Osteosarkopēnija ir salīdzinoši nesen terminoloģijā ienācis jēdziens, kur apvienotas divas ļoti biežas senioru problēmas — sarkopēnija un osteoporoze/osteopēnija. Tie ir neatkarīgi riska faktori dažādu slimību attīstībai, bet to kombinācija pasliktina kopējo fizisko veiktspēju, palielina kritienu, lūzumu risku, veicina mobilitātes traucējumus, pasliktina dzīves kvalitāti. Viena medikamenta šā sindroma pārvaldībai nav. Tas ir komplicēts vairāku speciālistu darbs, pamatā strādājot profilaktiski, novēršot riskus un uzlabojot izpratni par uztura nozīmi labas veselības uzturēšanā.
Osteosarkopēnijas epidemioloģiskie rādītāji pasaulē un tās ietekme
AVOTS: Chen S, Xu X, Gong H, et al. Global epidemiological features and impact of osteosarcopenia: A comprehensive meta-analysis and systematic review. J Cachexia Sarcopenia Muscle, 2024; 15(1): 8-20. doi: 10.1002/jcsm.13392. PMID: 38086772; PMCID: PMC10834350.
Sarkopēnija un osteopēnija/osteoporoze ir bieži sastopamas geriatriskas slimības. Pacientiem ar samazinātu kaulu minerālblīvumu ir lielāks lūzumu risks, bet pacientiem ar sarkopēniju samazinās muskuļu spēks, masa un pieaug krišanas, invaliditātes un hospitalizācijas risks. Šā pētījuma mērķis bija definēt globālo sastopamību, riska faktorus un klīniskos osteosarkopēnijas iznākumus.
Materiāli un metodes
Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē tika izmantoti dati no PubMed, Cochrane, Medline un Embase datubāzēm, iekļaujot populācijas novērojuma pētījumus līdz 2023. gada februārim.
Meklējot tika identificētas 55 158 publikācijas, no kurām noslēdzošajā analīzē tika analizētas 66 (64 404 dalībnieki, vid. 46,6—93 g.v.): 48 šķērsgriezuma pētījumi, 17 kohortas pētījumi un viens gadījumu kontroles pētījums.
Rezultāti
Kopējā osteosarkopēnijas izplatība bija 18,5 % (95 % TI 16,7—20,3, I² = 98,7 %), sadalot pa dzimumiem: vīriešiem 15,3 %, sievietēm 19,4 %.
Izvērtējot, vai osteosarkopēnijas definīcijā iekļauta osteoporoze vai osteopēnija, tika novērotas atšķirības izplatības apmēros. Sarkopēnija + osteoporoze tika konstatēta 16,1 % gadījumu (95 % TI 13,3—18,9, I² = 98 %), sarkopēnija + osteoporoze vai osteopēnija 20,7 % gadījumu (95 % TI 17,1—24,4, I² = 98,55 %).
Atšķīrās osteosarkopēnijas izplatība pasaules reģionos: Okeānijā 22,9 %, Āzijā 21,6 %, Dienvidamerikā 20,8 %, Ziemeļamerikā 15,7 %, Eiropā 10,9 %. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika novērotas apakšgrupu analīzē pacientiem slimnīcā (24,7 %) un sabiedrībā (12,9 %, p = 0,001). Osteosarkopēnijas risku palielināja līdztekus trausluma sindroms (OR = 4,72, 95 % TI 2,71—8,23), malnutrīcija (OR 2,35; 95 % TI 1,62—3,40), sieviešu dzimums (OR 5,07; 95 % TI 2,96—8,96) un lielāks vecums (OR 1,10; 95 % TI 1,06—1,15).
Meta–analīze uzrādīja, ka osteosarkopēnijas gadījumā ievērojami palielinās kritienu risks (HR 1,54; 95 % TI 1,20—1,97), lūzumu risks (HR 2,13; 95 % TI 1,61—2,81) un mirstības risks (HR 1,75; 95 % TI 1,34—2,28).
Secinājumi
Lai gan analizētajos pētījumos tika konstatēta heterogenitāte attiecībā uz termina definīciju un kritērijiem, rezultāti izgaismo osteosarkopēnijas plašo izplatību globāli un negatīvo ietekmi uz klīnisko veselību. Būtu lietderīgi izstrādāt standartizētus sindroma kritērijus, lai agrīni atklātu un ārstētu mērķpopulāciju.
Prof. V. Pīrāgs: “Vecuma jēdzienu mūsdienās arvien biežāk uzskata par sociālu, nevis bioloģisku fenomenu. Turklāt cilvēku īpatsvars 60—80 gadu vecumgrupā pieaug gandrīz visās pasaules valstīs, bet indivīdiem šajā sociālajā grupā var būt krasi atšķirīgs veselības stāvoklis. Osteosarkopēnija ir viens no nesen apritē iegājušiem medicīnas terminiem, kas ļoti precīzi raksturo individuālo bioloģisko novecošanās pakāpi. To arī precīzi atklāj šīs meta–analīzes rezultāti, kas ļauj identificēt geriatrisko cilvēku apakšgrupu, kuriem ir palielināts kritienu, kaulu lūzumu, hospitalizācijas un mirstības risks. Ģimenes ārstu un citu speciālistu klīniskajā praksē plašāk jāievieš vienkārši muskuļu masas (piemēram, augšdelma apkārtmēra noteikšana reizi gadā!) un kaulu minerālblīvuma mērījumi (osteodensitometrija!) visiem cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma.”
Lakto–ovo–veģetārā diēta inversi saistīta ar osteosarkopēniju gados vecākiem cilvēkiem
AVOTS: Huang R, et al. Lacto-ovo-vegetarian diet is inversely associated with the osteosarcopenia in older adults. BMC geriatrics, 2024; 24(1): 332. doi:10.1186/s12877-024-04959-6.
Šobrīd nav medikamentu, kas varētu ārstēt osteosarkopēniju, tomēr kā risinājums ir atbilstīga diēta un uzture, kas uzlabo kaulu un muskuļu veselību. Slikti ēšanas ieradumi nozīmīgi veicina osteopēnijas un/vai sarkopēnijas attīstību. Kā risinājums literatūrā minēta kvalitatīva diēta un suplementāra D vitamīna, kalcija lietošana.
Šajā pētījumā mērķēts izzināt uztures modeli senioriem un izvērtēt, kā dažādi diētas veidi ietekmē osteosarkopēniju.
Materiāli un metodes
Šķērsgriezuma pētījumā Ķīnā tika iekļauti seniori no 60 gadu vecuma. Klātienes intervijās tika ievākta informācija par pētījuma dalībnieku diētas paradumiem, sociālekonomiskiem raksturlielumiem, izglītības līmeni, smēķēšanas un alkohola anamnēzi, hroniskām slimībām. Tāpat pacienti tika izvērtēti pēc atbilstības osteosarkopēnijas diagnozei, svērti, mērīti, noteikts ĶMI. Pēc visu datu apkopošanas tika meklēta dažādu diētas modeļu ietekme uz osteosarkopēnijas attīstību.
Rezultāti
Pētījumā tika iekļauti 9492 dalībnieki, osteosarkopēnijas sastopamības rādītājs bija 6,2 %. Statistiskā analīzē senioriem Ķīnā identificēti trīs pamata diētas veidi: jūras produktu—gaļas veids (saldūdens zivis, jūras zivis un garneles, krabju gaļa), lakto—ovo—veģetārais veids (augļi, graudaugi, olas) un cūkgaļas—cukura—eļļas veids (cūkgaļa, konditoreja, saldumi, cepti ēdieni).
Lakto—ovo—veģetārais veids bija inversi saistīts ar osteosarkopēnijas attīstību (vērtējot pēc kaulu minerālblīvuma, skeleta muskuļu masas indeksa un soļošanas ātruma), ko pierādīja statistiskā analīze ar dažādām metodēm. Nozīmīgākie šīs diētas avoti ir dārzeņi, svaigs piens, olas un piena produkti.
Secinājumi
Pētījuma autori konstatēja, ka gados vecākus cilvēkus attiecībā uz sarkopēniju labvēlīgi ietekmē lakto—ovo—veģetārā diēta, uzturā lietojot dārzeņus, svaigu pienu, olas un piena produktus.
Šīs zināšanas var veicināt stratēģiju izstrādi sindroma profilaksē un ārstēšanā.
Prof. V. Pīrāgs: “Šis pētījums sašķoba plaši izplatīto mītu par gaļas lietošanas izšķirīgo ietekmi uz muskuļu un kaulu masu senioru vecumā. Var debatēt, vai Latvijā šādam pētījumam būtu tādi paši rezultāti, taču ir skaidrs, ka piena produktu un olu lietošana var pilnībā aizstāt nepieciešamību pēc gaļas lietošanas uzturā, turklāt izšķirošais ir nevis olbaltumu vai ogļhidrātu daudzums, bet gan pietiekams D vitamīna un kalcija saturs ēdienā.”
Kafijas lietošana un ietekme uz kaulu minerālblīvumu pusmūžā
AVOTS: Xu J, Zhai T. Coffee Drinking and the Odds of Osteopenia and Osteoporosis in Middle-Aged and Older Americans: A Cross-Sectional Study in NHANES 2005-2014. Calcif Tissue Int, 2024; 114(4): 348-359. doi: 10.1007/s00223-024-01184-6. PMID: 38367050.
Amerikāņi pētījumā centušies noskaidrot, kā iespējamību attīstīties osteoporozei vai osteopēnijai pieaugušajiem pēc 50 gadu vecuma ietekmē kafijas patēriņš. National Health and Nutrition Examination Survey (NHANES) 2005—2014 dati uzrādījuši, ka, ikdienā izdzerot divas krūzītes kafijas, samazina osteoporozes/osteopēnijas risku augšstilba kaula kakliņā un mugurkaula jostas daļā. Iepriekšējie epidemioloģiskie pētījumi norāda uz potenciāli labvēlīgu ietekmi uz dažādu metabolisku slimību pārvaldību, tomēr kafijas ietekme uz kaulu minerālblīvumu vēl nav līdz galam izvērtēta.
Metodes
No NHANES 2005—2014 ievāktajiem datiem tika izgūta informācija par vismaz 50 gadus veciem pētījuma dalībniekiem (n = 8789), kas snieguši informāciju par uztura paradumiem, kafijas patēriņu ikdienā. Tika izvērtēta saistība starp kafijas patēriņu un kaulu minerālblīvumu.
Rezultāti un secinājumi
Secināts, ka mazāka iespējamība attīstīties augšstilba kaula kakliņa osteopēnijai/osteoporozei ir dalībniekiem ar vidēju kafijas patēriņu dienā (≤ 2 krūzītes) nekā ar citiem dzērieniem (OR 0,83; 95 % TI 0,72—0,95; p = 0,01). Tāpat tika novērota nozīmīga saistība starp kofeīna uzņemšanu un gan augšstilba kaula kakliņa osteoporozes/osteopēnijas risku, gan mugurkaula jostas daļas osteoporozes/osteopēnijas risku.
Pētījuma autori secināja, ka vidējs kafijas patēriņš dienā varētu būt aizsargājošs mehānisms pret osteoporozes/osteopēnijas attīstību cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma.
Prof. V. Pīrāgs: “Šī ir kārtējā labā ziņa kafijas un tējas lietotājiem, tomēr jāņem vērā piebilde par izdzerto krūzīšu skaitu, jo agrāk Zviedrijā veikts pētījums parādīja, ka kafijas lietošana virs trim krūzēm dienā asociēta ar nelielu kaulu minerālblīvuma samazināšanos. Savukārt citi pētījumi parādījuši, ka kafijas lietošana samazina risku 2. tipa cukura diabēta, Parkinsona slimības un pat aknu cirozes attīstībai. Jāņem vērā, ka šie labvēlīgie efekti nav attiecināmi uz kofeīnu saturošu enerģijas dzērienu (arī kolas) lietošanu.”
Līdzestība Vidusjūras diētai pacientiem ar osteopēniju un visu iemeslu mirstības risks vispārējā populācijā
AVOTS: Ma C, et al. Adherence to the Mediterranean diet regulates the association between osteopenia and the risk of all-cause mortality in general population. Journal of health, population, and nutrition, 2023; 42(1): 106. doi:10.1186/s41043-023-00447-6.
Vidusjūras diēta ir plaši zināma, daudzi speciālisti pacientiem to rekomendē dažādu iemeslu dēļ, lai kopējo veselības stāvokli uzturētu stabilu. Tiek ziņots, ka pacientiem, kas ievēro Vidusjūras diētu, ir augstāks kaulu minerālblīvums. Diēta saistīta ar zemākiem mirstības rādītājiem gan kopumā, gan specifiskām slimībām. Šajā pētījumā skaidrota saistība starp līdzestību Vidusjūras diētai (VD), osteopēniju un visu iemeslu mirstības riskiem pacientiem vispārējā populācijā pēc NHANES izgūtajiem datiem.
Metodes
Retrospektīvā kohortas pētījuma statistiskajā analīzē par ≥ 50 gadus veciem 5452 pacientiem ASV izmantoti vienvarianta vai daudzvariantu Cox proporcionālie draudu modeļi.
Par osteopēniju tika definēts stāvoklis, kad kaulu minerālblīvums augšstilba kaula kakliņā (vienā vai abos) ar DEXA noteikts ≤ -1.
Pētījums ilga no 2006. gada oktobrim līdz 2019. gada decembrim, vidējais izdzīvotības ilgums šajā periodā vienam dalībniekam bija 81 mēnesis.
Rezultāti un secinājumi
Kopā novērošanas periodā tika konstatēti 728 nāves gadījumi. Osteopēnija saistīta ar palielinātu visu iemeslu mirstības risku (HR = 1,57; 95 % TI 1,23—1,99). Netika novērota nozīmīga atšķirība visu iemeslu mirstības riskos pacientiem ar labu līdzestību Vidusjūras diētai salīdzinājumā ar tiem, kam līdzestība šādai diētai bija zema (p > 0,05).
Pat pēc mainīgo faktoru pielāgošanas gan personām ar osteopēniju, kas ievēroja Vidusjūras diētas principus, gan tiem, kas diētu neievēroja, bija lielāks visu iemeslu mirstības risks nekā pētījuma dalībniekiem bez osteopēnijas un ar labu līdzestību Vidusjūras diētai. Taču svarīgi, ka saistība starp osteopēniju un visu iemeslu mirstību samazinājās pētījuma dalībniekiem, kuri bija līdzestīgi Vidusjūras diētas principiem (HR 1,57; 95 % TI 1,17—2,11), iepretī tiem, kas Vidusjūras diētu ikdienā ievēroja maz.
Pētījuma autori secina, ka līdzestība Vidusjūras diētai pacientiem ar osteopēniju samazina visu iemeslu mirstības riskus un ir rekomendējama šai pacientu grupai ikdienas praksē.
Prof. V. Pīrāgs: “Šajā pētījumā vēlreiz parādās jau iepriekš konstatētais atklājums, ka osteopēnija ir labs marķieris, lai identificētu cilvēkus ar augstāku mirstības risku. Tomēr Vidusjūras diētas principu ievērošana samazina mirstību pat šajā cilvēku grupā.”
D vitamīns un gūžas locītavas aizsargi osteosarkopēnijas gadījumā: pieeja lūzuma novēršanai
AVOTS: Giustina A, Giustina A. Vitamin D and hip protectors in osteosarcopenia: a combined hip fracture preventing approach. Rev Endocr Metab Disord, 2024. https://doi.org/10.1007/s11154-024-09907-8.
Osteoporozes izraisīts gūžas lūzums ir nopietna sabiedrības veselības problēma pasaulē, jo saistīta ar augstu saslimstības un mirstības risku. Lai radītu efektīvu lūzumu profilakses stratēģiju, ir nozīmīgi saprast riskus un aizsargājošos faktorus. Divi atslēgas faktori uz gūžas lūzumu ir osteoporoze/osteopēnija un kritieni. Sarkopēnija, no vienas puses, bieži saistīta ar osteoporozi, no otras puses — ar palielinātu kritienu risku. Publikācijas autori pārskatā fokusējas uz perspektīvu gūžas locītavas aizsargāšanai no lūzuma ar gūžas aizsargiem (hip protectors jeb apakšveļā/drēbēs speciāli iestrādāti polsteri gūžas locītavas apvidū) sinerģijā ar suplementāru D vitamīna lietošanu.
D vitamīns gūžas lūzuma profilaksē
D vitamīns ir pleiotrops hormons, kas pārsvarā sintezēts ādā kā holekalciferols pēc saules gaismas iedarbības un tiek saņemts ar uzturu vai uztura bagātinātāja veidā. D vitamīns un kalcijs ir galvenie spēlētāji kaulu mineralizācijas procesā, attiecīgi nepietiekama D vitamīna statusa gadījumā šis process nespēj noritēt veiksmīgi.
Samazināts kaulu minerālblīvums (gan osteoporozes, gan osteopēnijas līmenī) ir saistīts ar palielinātu lūzumu risku. Persistējošas smagas hipovitaminozes gadījumā senioriem var attīstīties osteomalācija, kad samazināts kaulu minerālblīvums saistīts ar samazinātu jaunražoto kaulaudu mineralizāciju. Tāpēc osteoporozes medikamenti jākombinē ar D vitamīnu, lai maksimizētu to iedarbību kaulu lūzumu novēršanā.
Tiek uzskatīts, ka D vitamīna deficīts varētu būt saistīts ne tikai ar samazinātu kaulu minerālblīvumu, bet arī palielinātu kaulu lūzumu risku.
Gūžas locītavas aizsargi un to loma lūzuma profilaksē
Aizsargi klasificējami kā pasīvās un aktīvās drošuma sistēmas. Pasīvie gūžas aizsargi pēc materiāla un aizsardzības mehānisma tiek iedalīti mīkstos un cietos. Šo aizsargu loma ir kritiena laikā radīt telpu starp gūžas locītavu un virsmu, uz kuras krīt, lai absorbētu triecienu un mazinātu iespēju kaulam lūzt. Aktīvajiem gūžas aizsargiem ir līdzīgs darbības mehānisms kā automobiļu gaisa spilveniem, parasti tos nēsā ap vidukli ikdienas komfortam.
Lielā mērā šo aizsargu efektivitāte atkarīga ne tikai no konkrētās ierīces, bet arī pacienta līdzestības līmeņa. Mīkstos gūžas aizsargus pacienti lieto labprātāk nekā cietos, taču diskomforta līmenis tāpat var būt vērā ņemams, jo aizsargājošais polsteris ir visu laiku atšķirībā no aktīvajām ierīcēm. Tāpat ir iebildumi par grūtībām noslēpt ierīci zem drēbēm.
Aizsargi + D vitamīns kā kombinācija nākotnē
Kombinēta D vitamīna lietošana un gūžas locītavas aizsarga nēsāšana varētu būt inovatīva un nedārga stratēģija gūžas lūzuma profilaksē. Praktiskie izaicinājumi var būt gan pacienta līdzestība un izmaksas pacientam, gan pieejamība.
Protams, jāņem vērā, ka šobrīd nav klīnisku pētījumu, kas apstiprinātu ieguvumus no šādas kombinētas stratēģijas, tāpēc šī ir vieta jauniem pētījumiem un efektu analīzei. Tāpat nepieciešamas dažādas holekalciferola formas, lai veicinātu līdzestību ilgtermiņa terapijai, kā arī inovatīvu materiālu izmantošana gūžas locītavas aizsargu izstrādē.
Prof. V. Pīrāgs: “Gūžu aizsargu lietošana cilvēkiem ar augstu lūzumu risku ir zināma jau vairākus gadu desmitus, bet Latvijā to lietošana nav populāra. Cerams, ka šī publikācija veicinās šo ražojumu ienākšanu arī mūsu veselības aprūpes sistēmā. Protams, kombinācijā ar D vitamīna substitūciju un osteoporozes medikamentozu ārstēšanu.”
