Osteoporoze – no skrīninga līdz ārstēšanai. Literatūras apskats

Aptuveni vienai no divām sievietēm un vienam no pieciem vīriešiem pēc 50 gadu vecuma dzīves laikā iespējams ar osteoporozi saistīts lūzums. Prognozē, ka 2050. gadā gūžas lūzumu biežums pasaulē pieaugs par 240% sievietēm un par 310% vīriešiem. Tāpēc būtiski atgādināt par tādu ar osteoporozi cieši saistītu procesu kā sijājošā atlase (ko mēdz saukt par skrīningu – pēc angļu screening) un, protams, arī ārstēšanu ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

Osteoporozes skrīnings un ārstēšana sievietēm bieži vien ir nepietiekama

Osteoporozes skrīninga un ārstēšanas vadlīnijas bieži netiek ievērotas lielam skaitam sieviešu. Retrospektīvā pētījumā, kurš tika veikts ASV un kurā izvērtēja osteoporozes medikamentu lietošanu, atklāja, ka mazāk nekā pusei sieviešu, kam krūškurvja rentgenā redzami iepriekš notikuši skriemeļu lūzumi, osteoporozes farmakoloģiskā ārstēšana bijusi adekvāta. Ārstiem jābūt pietiekamām zināšanām par vadlīnijām, lai potenciālajiem osteoporozes pacientiem realizētu visaptverošu sijājošu atlasi un ārstēšanu sāktu pirms osteoporozes simptomu parādīšanās, respektīvi, pirms lūzumiem. Šā pētījuma mērķis bija noteikt, vai sievietes izmeklē, veicot skrīningu ar central dual-energy X-ray absorptiometry - DXA, un ārstē atbilstīgi publicētajām vadlīnijām. Pētījuma dalībnieces bija sievietes menopauzē, vecumā pēc 49 gadiem, kam DXA pārbaudes tika veiktas laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 1. martam. Apkopoja datus par 615 sievietēm, osteoporozes riska faktoriem, demogrāfisko raksturojumu un DXA rezultātiem. Vidējais vecums bija 61,5 ± 8,3 gadi. Izmantojot 2006. gada Ziemeļamerikas Menopauzes biedrības Osteoporozes vadlīnijas, DXA skrīnings netika veikts 41,3% (253/612) sieviešu. Vairāk nekā ceturtdaļa (25,5%) sieviešu, kam veica DXA skrīningu, papildus nelietoja kalciju, gandrīz trešdaļa (31,1%) nelietoja papildu D vitamīnu un vairāk nekā puse (59,8%) sieviešu nenodarbojās ar fiziskām aktivitātēm vismaz 30 minūtes nedēļā. Turklāt daudzas sievietes, kam saskaņā ar DXA izmeklēšanas rezultātiem bija indikācijas ārstēšanai (n=102), nesaņēma rekomendēto: 15,7% (16/102) nelietoja papildu kalciju, 18,6% (19/102) - D vitamīnu, 52,7% (49/93) nenodarbojās ar fiziskām aktivitātēm vismaz 2 stundas nedēļā un 35,3% (36/102) nesaņēma nekādu osteoporozes terapijas veidu. Savukārt 17,8% (83/467) sieviešu, kam nebija nekādu indikāciju terapijai, lietoja bisfosfonātus, raloksifēnu vai kalcitonīnu. Pētījuma noslēgumā autori secināja, ka daudzas sievietes netiek izmeklētas skrīninga procesā un/vai netiek arī pareizi ārstētas. Schnatz PF, Marakovits KA, DuBois M, O'Sullivan D. Osteoporosis screening and treatment guidelines: are they being followed? Menopause, Oct 2011; Vol. 18; Issue 10: 1072-1078.

Komentē Dr. I. Pavliņa

Lai gan daudzās valstīs ir vadlīnijas (arī Latvijā ir osteoporozes klīniskās vadlīnijas, pēdējās 2011. gadā), osteoporozes skrīnings populācijā nav pietiekams un nenotiek mērķtiecīgi. Tā ir problēma visā pasaulē - un arī Latvijā. Laikus diagnosticējot un sākot ārstēšanu, iespējams novērst osteoporozes izraisītus lūzumus, jo lūzumu ārstēšanas izmaksas ir ievērojamāki lielākas. Lūzumus ārstēt ir dārgāk (piemēram, neatliekamās palīdzības izsaukums, ārstēšanās stacionārā, operācijas, anestēzijas un intensīvās terapijas izmaksas, rehabilitācija, invaliditātes un darba nespējas izmaksas) nekā lietot pretosteoporozes medikamentus un novērst lūzumus. Lūzums anamnēzē/lūzums ievērojami palielina nākamo lūzumu iespējamību. Nepieciešama risku grupu skrīnēšana, mērķtiecīgi atlasot pacientus DXA izmeklēšanai un veicot DXA izmeklējumu, lai diagnosticētu osteoporozi un sāktu ārstēšanu, pirms jau noticis ar osteoporozi saistīts lūzums. Latvijā kaulu minerālais blīvums jānosaka šādām pacientu grupām (saskaņā ar Osteoporozes klīniskajām vadlīnijām):

• sievietēm pēc 65 gadu vecuma; vīriešiem pēc 70 gadu vecuma;
• sievietēm menopauzē pirms 65 gadu vecuma, ja ir lūzumu riska faktori; sievietēm pirms menopauzes, ja ir lūzumu riska faktori;
• vīriešiem pirms 70 gadu vecuma, ja ir lūzumu riska faktori;
• pieaugušajiem, kam pēc minimālas traumas bijis kaulu lūzums;
• pieaugušajiem, kuru slimības vai veselības stāvokļi saistās ar samazinātu kaulu masu vai kaulaudu zudumu;
• pieaugušajiem, kuriem medikamentu lietošana samazina kaulu masu vai izraisa kaulaudu zudumu (piemēram, GKS, antitireoīdie preparāti neatbilstīgās devās);
• ikvienam pacientam pirms specifiskās osteoporozes terapijas sākšanas;
• ikvienam pacientam, lai izvērtētu osteoporozes terapijas efektu;
• ikvienam pacientam, kuram osteoporoze netiek ārstēta, bet kurš kaulaudu zuduma konstatēšanas gadījumā saņemtu osteoporozes terapiju;
• sievietēm, pārtraucot HAT, jāizvērtē pašreizējie osteoporozes riska faktori un nepieciešamība veikt KMB mērījumu

Osteoporozes izraisītu kaulu lūzuma biežākie riska faktori apkopti tabulā.

Kaulu blīvuma noteikšanas intervāli gados vecākām sievietēm

Aktualitāte

Pašreizējās osteoporozes vadlīnijas rekomendē kaulu minerālā blīvuma mērījumus, izmantojot DXA, sievietēm pēc 65 gadu vecuma, bet nav konkretizēts, kādiem jābūt intervāliem starp šiem izmeklējumiem. Iepriekš veiktā longitudinālā pētījumā kaulu minerālā blīvuma izmeklējumu ieteikts atkārtot 8 gadus pēc sākotnējā mērījuma. 2009. gadā Austrālijas pētījumā par 1008 sievietēm, kas bija vecākas par 60 gadiem, secināja, ka pacientes vecums un sākotnējais T skalas rādītājs ir svarīgākie faktori, kas nosaka kaulu minerālā blīvuma noteikšanas intervālus. Tomēr neviens no pētījumiem nekonstatēja konkrētus intervālus, lai identificētu osteoporozi pirms nozīmīgu lūzumu notikšanas, turklāt šajos pētījumos noticis lūzums vai lūzums kombinācijā ar osteoporozi tika uzskatīts par pētījuma iznākumu.

Metodes

Lai noteiktu, kā kaulu minerālā blīvuma testēšanas intervāls saistīts ar laiku, cik nepieciešams, lai normāls kaulu minerālā blīvuma rādītājs vai osteopēnijas gadījumā attīstītos osteoporoze, pirms notiek gūžas kakliņa vai skriemeļu lūzums, veica riska analīzi 4957 sievietēm vecumā pēc 66 gadiem, kam pētījuma sākumā bija normāls kaulu minerālais blīvums (T skalas rādītājs gūžas kaula kakliņā un kopējā gūžas kaulā ≥ -1,00 SD vai augstāks) vai osteopēnija (T skalas rādītājs robežās no -1,01 līdz -2,49 SD) un kam nebija lūzumu anamnēzē. Pētījuma dalībnieces novēroja 15 gadus. Kaulu minerālā blīvuma testēšanas intervāls tika definēts kā novērotais laiks, kad 10% sieviešu attīstījās osteoporoze, bet nebija lūzumu un netika sākta osteoporozes terapija.

Rezultāti

15 novērošanas gados osteoporozi konstatēja 0,8% (10/1255) sieviešu ar normālu T skalas rādītāju, 4,6% (64/1386) sieviešu ar vieglu osteopēniju, 20,9% (309/1478) ar vidēji smagu osteopēniju un 62,3% (841/1351) ar smagu osteopēniju pētījuma sākumā. Aprēķinātais atkārtotu izmeklējumu veikšanas laiks ir līdzīgs pacientēm ar normālu T skalas rādītāju un vieglu osteopēniju, attiecīgi 16,8 gadi (95% TI [11,5-24,6]) un 17,3 gadi (95% TI [13,9-21,5]) pēc pirmā mērījuma. Savukārt sievietēm ar vidēji smagas pakāpes osteopēniju atkārtots DXA izmeklējums jāveic pēc 4,7 gadiem (95% TI [4,2-5,2]) un sievietēm ar smagas pakāpes ospteopēniju 1,1 gadu (95% TI [1,0-1,3]) pēc pirmā DXA izmeklējuma.

Secinājums

Pētījuma dati liecina: atkārtoti kaulu minerālā blīvuma mērījumi sievietēm ar normālu kaulu minerālo blīvumu vai vieglu osteopēniju jāveic pēc 15 gadiem, sievietēm ar vidēji smagu osteopēniju - pēc 5 gadiem, bet sievietēm ar smagu osteopēniju DXA jāveic daudz ātrāk - jau pēc 1 gada. Gourlay ML, Jason P. Fine JP, John S. Preisser JS, et al. Bone-Density Testing Interval and Transition to Osteoporosis in Older Women. N Engl J Med 2012; 366: 225-233.

Komentē Dr. I. Pavliņa

Pētījuma autori ieviesuši jaunu "terminoloģiju", iedalot osteopēniju smaguma pakāpēs. Pasaulē šāds osteopēnijas iedalījums nav pieņemts, tā ir tikai šā raksta autoru iniciatīva. Arī Latvijas osteoporozes klīnisko vadlīniju veidošanas procesā vērtējām gan šo rakstu, gan arī pasaules pieredzi, rekomendācijas par optimālo DXA izmeklējumu biežumu, tomēr secinājām, ka optimālais DXA izmeklējumu biežums sievietēm ar osteoporozi ir 12-24 mēneši. Vērā ņemams fakts, ka sievietēm ar osteopēniju DXA nedrīkst rekomendēt pārāk vēlu un DXA jārekomendē jau apmēram pēc viena gada. Bet katrs gadījums jāvērtē individuāli, un var būt gadījumi, kad DXA izmeklējums jāveic retāk vai biežāk.

Osteoporoze vīriešiem

Vīriešiem ar lielāku osteoporozes iespējamību jānosaka kaulu minerālais blīvums, izmantojot DXA, publicēts jaunākajās osteoporozes vadlīnijās vīriešiem. ASV katrs piektais ar osteoporozi vai zemu kaulu minerālo blīvumu ir vīrietis. Vīriešiem 50-69 gadu vecumā, kuriem ir osteoporoze, ir augstāki mirstības rādītāji nekā tāda paša vecuma vīriešiem, kuriem nav osteoporozes. No visiem vīriešiem 50 gadu vecumā katram piektajam bijis ar osteoporozi saistīts lūzums. Mirstības rādītāji vīriešiem pēc lūzumiem ir salīdzinoši augstāki nekā sievietēm. No 10 miljoniem amerikāņu ar osteoporozi 2 miljoni ir vīrieši. No 2 miljoniem lūzumu, kas saistīti ar osteoporozi, 600 000 ir vīriešiem. Osteoporozes riska faktori vīriešiem: vecums virs 70 gadiem, samazināta ķermeņa masa, anamnēzē bijuši lūzumi pieaugušā vecumā, smēķēšana. Specifiskas rekomendācijas vīriešiem ar osteoporozi:

• vīriešiem, kam osteoporozes riska līmenis ir augsts, jāveic kaulu minerālā blīvuma mērījumi ar DXA, kā arī laboratorās analīzes, lai noteiktu osteoporozes cēloņus;
• ieteicamā kalcija deva vīriešiem, kam osteoporozes riska līmenis ir paaugstināts, ir 1000-1200 mg/dienā. Šāds kalcija daudzums jānodrošina ar uzturu, bet var papildus lietot kalcija preparātus;
• vīriešiem, kam osteoporozes riska līmenis ir augsts, jānormalizē ķermeņa svars, jāatmet smēķēšana un jāizvairās no pārmērīgas alkohola lietošanas;
• vīriešiem ar D vitamīna līmeni < 30 ng/ml papildus jālieto D vitamīns - ar mērķi sasniegt D vitamīnu serumā ≥ 30 ng/ml;
• osteoporozes farmakoterapija indicēta vīriešiem, kam ir vismaz 50 gadi un skriemeļu vai gūžas lūzums anamnēzē, vīriešiem ar augstu lūzumu risku zema kaulu minerālā blīvuma dēļ (T skalas rādītājs≤ -2,5 SD) un/vai ir citi klīniskie riska faktori;
• farmakoterapija: alendronāts, rizedronāts, zoledronskābe vai teriparatīds, kā arī denosumabs vīriešiem, kas prostatas vēža ārstēšanai lieto antiandrogēnus;
• terapijas izvēlei jābūt individualizētai, un to nosaka specifiski faktori: lūzumi anamnēzē, osteoporozes smagums (T skalas rādītājs), gūžas lūzumu risks, kaulu minerālais blīvums, blakus saslimšanas (peptiskas čūlas slimība, atviļņa slimība, malabsorbcijas sindroms, ļaundabīgi audzēji), izmaksas un citi faktori;
• lai izvērtētu ārstēšanas rezultātus, gūžas kaula un skriemeļu minerālā blīvuma mērījumi ar DXA vīriešiem, kam ordinēta osteoporozes farmakoterapija, jāveic ik pēc gada vai diviem.

Watts NB, Adler RA, Bilezikian JP, et al. Osteoporosis in Men: An Endocrine Society Clinical Practice Guideline. The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, June 1, 2012; vol. 97; No. 6: 1802-1822.

Komentē Dr. I.Pavliņa

Arī vīriešiem nepieciešams skrīnings - DXA izmeklējums osteoporozes riska grupām. Problēma Latvijā - netiek apmaksāta specifiskā osteoporozes terapija vīriešiem (tas liecina par dzimumu diskrimināciju un nevienlīdzību ārstēšanas iespēju ziņā Latvijā). Pasaulē ir pētījumi par specifiskiem osteoporozes medikamentiem vīriešiem ar osteoporozi, bet jāņem vērā, ka šādi pētījumi nav visiem osteoporozes medikamentiem - tas jāievēro, izrakstot osteoporozes medikamentus vīriešiem. Ir atšķirības osteoporozes medikamentu indikācijās starp ASV un Eiropas Savienības dalībvalstīm - arī tas jāņem vērā, izrakstot medikamentus osteoporozes ārstēšanai vīriešiem.

Bisfosfonāti osteoporozes ārstēšanā - kurp ejam?

Bisfosfonātus plaši lieto osteoporozes ārstēšanai; ASV 2005.-2009. gadā izrakstīts vairāk nekā 150 miljoni recepšu ar bisfosfonātiem. Visi bisfosfonāti, kas apstiprināti osteoporozes ārstēšanai, uzrādījuši efektivitāti lūzumu profilaksē. Tomēr jaunāko pētījumu dati par medikamenta drošumu raisa pārdomas par optimālu lietošanas ilgumu, lai sasniegtu aizsardzību pret lūzumiem un to saglabātu. Ar osteoporozi saistīts kaulu minerālā blīvuma zudums rodas, kad kaulaudu resorbcija pārsniedz jaunu kaulaudu veidošanos; bisfosfonāti samazina kaulaudu resorbciju, tādā veidā palēninot kaulaudu samazināšanos. Bisfosfonātu farmakoloģija ir sarežģīta. Ārstēšanas laikā bisfosfonāti iekļaujas jaunu kaulaudu formēšanās procesā un saglabājas tur daudzus gadus, esot klāt vairākos kaulaudu reabsorbcijas un nogulsnēšanās ciklos. Bisfosfonātu darbība turpinās ilgstoši pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas. Bisfosfonātu terapijas ilgtermiņa drošuma un efektivitātes jautājumi kļūst arvien svarīgāki, tāpēc FDA (Food and Drug Administration) veikusi apskatu par pētījumos pierādīto drošumu un efektivitāti. FDA fokusējās uz pētījumiem, kur bisfosfonāti tika lietoti vismaz 3 gadus un rezultāts bija lūzumu profilakse. Apskatā tika iekļauti trīs lieli ilgtermiņa pētījumi - FLEX (Fosamax Fracture Intervention Trial Long-Term Extension), HORIZON-PFT (Reclast Health Outcomes and Reduced Incidence with Zoledronic Acid Once Yearly-Pivotal Fracture Trial) un VERT-MN (Actonel Vertebral Efficacy with Risedronate Therapy-Multinational) - tajos ārstēšanas ilgums bija no 6 līdz 10 gadiem. Visos tika pētītas sievietes menopauzē, kam jau pētījumu sākumā bija lūzums vai zema kaulu minerālā blīvuma T skalas rādītājs (-1,5 SD vai mazāk), vai abi divi. FLEX un HORIZON-PFT pētījumos izmantoja nejaušināta iedalījuma principu, nejaušināti izraugoties pacientus, kas jau lietoja bisfosfonātus, tālāk šos pacientus vēlreiz nejaušināti dalot divās grupās: vieni turpināja lietot bisfosfonātus, otri saņēma placebo. Kopējie secinājumi par visiem trim bisfosfonātiem bija ļoti līdzīgi attiecībā uz vidējo kaulu minerālā blīvuma pieaugumu piecu gadu ārstēšanas laikā. Pēc pieciem gadiem rezultāts ārstēšanas turpināšanai ir kaulu minerālā blīvuma saglabāšanās gūžas kaula kakliņā un kaulu minerālā blīvuma palielināšanās muguras jostas daļā. Pacientiem, kas lietoja placebo, pirmajos divos gados kaulu minerālais blīvums gūžas kakliņā mēreni samazinājās un tad nostabilizējās, bet kaulu minerālais blīvums muguras jostas daļā turpināja palielināties, lai gan terapija ar bisfosfonātu bija pārtraukta. FDA uzskata, ka galvenais bisfosfonātu efektivitātes kritērijs ir lūzumu profilakse. Trijos aplūkotajos pētījumos ieguvumi no ilgstošas bisfosfonātu terapijas nebija viennozīmīgi. FLEX pētījumā samazinājās klīnisku skriemeļu lūzumu, bet ne morfometrisku skriemeļu lūzumu biežums, savukārt HORIZON-PFT pētījumā uzlabojumus novēroja attiecībā uz morfometriskiem skriemeļu lūzumiem, bet ne uz klīniskiem skriemeļu lūzumiem. FLEX pētījumā neatkarīgā post hoc analīzē bisfosfonātu ilgtermiņa terapija uzrādīja ieguvumus attiecībā uz neskriemeļu lūzumiem specifiskā pacientu apakšgrupā - tiem, kam sākotnēji nebija lūzuma un kam gūžas kakliņa T skalas rādītājs bija mazāks nekā -2,5 SD. FDA apskats pēc FLEX pētījuma rezultātiem liecina: skriemeļu un neskriemeļu osteoporotisku lūzumu biežums ir līdzvērtīgs, turpinot lietot alendronātu ilgāk par 10 gadiem (17,7%) vai pārtraucot tā lietošanu (16,9%). Visu trīs pētījumu datu (2496 pacienti) par skriemeļu un neskriemeļu osteoporotiskiem lūzumiem apkopojums: ilgstoši lietojot bisfosfonātus, lūzumu biežums bija relatīvi konstants visu laiku. Pacientiem, kas bisfosfonātus lietoja 6 gadus vai ilgāk, lūzumu biežums bija 9,3-10,6%, savukārt pacientiem, kas saņēma placebo, lūzumu biežums bija 8-8,8%. Šie dati aktualizē jautājumu par nepieciešamību turpināt bisfosfonātu terapiju ilgāk par 5 gadiem. Statistiskie ierobežojumi neļauj izdarīt secinājumus par saistību starp ilgtermiņa terapiju un paaugstināto lūzumu risku. Ņemot vērā visus statistiskos ierobežojumus, apskata autori pacientiem ar zemu lūzumu risku (piemēram, gados jauni pacienti bez lūzumiem anamnēzē un normālu kaulu minerālo blīvumu) iesaka bisfosfonātu terapiju pārtraukt jau pēc 3-5 gadiem, savukārt pacientiem ar paaugstinātu lūzumu risku (piemēram, gados veci pacienti ar lūzumiem anamnēzē un zemu kaulu minerālo blīvumu) turpināt bisfosfonātu terapiju. Whitaker M, Guo J, Kehoe T, Benson G. Bisphosphonates for Osteoporosis - Where Do We Go from Here? N Engl J Med 2012; 366: 2048-2051.

Komentē Dr. I.Pavliņa

Bisfosfonātu lietošanas optimālais ilgums ir plašs un vētrainu diskusiju temats visā pasaulē visos zinātniskajos saietos Amerikā un Eiropā - cik ilgi lietot bisfosfonātus jeb antiresorbtīvos medikamentus. Starptautiskā Osteoporozes fonda rekomendācijas iesaka bisfosfonātus lietot 3-5 gadus, ja tiek sasniegts maksimālais antiresorbtīvais efekts. Dažu pētījumu dati liecina, ka, lietojot bisfosfonātus ilgāk par 5 gadiem, palielinās žokļa kaula osteonekrozes un atipisko augšstilba kaulu lūzumu risks. Jāņem vērā: ja bisfosfonātu terapijas fonā kaulu minerālais blīvums (KMB) samazinās, tad jāizvēlas cits medikamenta ievades veids vai jāmaina cita medikamentu grupa, galvenokārt kaulu vielmaiņu veidošanu ietekmējoši medikamenti. Katrs gadījums jāvērtē individuāli. Svarīgi izvērtēt KMB dinamiku, kaulu osteomarķieru rezultātus asinīs un tad lemt par terapijas taktiku.

Denosumabs uzlabo zemu kaulu minerālo blīvumu vīriešiem

Nejaušināta iedalījuma, ar placebo kontrolētā pētījumā pierādīja, ka denosumaba terapija ir efektīva vīriešiem ar osteoporozi. Tomēr vēl arvien nav zināms, vai kaulu minerālā blīvuma pieaugums un kaulaudu resorbcijas samazinājums ir saistīts ar retākiem lūzumiem vīriešiem. Denosumabs ir labi zināms medikaments osteoporozes ārstēšanā sievietēm, bet apmēram 2 miljoniem vīriešu ASV ir osteoporoze, vēl 12 miljoniem ir risks ar to saslimt. Vairāki bisfosfonāti ir apstiprināti vīriešu osteoporozes ārstēšanai, tomēr zinātnieki šaubās par bisfosfonātu efektivitāti, lietojot tos ilgstoši. Denosumabs mazina lūzumu risku sievietēm menopauzē, kurām ir osteoporoze. Nesen publicēts 12 mēnešus ilgušais III fāzes ADAMO pētījums, kurā salīdzināja denosumaba pret placebo efektivitāti vīriešiem ar zemu kaulu minerālo blīvumu. No 242 pacientiem, kas tika iekļauti pētījumā, 228 pabeidza pētījumu. Vidējais vecums bija 65 gadi. 12 mēnešu ārstēšanas laikā muguras jostas daļas kaulu minerālais blīvums (primārais pētījuma iznākums) statistiski ticami vairāk palielinājās denosumaba grupā nekā placebo grupā (attiecīgi 5,7% pret 0,9%). Muguras jostas daļas kaulu minerālais blīvums statistiski ticami augstāks bija jau pēc pirmajiem sešiem ārstēšanas mēnešiem. Denosumabs statistiski ticami paaugstināja kaulu minerālo blīvumu arī gūžas kaulā, gūžas kakliņā, gūžas paugurā un spieķakaula apakšējā trešdaļā pēc 12 mēnešu ārstēšanas. Denosumaba efektivitāte saglabājās arī pēc testosterona līmeņa normalizācijas, samērošanas ar muguras jostas daļas kaulu minerālā blīvuma T skalas rādījumu, 10 gadu osteoporozes lūzumu risku, seruma C telopeptīda I kalogēna tipa (sCTX) rādītāju, vecumu, rasi, ģeogrāfisko reģionu un iepriekšējiem osteoporotiskiem lūzumiem. Apakšgrupu analīze uzrādīja, ka denosumaba terapija ir efektīva dažādiem vīriešiem. Vidējā sCTX koncentrācija denosumaba grupā samazinājās par 81%, samazinājums placebo grupā bija 7% (p<0,001). Pētījuma laikā tika konstatēti 2 klīniski lūzumi placebo grupā (1,7%) un 1 lūzums denosumaba grupā (0,8%); vienam vīrietim katrā grupā tika konstatēts ribu lūzums, bet placebo grupā bija viens pleca lūzums un viens jauns skriemeļu lūzums. Blakusparādību biežums, nopietnu blakusparādību un fatālu gadījumu biežums bija līdzīgs abās grupās, pētījuma laikā netika konstatēts neviens hipokalciēmijas, žokļa osteonekrozes, komplicēta lūzuma vai atipiska gūžas lūzuma gadījums. Šis pētījums pierādīja, ka denosumabs ir efektīvs līdzeklis vīriešiem, lai paaugstinātu zemu kaulu minerālo blīvumu, tomēr nepieciešami jauni pētījumi, lai pierādītu, vai šis paaugstinājums mazina lūzumu risku vīriešiem. Orwoll E, Teglbjærg CS, Langdahl BL, et al. A Randomized, Placebo-Controlled Study of the Effects of Denosumab for the Treatment of Men with Low Bone Mineral Density. The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 2012 June 21.

Komentē Dr. I. Pavliņa

Vairākiem osteoporozes medikamentiem (no dažādām medikamentu grupām) pierādīta efektivitāte arī vīriešiem. Pašlaik denosumabs ir vienīgais pretosteoporozes medikaments (monoklonāla antiviela), ko ievada subkutāni ik 6 mēnešus. Šis medikaments ir efektīvs arī vīriešu osteoporozes ārstēšanā, kā tas aprakstīts raksta apskatā. Jāatzīmē, ka pirms tam denosumaba efektivitāte pierādīta vīriešiem ar osteoporozi, kuri prostatas audzēja dēļ saņēma androgēndeprivējošus medikamentus.