas laikā dzemdēja 724 (59,4 %). Aptaujas brīdī tikai ar krūti baroja 715 sievietes (58,6 %), jauktu barošanas veidu izmantoja 274 (22,5 %), bet barošanu ar krūti bija pārtraukušas 230 (18,9 %). Vidējais vecums, kad zīdainis saņēmis maisījumu, bija 2,79 nedēļas — un 3,15 nedēļas, kad māte pārtraukusi barot ar krūti. 91,3 % no jaunajām mātēm, kas pandēmijas laikā pārtrauca barot ar krūti, pandēmijas laikā bija arī dzemdējušas. Lielākā daļa zīdaiņu, kam pārtraukta barošana ar krūti, aptaujas brīdī bija vidēji sešas nedēļas veci vai jaunāki.
Pētījuma dati parādīja divas diametrāli pretējas pieredzes, ko devusi pandēmija: 41,8 % jauno māmiņu norādīja, ka pandēmijas laikā jutušās droši, barojot ar krūti (vairāk laika mājās, lielāks sabiedrības spiediens, mazāk ciemiņu), bet 27 % cīnījās ar atbalsta trūkumu un saskārās ar daudziem šķēršļiem (bailes no infekcijas, izolētība), lai veiksmīgi barotu bērnu ar krūti, tāpēc daļa ātrāk pārtrauca barošanu ar krūti, kaut bija plānojušas to darīt ilgāk.
Pandēmija vairāk ietekmēja jaunās māmiņas ar zemāku izglītības līmeni, sliktākiem dzīves apstākļiem un no etniskajām minoritātēm.
Asoc. prof. I. Daugule: “Arī šis vērtējams kā kvalitatīvs pētījums, lai gan autori uzsver, ka pandēmijas vairāk skartās sabiedrības daļas pētījumā, iespējams, nav iekļautas, jo aptauja veikta internetā. Kopumā pētījums parāda līdzīgu tendenci kā sabiedrībā kopumā, jo mājsēde cilvēkus ietekmējusi dažādi. Pētījums ataino kopīgu iezīmi saistībā ar krūts barošanu un Covid–19 infekciju: uztraukumu par barošanas ar krūti drošumu, ja ģimenē ir kāds Covid–19 slimnieks. Par iespējamo ietekmi trūka pētījumu, speciālistu viedokļi dalījās. Tomēr iezīmējās arī tendence — jo neitrālāka/pozitīvāka attieksme pret mājsēdi, jo ilgāk izdevās saglabāt barošanu ar krūti. Diemžēl arī šis pētījums parāda to, ka grūtāk klājas sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Tam droši vien jāpievērš uzmanība, vairāk laika veltot skaidrošanai un uzklausīšanai.”
Zīdaiņa piebarojums un ar to saistītie veselības iznākumi
AVOTS: D’Auria E, et al. (2020). Complementary Feeding: Pitfalls for Health Outcomes. International journal of environmental research and public health, 17(21). doi: 10.3390/ijerph17217931.
Papildu ēdiena ieviešana jeb piebarojuma sākšana ir periods, kad pakāpeniski tiek samazināts krūts piena vai maisījuma daudzums dienā un sākta zīdaiņa iepazīstināšana ar ēdienu līdz viengabalainai struktūrai. Tas ir būtisks periods ne tikai tāpēc, ka tās ir samērā straujas pārmaiņas bērna uztura prasībās, kas ietekmē bērna augšanu un attīstību. Zīdaiņa piebarojums ietekmēs arī viņa kā cilvēka garšas īpatnības un diētas paradumus visu dzīvi. Parādās arvien jauni pierādījumi tam, ka uzturam agrīnās attīstības fāzēs ir liela saistība ar tādām hroniskām slimībām kā aptaukošanās, hipertensija, cukura diabēts un alerģijas vēlākos gados.
Pārskata mērķis bija rast iemeslu diskusijai par piebarojuma sākšanas laiku, saturu un ilgtermiņa veselības iznākumiem.
Laiks, kad sākts piebarojums
Pētījumi rāda, ka iepazīstināšana ar ēdienu pirms četru mēnešu vecuma ne vien saīsina tikai barošanas ar krūti ilgumu, bet palielina aptaukošanās risku. No ceturtā mēneša un piebarojuma sākšanas šādu korelāciju vairs nekonstatē.
Tāpat pierādījumi, ka vēlīna piebarojuma sākšana (pēc septiņu mēnešu vecuma) varētu ietekmēt svaru un ķermeņa masu, ir nepietiekami. Šiem viedokļiem arī nepiekrīt, ir daži pētījumi, kas noliedz šādu sakarību. Citi pētījumi velk paralēles ar aptaukošanos vēlīnā periodā, ja pirmais piebarojums sākts pirms četriem mēnešiem bērniem, kas baroti ar maisījumu.
Tajā pašā laikā ir pierādījumi, ka zīdaiņi, kas iepazīstināti ar ēdienu pirms četru mēnešu vecuma, drīzāk izvēlēsies neveselīgu pārtiku gada vecumā. Tiek pieļauts, ka šie bērni piecu gadu vecumā neatpazīst sāta signālus.
Uzturvielas: cik daudz nav par daudz?
Proteīnu teorija vēsta, ka pārlieku liels uzņemto proteīnu daudzums zīdaiņa vecumā var inducēt metaboliskas pārmaiņas vēlāk dzīvē — strauju pieņemšanos svarā un palielinātu aptaukošanās risku. Īpaši to novēro mazuļiem, kas uzturā saņēmuši maisījumus ar augstu proteīnu saturu. Tāpēc augšējā robeža 12 mēnešu vecumā vidējam uzņemtajam proteīnu daudzumam ir 15 % no kopējā uzņemtās enerģijas daudzuma.
Ogļhidrātiem rekomendētais dienas patēriņš ir 45—60 % no kopējās enerģijas. Taču vienmēr jāņem vērā, ka labāki ir saliktie ogļhidrāti un ar zemu glikēmisko indeksu. Agrīni sākta saldinātu dzērienu došana zīdaiņiem saistīta ar lielāku iespēju jau sešu gadu vecumā būt ar aptaukošanos!
Tauki dienā jāuzņem ap 40 % no kopējās enerģijas, tiem nevajadzētu būt mazāk par 25 %. Garo ķēžu polinepiesātināto taukskābju (PUFA) apjomam jābūt ap 100 mg/dienā. Jāņem vērā, ka tieši hipolipogēna diēta asociējas ar lielāku aptaukošanās risku vēlāk dzīvē.
No mikroelementiem svarīgi ir dzelzs (jāuzņem 6—11 mg dienā), cinks (2,9 mg dienā), kalcijs (260 mg dienā), D vitamīns (400 SV dienā), A vitamīns (200—500 µg dienā, kā uztura bagātinātājs rekomendēts attīstības valstīs).
Secinājumi
Zīdaiņa piebarošanas periods ir ļoti īpašs laika logs, kas var ietekmēt gan augšanu, gan attīstību, gan ēdiena garšu izvēles nākotnē. Tāpēc svarīgi pievērst uzmanību diētas kvalitātei, novērst uzturvielu deficītu vai pārlieku uzņemšanu, lai ēšanas paradumi neizraisītu nelabvēlīgas sekas nākotnē.
Asoc. prof. I. Daugule: “Kopumā labs pārskats, kur uzsvērtas aktuālākās problēmas par zīdaiņu barošanu. Viena no tām ir papildu ēdiena ieviešanas laiks. Lai gan pirms pāris gadiem uzskatīja, ka alerģiski produkti jāievieš vēlāk, tagad aktualitāte ir agrīna mērķtiecīga alergēnu ieviešana uzturā panesības veicināšanai. Lai gan šāda taktika uzrāda labus rezultātus zemesriekstiem un olām, par pārējiem produktiem dati nav tik nepārprotami (pašlaik parādās liela pētījuma EAT (enquiring about tolerance) rezultāti, ko interesenti var palasīt). Apskata autori atzīst, ka trūkst ilglaicīgu pētījumu par veselības iznākumiem ilgtermiņā. Katrā ziņā mums jābūt gataviem nepārtraukti izvērtēt un pārvērtēt savus uzskatus par zīdaiņu barošanu un būt gataviem tos mainīt.
Gribu pievērst uzmanību arī rakstā īsi apkopotajiem praktiskajiem padomiem (piemēram, par porciju izmēru).
Interesanti, ka ēdiena daudzveidība uzsvērta kā svarīgs kvalitatīva uztura komponents, tāpat arī ēšanas paradumu veidošanās, ko lielā mērā nosaka vecāku piemērs.
Šiem faktoriem, iespējams, būtu jāpievērš lielāka uzmanība, runājot ar zīdaiņu vecākiem.”
Standarta un specializētie mākslīgie maisījumi zīdaiņiem Eiropā
AVOTS: Dipasquale V, Serra G, Corsello G, Romano C. Standard and Specialized Infant Formulas in Europe: Making, Marketing, and Health Outcomes. Nutr Clin Pract. 2020; 35(2): 273-281. doi: 10.1002/ncp.10261. Epub 2019 Feb 11. PMID: 30742336.
Zīdaiņu maisījums ir vienīgais derīgais cilvēka piena aizvietotājs. Visbiežāk lietotie maisījumi ir uz govs piena bāzes. Mūsdienās ir maisījumi, kas paredzēti arī īpašiem gadījumiem — nepanesībai, alerģijai, gastrointestināliem traucējumiem, priekšlaikus dzimušiem bērniem.
Šis literatūras pārskats tika veidots, lai pārlūkotu maisījumu klāstu Eiropā un analizētu to lietošanas indikācijas, uzturvērtību atšķirības, kā arī ietekmi uz zīdaiņa augšanu.
Standarta maisījumi
Standarta maisījumus var lietot tikai veselīgiem zīdaiņiem bez specifiskām veselības problēmām. 2005. gadā Eiropas Pediatru, gastroenterologu, hepatologu un veselības saglabāšanas un atjaunošanas konsultantu asociācija izteica priekšlikumu, kādam jābūt maisījuma sastāvam un uzturvielu daudzumam. Maisījuma enerģētiskajai vērtībai 100 ml jābūt ne mazāk kā 60 kcal un ne vairāk kā 70 kcal, kad tas sajaukts ar standarta atšķaidītāju (20 kcal/30 ml).
Maisījumi uz govs piena bāzes satur sūkalas: kazeīna attiecība 60 : 40, olbaltuma saturs 2—2,5 g/100 ml un olbaltuma/enerģētiskās vērtības attiecība < 3 g/100 kcal. Maisījumam uz govs piena bāzes pievienoti nukleotīdi, garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes, probiotikas, prebiotikas, vitamīni, minerālvielas un daži bioaktīvi peptīdi.
Specializētie maisījumi
Maisījumi īpašiem veselības stāvokļiem
Zīdaiņu koliku, refluksa un gastrointestinālo traucējumu dēļ izstrādāti jaunas kategorijas maisījumi laikus dzimušiem mazuļiem. Pamata modifikācija šajos pienos ir daļēji hidrolizēts olbaltums ar samazinātu laktozes vai bezlaktozes sastāvu, kam pievienotas probiotikas vai, piemēram, rīsu ciete.
Maisījumu vidējā kalorāža 0,64—0,67 kalorijas/ml. Sūkalu un kazeīna attiecība 20 : 80, kas varētu izskaidrot, kāpēc kuņģa—zarnu trakts iztukšojas lēnāk. Daudzi no šiem maisījumiem satur baltās akācijas sveķus, lai saglabātu viskozitāti, mazinātu refluksu.
Bezlaktozes maisījumi
Laktoze ir galvenais disaharīds gan cilvēka, gan govs pienā. Tas ir pirmais enerģijas avots zīdainim, lai atbalstītu augšanas procesu.
Maisījumi bez laktozes tiek ražoti zīdaiņiem ar iedzimtu laktāzes deficītu (ļoti reti) vai transitorisku laktozes nepanesību. Jāņem vērā, ka šajos maisījumos laktoze aizstāta ar citiem kariesu provocējošiem un veicinošiem ogļhidrātiem.
Bezlaktozes maisījums var būt uz piena bāzes vai sojas olbaltuma bāzes. Tas, ka šajos maisījumos nav laktozes, neietekmē zīdaiņa augšanu laikus dzimušiem zīdaiņiem.
Maisījumi priekšlaikus dzimušiem zīdaiņiem
Šie maisījumi ir bagātināti ar enerģiju (~ 80 kcal/100 ml) un olbaltumvielām (virs 2,4 g/100 ml) un piesātināti ar dažādām minerālvielām, vitamīniem. Parasti veidoti uz govs piena olbaltuma bāzes un ir ar augstāku kalcija un fosfora saturu.
Kad priekšlaikus dzimis mazulis tiek izrakstīts no stacionāra, mājās turpina t.s. pēcizrakstīšanas maisījumus, kas specifiski veidoti priekšlaikus dzimušiem bērniem 3—12 mēnešus pēc izrakstīšanas no slimnīcas. To enerģētiskā vērtība ir 72—74 kcal/100 ml, olbaltumvielu saturs 1,8—1,9 g/100 ml.
Daļēji hidrolizēti govs piena maisījumi
Šo maisījumu pamatā ir 100 % sūkalu proteīns. Daži satur laktozi mazā koncentrācijā, strukturētas augu eļļas, cieti. Tie nav domāti alerģijas ārstēšanai, bet tie ir vieglāk sagremojami, tāpēc koliku vai aizcietējumu gadījumā zīdaiņiem mazinās gastrointestināls distress. Tos bieži sauc par “komforta pieniem”.
Ekstensīvi hidrolizēti govs piena olbaltuma maisījumi un aminoskābju maisījumi
Šo ekstensīvi hidrolizēto maisījumu mērķa grupa — zīdaiņi ar govs piena/sojas olbaltuma nepanesību un jutību. Aminoskābju maisījumus dod jau nopietnākos gadījumos, kad jāizvairās no anafilakses vai zīdainim ir olbaltuma malabsorbcija, kuņģa—zarnu trakta motilitātes traucējumi, īsās zarnas sindroms, smaga pārtikas alerģija vai eozinofilas gastroenteropātijas.
Maisījumi uz sojas bāzes
Nesatur sūkalas, kazeīnu un laktozi. Šie maisījumi rekomendēti zīdaiņiem ar galaktozēmiju un iedzimtu laktāzes deficītu. Tāpat tos izvēlas vecāki, kas veģetāru uzturu savam bērnam vēlas nodrošināt jau kopš dzimšanas. Netiek rekomendēti priekšlaikus dzimušiem bērniem.
Noslēgumā
Tikai neliela daļa zīdaiņu reāli atbilst kritērijiem, lai lietotu specializētos piena maisījumus. Ja agrāk visi maisījumi bija viegli atpazīstami, tagad jāņem vērā, ka tirgū ir ļoti daudz dažādu maisījumu un apjukt var ne tikai vecāki, bet arī veselības aprūpes speciālisti. Taču nepiemērota maisījuma izvēle var būt iemesls kādu uzturvielu deficītam, augšanas aizturei.
Asoc. prof. I. Daugule: “Pārskats par mākslīgajiem maisījumiem gan tiem, kam zīdaiņu barošana nav ikdiena, gan speciālistiem, kas par tiem konsultē ikdienā. Arī šajā jomā jāseko līdzi jaunākajām vadlīnijām (piemēram, par probiotiku iekļaušanu maisījumos) un izmaiņām dažādu maisījumu sastāvā. Jāatgādina, ka arī Latvijā izstrādāti MK noteikumi par mākslīgiem maisījumiem zīdaiņiem. Visbeidzot, protams, jāuzsver, ka visieteicamākais ir mātes piens.”
