Sausums, zvīņošanās, plaisas, raupja tekstūra un nieze — tā ir daļa no tipiskajiem xerosis cutis jeb sausas ādas simptomiem. Tās iemesli ir traucēta ādas aizsargbarjeras funkcija un nepietiekams mitruma līmenis ādā. Biežāk kserozi novērojam senioriem, bet tā var būt pavadonis daudzām blakusslimībām un izpausties arī jauniem cilvēkiem, ja netiek ievēroti standarta profilaktiskie pasākumi ādas veselības uzturēšanai.
Kseroze vidēja un cienījama vecuma cilvēkiem — izplatība un noteicošie faktori
AVOTS: Mekić S, et al. (2019) Prevalence and determinants for xerosis cutis in the middle-aged and elderly population: A cross-sectional study. Journal of the American Academy of Dermatology, 81(4): 963. doi: 10.1016/j.jaad.2018.12.038.
Sausa āda (xerosis cutis) ir viena no biežākajām dermatoloģiskajām problēmām vidēja vecuma cilvēkiem un senioriem. Savā ziņā tā ir fizioloģiska ādas novecošanas procesa daļa, taču sagādā daudz rūpju — āda zvīņojas, ir raupja, var veidoties plaisas. Pacients parasti sūdzas par niezi, taču ādas savilkums var radīt arī sāpes vai dedzinošu sajūtu. Turklāt šie bojājumi var būt ieejas vārti dažādām infekcijām.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot sausas ādas (vieglas līdz smagas pakāpes) izplatību senioriem un vidēja vecuma cilvēkiem, tipiskākās blakusslimības un to saistību ar sausu ādu.
Metodes
Dalībniekus izvēlējās no Roterdamas pētījuma kohortas (pētījums sākts 1990. gadā un joprojām turpinās). Ādu novērtēja pieredzējis speciālists, dalībniekus iedalot trīs grupās: āda nav sausa, ir lokalizēta jeb vieglas pakāpes sausa āda un ir ģeneralizēta jeb smagas pakāpes sausa āda. Katrai grupai atsevišķi ar loģistiskās regresijas analīzes metodi tika meklēta saikne ar dažādiem raksturlielumiem: vispārējo informāciju (dzimums, vecums, augums, ādas krāsa), ārvides faktoriem, dzīvesveida faktoriem, blakusslimībām, medikāciju.
Rezultāti
No pētījumā iekļautajiem 5547 pacientiem (vecumā no 51 līdz 101 gadam) ādas sausums tika novērots 60 %, katram piektajam — ģeneralizēta kseroze. Visizteiktākā saikne starp sausu ādu un kādu no analizētajiem raksturlielumiem bija lielākam vecumam, sieviešu dzimumam, tumšai ādas krāsai, zemam ĶMI, ārvides faktoriem, atopiskā dermatīta pacientiem un ķīmijterapijai anamnēzē.
Smēķēšana, statīnu un diurētiķu lietošana, sliktāka pašaprūpe un citas dermatoloģiskas problēmas tikai palielināja iespējamību, ka attīstīsies kseroze. Ikdienas mitrinošā līdzekļa lietošana bija saistīta ar mazāku iespējamību attīstīties lokalizētai kserozei.
Secinājumi
Pētījuma krusteniskā daba ir pētījuma ierobežojums, jo nebija iespējams novērtēt kauzalitāti, taču pētnieki secina, ka vairāk nekā pusei vecāka gadagājuma cilvēku attīstās kseroze un saistītie faktori jāņem vērā senioru ikdienas aprūpē.
Dr. A. Zavorins: “Gados vecākiem pacientiem nieze ir bieža sūdzība, kas izteikti bojā dzīves kvalitāti. Tās cēloņi var būt parazitāras slimības, malignitāte, iekšķīgās slimības, iekaisīgas un autoimūnas ādas slimības, tomēr biežākais cēlonis ir viegli novēršams, un tas ir ādas sausums (Chinniah N, Gupta M. (2014) Pruritus in the elderly—a guide to assessment and management).”
Pēdu āda diabēta un ne–diabēta pacientiem — molekulāro marķieru un ādas raksturojuma salīdzinājums
AVOTS: Lechner A, et al. (2019) Comparing skin characteristics and molecular markers of xerotic foot skin between diabetic and non-diabetic subjects: An exploratory study. Journal of tissue viability, 28(4): 200–209. doi: 10.1016/j.jtv.2019.09.004.
Apmēram 25 % cukura diabēta (CD) pacientu ir kseroze un tās izraisīta nieze. Tā kā traucētās barjerfunkcijas dēļ iespējams arī infekcijas vai čūlošanās risks, CD pacienti ir īpaši augsta riska grupa ādas bojājumiem metabolisko traucējumu dēļ, kas traucē ādai viegli atjaunoties. 15 % CD pacientu ir nedzīstošas čūlas, kas diemžēl bieži ir iemesls arī kājas/pēdas amputācijai.
Vai kserotiska pēdu āda CD pacientiem atšķiras no kserotiskas pēdu ādas, kāda ir ne–diabētiķiem? Pētījumā salīdzināja sausas pēdu ādas struktūru, funkciju un biomarķierus diabētiķiem un ne–diabētiķiem.
Metodes
Novērtēja 40 pacientu (2. tipa CD vismaz 2 gadus) un 20 ne–diabētiķu pēdas (pacientu vecums 40—75 gadi), izvērtējot klīnisku ādas sausumu, transepidermālā ūdens zudumu, stratum corneum mitruma līmeni, ādas pH līmeni, epidermas biezumu, ādas raupjumu, elastīgumu un strukturālo cietību.
Ar neinvazīvu metodi tika savākti virsmas biomarķieri: keramīdi, dabiskie mitrinātājfaktori, histamīni, olbaltumvielas un oksidatīvā stresa molekulārie marķieri.
Rezultāti
Vidējais virspusējo fisūru skaits CD pacientiem bija gandrīz trīsreiz lielāks nekā ne–diabēta pacientiem (11,0 (SN 6,2) pret 3,9 (SN 4,2)), bet dziļo plaisu skaits abās grupās bija līdzīgs. Lielāka ādas cietība bija CD grupā, pH abās grupās vidēji bija 5,0, stratum corneum mitruma līmenis CD pacientiem pēdas dorsālajā un papēžu daļā bija zemāks.
Gandrīz visu molekulāro marķieru vērtības CD pacientiem bija augstākas (piemēram, 2 × lielāka histamīna koncentrācija nekā ne–diabēta gadījumā). Malondialdehīda koncentrācija CD gadījumā bija zemāka, bet glutations sastopams tikai ne–diabēta pēdu ādā (materiāls tika ņemts no stratum corneum, ne no dziļākajiem ādas slāņiem).
Secinājumi
Jāņem vērā, ka diabēta pacientu grupā dalībnieki bija nedaudz vecāki un ar augstāku ĶMI — arī tas varēja ietekmēt molekulāro marķieru rezultātus, tāpat, iespējams, lielāka skaita virspusējo plaisu dēļ CD pacientiem biomarķieru koncentrācija bija augstāka nekā ne–diabēta pēdu gadījumā. Tomēr ne visi biomarķieri bija paaugstināti tikai CD grupā.
Dr. A. Zavorins: “Cukura diabēta pacientiem obligāti jāpievērš uzmanība pēdu ādas stāvoklim: pienācīga aprūpe ikdienā, lietojot, piemēram, urīnvielu saturošas ziedes, un periodiska aprūpe pie podologa, lai novērstu plaisu veidošanos, jo tās ir potenciāli infekcijas ieejas vārti.”
Hidroterapija senilas kserozes ārstēšanā
AVOTS: Ufimtseva E, et al. Hydrotherapy with using citrate buffer system in treatment of senile xerosis. BIO Web Conf, 22 (2020) 02018. doi: https://doi.org/10.1051/bioconf/20202202018.
PVO prognozē, ka ap 2050. gadu vecumgrupā virs 60 gadiem būs vairāk nekā divi miljardi cilvēku. Novecošanās ir dabisks process, kad notiek izmaiņas arī ādā.
Ādas kopšana un mitrināšana ir sausas ādas aprūpes stūrakmeņi, taču liela nozīme ir arī ūdenim. Ūdens pH no dažādiem avotiem ir sārmains, līdz ar ūdens temperatūras pieaugumu sārmainā vide kļūst izteiktāka un veicina ādas sausumu, pastiprinot kserozes simptomus.
Vannas emolientu iedarbība stingri atkarīga no ūdens pH līmeņa. Hidroterapija ar citrāta bufersistēmu varētu būt lietderīga, lai uzlabotu ārstēšanas efektivitāti.
Metodes
Tika pētīta hidroterapijas iekļaušana terapijā ar emolientiem 75—84 gadus vecām senilas kserozes pacientēm (n = 60). Iekļaušanas kritēriji: nav katarālu parādību vai citas infekcijas slimības pazīmju, nav sistēmiska iekaisuma pazīmju un dekompensētu hronisku slimību.
Mitrinošā emolienta sastāvā bija saulespuķu eļļas destilāts, biokeramīdi, avokado saharīdi. Dušas eļļas sastāvā bija saulespuķu eļļas destilāts, bisabolols, mandeļu eļļa (1. produkts), selektioze, termāls ūdens, kokosriekstu eļļa, hidrogenēta rīcineļļa, divgadīgās naktssveces eļļa, kartama eļļa (2. produkts). Citrāta bufersistēmu pēc receptes gatavoja farmaceitiskā rūpnīcā.
Pacientes iedalīja trīs grupās pa 20 katrā: pirmā grupa — hidroterapija (37—39 °C) ar bufersistēmu (pH 5,5), 10 kursi, katrs 10—15 minūtes, emolients (dušas eļļa), otrā grupa — tāda pati hidroterapija ar otro emolientu (dušas eļļu), trešā — kontroles grupa, bez hidroterapijas. Pēc hidroterapijas vispārējo ķermeņa mitrinošo līdzekli lietoja 2 × dienā.
Rezultāti
Rezultātus pirms un pēc pētījuma novērtēja dermatologs ar ODS (Overall Dry Skin) skalas palīdzību. Citrāta bufera pievienošana ūdens pH pazemina līdz 5,7, kas ir tuvu ādas fizioloģiskajam pH līmenim. Vislabākos rezultātus sniedza 1. produkts kopā ar citrāta bufersistēmu (ODS no 2,8 uz 0,75, p < 0,01). Āda pēc hidroterapijas ar citrāta buferi bija mīkstāka, nebija novērojama zvīņošanās, nieze mazinājās vai bija iestājusies remisija.
Secinājumi
Citrāta bufersistēmas pievienošana ūdenim uzlabo terapeitisko efektu, ko sniedz vannas emolientu lietošana un ikdienas ādas kopšana ar mitrinātājiem.
Dr. A. Zavorins: “Ādas fizioloģiskais pH līmenis ir viegli skābs un svārstās no 4 līdz 6. Novērots, ka atopiskā dermatīta pacientiem, paaugstinoties ādas pH līmenim, pieaug zeltainā stafilokoka koncentrācija un pasliktinās slimības gaita (Hülpüsch C, et al (2020) Skin pH–dependent Staphylococcus aureus abundance as predictor for increasing atopic dermatitis severity). Epidermas raga slāņa attīstībā liela nozīme ir enzīmiem, kas atkarīgi no ādas pH līmeņa. Tie zaudē savu funkciju, ja pH līmenis ir neatbilstošs, tādējādi tiek traucēta ādas barjerfunkcija (Ali SM, Yosipovitch G. (2013) Skin pH: from basic science to basic skin care).”
Xerosis cutis diagnostika un ārstēšana — nostājas dokuments
AVOTS: Augustin M, et al. (2019) Diagnosis and treatment of xerosis cutis - a position paper. Journal der Deutschen Dermatologischen Gesellschaft, 17 Suppl 7: 3–33. doi: 10.1111/ddg.13906.
Xerosis cutis (kseroderma, sausa āda, asteatoze) skar aptuveni 10 miljonus cilvēku Vācijā. Tā ir viena no biežākajām diagnozēm dermatoloģijā un viens no simptomiem dažādu dermatoloģisku, terapeitisku un neiroloģisku slimību gadījumā.
Kaut sen pieņemts, ka sausas ādas ārstēšanas pamatu pamats ir ādas kopšana ikdienā, ar pierādījumiem pamatotu xerosis cutis diagnostikas un ārstēšanas algoritmu nav.
Šis nostājas dokuments dažādu specialitāšu ārstiem sniedz praktisku profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metožu apkopojumu xerosis cutis gadījumā.
Metodes
Pieredzējušu dermatologu grupa vispirms formulēja jautājumus, kas atbilst ikdienas klīniskajai praksei, pēc tam tos izskatīja sistemātiskā literatūras apskatā, tad pēc pierādīti pamatotās prakses ieteikumiem izstrādāja algoritmus.
Xerosis cutis raksturojums
Xerosis cutis pēc SSK–10 klasifikācijas kodē ar L85.3 šifru. Ir svarīgi atšķirt konstitucionālu kserozi no kserozes, ko izraisa eksogēni faktori (tabula), un dermatozēm, kas izpaužas ar primāriem ādas bojājumiem (atopiskais dermatīts, dažādas psoriāzes vai ihtiozes formas). Tāpat jāņem vērā blakusslimību izraisīta kseroze vai medikamentu inducēta.
Tabula
Vides un ārējie faktori xerosis cutis etioloģijā
Kserozes sastopamības rādītājs pieaug līdz ar vecumu (55,6 % vidējā vecumā 75,1 gads, bet 83,6 gados kserozes izplatība ir jau 99,1 %).
Diagnostika
Kseroze pārsvarā ir klīniska diagnoze. Obligāti jādiagnosticē palaidējfaktori un blakusslimības. Ekspertu konsensus mērķis bija izstrādāt diagnostiskos kritērijus, pēc kuriem piemeklēt terapiju šādiem simptomiem: zvīņošanās, fisūras, eritēma.
Slimības smaguma pakāpi norāda ar pielāgotu validēto EEMCO skalu. Desmit punktu vizuālo analogu skala palīdz novērtēt niezes smagumu. Diagnostikā svarīgākais — subjektīvo simptomu un objektīvo pazīmju līdzpastāvēšana. Jānovērtē arī ietekme uz pacienta dzīves kvalitāti — tas klīnicistam atvieglo lēmumu par terapijas taktiku un mērķi.
Sausas ādas pārvaldība
Galvenais jautājums: kuri slimības faktori ietekmē sastāvdaļu izvēli un kādi ir zinātniskie pierādījumi?
Pamata ādas kopšanas produkti sausas ādas ārstēšanā ir aktīvas sastāvdaļas, kam ir mitrinošas, lipīdus atjaunojošas, bioplēvi formējošas, ādu nomierinošas un/vai pretniezes īpašības.
Profilakse
Jāizvairās no nepiemērotām ādas kopšanas procedūrām, pārāk apspīlētām drēbēm. Diētā jāatsakās no citrusaugļiem, ļoti asiem ēdieniem, liela daudzuma karstu dzērienu un alkohola. Izvairīties no sasprindzinājuma, stresa un trauksmes.
Lokāla terapija
Ar pamata ādas kopšanu uzlabo ādas mitruma līmeni, kompensē iztrūkstošo ādas lipīdu barjeru un sekmē ādas aizsargfunkciju kopumā. Pirmā izvēle ādas kopšanai kserozes gadījumā ir hidrofilu līdzekļu (piemēram, glicerīna vai urea) un lipofilu līdzekļu (piemēram, keramīdu, holesterīna, brīvo taukskābju) kombinācija.
Ja āda ir eritematoza vai izteikti niez, jākombinē sastāvdaļas ar nomierinošu (piemēram, dekspantenols, A, B un E vitamīns) un pretniezes (piemēram, mentols, kampars, tanīni) darbību.
Jo sausāka āda, jo ar lielāku lipīdu saturu jāizvēlas ādu kopjošie līdzekļi. Akūtu, iekaisīgu ādas stāvokļu terapijas līdzeklim jābūt vairāk mitrinošam. Ilgtermiņa lietošanai nerekomendē tīrus taukus/eļļas.
Lietošanu aprēķina pēc pirkstgala vienības (viena vienība ~ 0,55 g). Viena pirkstgala vienība der vienas plaukstas (~ 1 % ķermeņa virsmas laukuma) noklāšanai 2 × dienā, divas pirkstgala vienības — divām plaukstām jeb 2 % ķermeņa virsmas laukuma.
Līdzestība
Pētījumi rāda, ka tikai 40—60 % pacientu tiešām lieto nozīmēto lokālo terapiju. Biežākie iemesli: nepanesība pret kādu no sastāvdaļām, nepatika pret līdzekļa aromātu, organizatoriski iemesli, neinformētība par nepieciešamību kopt ādu, neticība speciālistu rekomendācijām, negatīva attieksme (“tas tāpat nepalīdzēs”, “tas nodarīs man sliktu”), pacienta un ārsta nesaskaņas par terapijas izvēli vai arī pacientu netraucē viņa ādas stāvoklis.
Tāpēc svarīga gan piemērotākā līdzekļa un uzklāšanas biežuma izvēle, gan pozitīva, izskaidrojoša saruna ar pacientu.
Dr. A. Zavorins: “Ādas sausums ir problēma, ar kuru dermatoloģijas praksē sastopamies ikdienā. Ģeneralizētu ādas kserozi nereti novēro gados vecākiem pacientiem vai bērniem ar atopisko dermatītu. Lokālas kserozes izpausmes bieži novēro ārēju faktoru ietekmē, piemēram, plaukstu dorsālajās virsmās dezinfekcijas līdzekļu un aukstu, vējainu laikapstākļu dēļ. Sausai ādai raksturīgs palielināts transepidermālā ūdens zudums. Tas ir parametrs, kas liecina par traucētu epidermas barjerfunkciju un asociējas ar lielāku risku ekzēmas attīstībai. Ādas sausums ir arī viens no galvenajiem niezes cēloņiem gados vecākiem pacientiem. Tāpēc konsultācijās vienmēr uzsveru pienācīgas ādas kopšanas nozīmi. Tā ir profilakse ekzēmas paasinājumiem un dažkārt arī vienkāršs risinājums niezes novēršanai. Jālieto mazgāšanas līdzekļi, kas nesatur agresīvas virsmaktīvās vielas. Priekšroka dodama arī mazgāšanas līdzekļiem ar skābu pH līmeni, kas atbilst ādas fizioloģiskiem parametriem. Pacienti mēdz mazgāties karstā ūdenī, jo tas inducē nelielu sāpju sajūtu, kas ir patīkama, jo apslāpē niezi. Diemžēl karstais ūdens veicina transepidermālā ūdens zudumu un vēl vairāk sausina ādu, veicina niezi. Labāk mazgāties siltā vai remdenā ūdenī. Pēc dušas noteikti jālieto lokālie līdzekļi — krēmi, ziedes, losjoni ādas barjerfunkcijas atjaunošanai. Urīnviela un glicerīns piesaista ūdeni raga slānim no dermas, savukārt lipīdi kavē tā izgarošanu. Ādas kopšana ir kā zobu tīrīšana — jāveic regulāri.”
FOTO: Freepik.com
