Jau kopš senseniem laikiem zināmi ieguvumi no fiziskas aktivitātes. Mūsu priekšgājēji pat nenojauta, ka nodarbojas ar sportu, lai iegūtu balvu (medījumu) — viņiem tās bija izdzīvošanai nepieciešamas prasmes, citiem vārdiem sakot: neesi fiziski attīstīts — nebūs ēdiena; nebūs ēdiena — gaidāma nāve.
Šobrīd Latvijā maratoni ir diezgan populāri: Rīgas maratonā klasiskajā maratona distancē jeb 42 km 195 m ir finišējuši 11 877 skrējēji (1991.—2016.). Vislielākais finišētāju skaits bija 2016. gadā, kad finišu sasniedza 1496 dalībnieki. Pusmaratonā finišējuši 22 733 skrējēji (2006.—2016). Lai gan skriešana un citi sporta veidi mūsdienās kļūst arvien populārāki, ne vienmēr izdodas atrast līdzsvaru starp fiziskām aktivitātēm un labu veselību. Mūsdienās, kad arvien lielāko atsaucību iemanto tādi sporta veidi kā maratons un ultramaratons, bieži vien cilvēks iet pāri savām spējām, nenovērtējot, ko tas nozīmē ilgtermiņā.
Traumas un traumu profilakse skrējējiem un gājējiem
AVOTS: Flynn, Scott; Jellum, Lisa; Howard, Jonathan; Moser, Althea; Mathis, David; Collins, Christin; Henderson, Sharryse; Watjen, Connie. Walking and Jogging for Fitness (2018). Nursing and Health Sciences Open Textbooks. 3.https://oer.galileo.usg.edu/health-textbooks/3
Mūsdienās fiziskās aktivitātes definētas kā balsta un kustību aparāta kustība, kam nepieciešama enerģija, lai uzlabotu vispārējo veselības stāvokli. Viena no fiziskajām aktivitātēm, ko izvēlēties, ir skriešana vai staigāšana — nav nepieciešams īpašs ekipējums, telpa, apstākļi, tikai piemērots apģērbs un apavi. ASV 2012. gadā pusmaratonu noskrējuši 1,8 miljoni cilvēku (un tas ir tikai reģistrētos pasākumos).
Līdz ar interesi par skriešanu pieaug arī traumu skaits (īpaši iesācējiem): sirds—asinsvadu sistēmas notikumi, muskuļu un cīpslu sarāvumi, kaulu lūzumi, mīksto audu bojājumi. Kādā pētījumā Dalasā Teksasas pavalstī, kur astoņus gadus tika novēroti skrējēji un garu pastaigu mīļotāji, noskaidroja, ka traumas visbiežāk gūst nepieredzējuši skrējēji. Vismaz pusstundu ilga skriešana saistīta ar lielāku risku gūt traumas nekā iešana tādu pašu vai ilgāku laiku.
Bāzes terapija traumu gadījumā
Mīksto audu traumu gadījumā jāatceras akronīms PRICE:
- P — prevention (profilakse, novēršana)
- R — rest (miers)
- I — ice (aukstuma kompreses)
- C — compression (kompresija)
- E — elevation (pacelšana augstāk)
Traumētā vieta iespējami ātrāk jāatpūtina (rest), lai novērstu bojājuma/traumas palielināšanos. Vismaz 24—48 stundas nepieciešams pilnīgs miera režīms.
Auksti apliekamie (ice) mazinās iekaisumu un atvieglos sāpes. Aukstuma kompreses pa 15—20 minūtēm var atkārtot vairākas reizes dienā.
Elastīgās saites var izmantot traumētās vietas kompresijai (compression), lai novērstu ekstremitātes tūsku. Taču jāuzmanās, jo saitei jābūt ciešai, taču pietiekami brīvai, lai neapturētu asins plūsmu traumētajā ekstremitātē. Kājas pacelšana (elevation) traumas gadījumā uzlabo ekstremitātes apasiņošanu, mazina tūsku.
Papildu terapija traumas gadījumā
Traumu gadījumā bieži izmanto pretiekaisuma līdzekļus, lai mazinātu sāpes, saīsinātu dzīšanas ilgumu. Visbiežāk pietiek ar tādiem bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem kā ibuprofēns, aspirīns vai naproksēns.
Profilakse
Muskuļu vājums ir viens no iemesliem, kāpēc skrējēji gūst traumas. Piemēram, pēdas un potītes traumu iemesls varētu būt skriešanas apavi! Galvenais arguments skriešanai bez apaviem — speciālie apavi strādā kā “kruķis” mūsu muskuļiem, tie paši nestrādā, kļūst vāji, ir iemesls patoloģiskām kustībām potītē. Piemēram, iekšējā potītes rotācija ir vaininieks nevajadzīgai ceļa locītavas rotācijai, pamazām traumējot iliotibiālo saiti.
Kļūdas treniņu laikā ir otrais būtiskākais riska faktors traumām. Svarīgi treniņus sākt pakāpeniski, pamazām palielinot intensitāti, treniņu ilgumu. Katram treniņam svarīga iesildīšanās fāze, kas uzlabos treniņa rezultātu, novērsīs muskuļu saspringumu. Arī svars ir būtisks faktors. Skrējējs ar katru sperto soli absorbē svaru, kas ir 2—3 reizes lielāks par paša ķermeņa masu: jo lielāks svars, jo lielāka iespēja savainoties.
Dr. J. Kaupe: “Traumas garo distanču skriešanā pēc būtības ir pārslodzes traumas. Jo augstāka līmeņa skrējējs, jo retākas būs akūtas traumas, tāpēc ka rūpīgāk tiek novērtēts skriešanas segums un netiek pieļautas elementāras kļūdas, izvēloties skriešanas ekipējumu. No pārslodzes traumām visbiežāk ir muskuļu, cīpslu vai saišu pārslodze, stresa lūzumi vai skrimšļa bojājumi. Ārstēšana, kā likums, ir diezgan ilgstoša un sarežģīta. Praktiski vienmēr ārstēšanas procesā jāiekļauj atpūta, stiepšanās, līdzsvara un muskulatūras disbalansu koriģējoši vingrinājumi, jādomā par atkārtotas traumas profilaksi. Piemēram, iliotibiālā trakta problēmu gadījumā skrējējam visu turpmāko karjeru jārēķinās ar regulāru iliotibiālā trakta stiepšanu un “rullēšanu” ar masāžas rulli (sportiskā disciplīna kā traumu profilakse). Vēl gribu pieminēt glikozamīnu, hondroitīnu un citus per-orāli lietojamos hondroprotektorus, ko pietiekami bieži izmanto skrimšļa problēmu ārstēšanā. Svarīgi būtu ievērot vispārpieņemtos principus par lietošanu pietiekamā devā (1,5 g/dnn) vismaz trīs mēnešus. Ja sūdzību nav, tad hondroprotektori nav jālieto, bet, ja ir mērķis stiprināt nedaudz bojāta skrimšļa struktūru (piemēram, hondromalācijas gadījumā), tad hodroprotektoru lietošana būtu attaisnojama.
Taču jāņem vērā, ka bieži vien ceļa sāpes nemaz nav saistītas ar skrimšļa problēmām. Un jāatgādina, ka bojātu skrimsli ne šie, ne kādi citi preparāti vai uztura bagātinātāji nespēs atjaunot, tikai stiprināt tā struktūru vai palēnināt skrimšļa noārdīšanos.”
Sūkalu proteīns veicina atveseļošanos pēc traumām maratonā un uzlabo rezultātu elites skrējējiem
AVOTS: Huang WC, Chang YC, Chen YM, Hsu YJ, Huang CC, Kan NW, Chen SS. Whey Protein Improves Marathon-Induced Injury and Exercise Performance in Elite Track Runners. Int J Med Sci, 2017; 14(7): 648–654. oi:10.7150/ijms.19584. Available from http://www.medsci.org/v14p0648.htm
Sūkalu proteīns, ko lieto daudzi sportisti, satur daudz dažādu svarīgu vielu, piemēram, alfa laktoglobulīnu, bēta laktoglobulīnu, imūnglobulīnus, laktoferīnu, fosfolipoproteīnu. Šis proteīns palīdz palielināt muskuļu masu un veicina organisma atjaunošanās procesus pēc fiziskas aktivitātes. Izturības treniņu laikā šie produkti tiek rekomendēti kā obligāti.
Intensīvi treniņi un sacensības ietekmē organisma hemostāzi, patoloģiski izmainot dažādu bioķīmisko rādītāju stāvokli. Lai novērtētu organisma funkciju pēc fiziskas aktivitātes, svarīgi šādi marķieri: AsAT, AlAT, LDH, kreatīnkināze.
Pētījumā zinātnieki vēlējās noskaidrot sūkalu proteīna pozitīvo efektu ļoti intensīvos treniņos un aerobās slodzes gadījumā. Pētnieki pieļauj, ka sūkalu proteīns var noderēt atlētiem, kas nodarbojas ar muskuļu masas audzēšanu vai piedalās tādos aerobās slodzes treniņos kā maratoni, velomaratoni, peldēšana.
Metodes
Nejaušināta tipa, divkārt maskētā pētījumā salīdzināja sūkalu proteīna un maltodekstrīna (placebo) efektu Nacionālās Taivānas Sporta universitātes (National Taiwan Sport University) vīriešu elites grupas atlētiem (n = 12).
Sūkalu proteīnu vai placebo dalībnieki saņēma 30 minūtes pēc ikdienas treniņa ar identisku kalorāžu. Trīs atsevišķos mērījumos (pirms testa sākšanas, pēc testa sākšanas, testa noslēgumā) tika noteiktas izmaiņas bioķīmiskajos rādītājos, sacensību rezultātā, ķermeņa masā. Otrais rādītāju mērījums tika veikts pēc maratona, lai noteiktu arī sportistu psiholoģisko stāvokli.
Dalībnieki
Pētījuma dalībnieki tika izvēlēti bez hroniskām slimībām. Uzņemtās pārtikas kalorāža tika dokumentēta ar dietologu starpniecību. Citu uztura bagātinātāju lietošana pētījuma laikā bija aizliegta. Vidējais dalībnieku vecums proteīna un placebo grupā bija 21,7 ± 2,7 vs. 21 ± 2 gadi, garums 176,2 ± 2,6 vs. 177 ± 2,6 cm ar svaru 61,6 ± 3,4 vs. 63,2 ± 3,7 kg, kas ir nenozīmīga datu atšķirība pirms eksperimenta sākšanas.
Rezultāti
Ievērojami zemāks AlAT, AsAT, LDH, kreatīnkināzes līmenis bija sūkalu proteīna grupā. Piemēram, placebo grupā LDH un kreatīnkināzes līmenis pēc maratona paaugstinājās (p < 0,016), bet proteīna grupas sportistiem ievērojamas izmaiņas nekonstatēja.
Lipīdu profils salīdzinājumā ar sākuma rādītājiem izteiktāk samazinājās proteīna grupā.
Svara un ĶMI pieaugums tika novērots sūkalu proteīna grupā (p < 0,016). Ievērojamas izmaiņas ķermeņa tauku saturā nenovēroja nevienā no grupām. Muskuļu masas pieaugums tika novērots proteīna grupā (p < 0,016).
Pēc sūkalu proteīna lietošanas četrus mēnešus ilgi ievērojami uzlabojās rezultāti devītajā un divpadsmitajā skriešanas minūtē (p < 0,012).
Dr. J. Kaupe: “Proteīna uztura bagātinātāju (gan sūkalu, gan kazeīna, gan augu u.c.) lietošana sportā šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums. Kopējās tendences un pētījumi rāda, ka papildu proteīna uzņemšana ilgtermiņā uzlabo sportisko sniegumu dažādos sporta veidos: ne tikai tajos, kur svarīga muskuļu masa, bet arī izturības sporta veidos. Tādēļ, lai veicinātu muskulatūras struktūras atjaunošanos pēc fiziskām slodzēm, papildu proteīna uzņemšana adekvātā daudzumā būtu iesakāma. Papildus lietot proteīnu bez fiziskām aktivitātēm gan būs bezjēdzīgi, jo lieki uzņemtais proteīna daudzums nokļūst tieši turpat, kur viss pārējais pār mēru uzņemtais, — taukaudos.”
Probiotikas — vai ieguvums sportistam?
AVOTS: Smarkusz, Joanna, et al. Probiotic Strains as the Element of Nutritional Profile in Physical Activity—New Trend or Better Sports Results? Roczniki Panstwowego Zakladu Higieny, 2017; vol. 68, no. 3: 229–235. EBSCOhost.
Mūsdienās probiotikas saturoši uztura bagātinātāji iekļauti arī atlētu uzturā. Jāņem vērā, ka fiziskās aktivitātes, no kurām ieguvumu ir daudz, nes arī negatīvo: intensīva slodze palielina sliktas dūšas, vemšanas, vēdera sāpju, caurejas un citu kuņģa—zarnu trakta simptomu risku.
Tāpēc pētnieki pēta probiotiku celmus, to iedarbību uz sportistu kuņģa—zarnu traktu un elpceļiem, īpaši rudens un pavasara periodā. Tomēr joprojām nav noteikti konkrēti probiotiku celmi vai devas, kas sportistiem būtu jālieto. Pētījumi turpinās.
Kuņģa—zarnu trakts
Sāpes vēderā, caureja, zarnu pūšanās, asinis fēcēs var būt sekas intensīvai, organismam neadekvātai fiziskajai slodzei. Arī atviļņa slimības ir bieža sportistu sūdzība.
Daži literatūras avoti aicina probiotikas izmantot papildus ikdienas uzturam, lai uzlabotu pašsajūtu no kuņģa—zarnu trakta puses.
Vēl viens svarīgs aspekts, kas nomāc atlētu gremošanas sistēmas veselību, ir zarnu trakta epitēlija šūnu darbība, respektīvi, uzturvielu absorbcija, ūdens un elektrolītu transports, aizsardzība pret patogēniem. To var aizkavēt dažādi bieži lietoti medikamenti: nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, protonu sūkņu inhibitori, ļoti intensīva fiziskā aktivitāte, stress un taukaina diēta. Zarnu caurlaidības biomarķieri (CRO, kalprotektīns, audzēja nekrozes faktors alfa un zonulīns) norāda uz iekaisumu (šajā gadījumā zarnās). Zonulīns, pētīts sportistu kuņģa—zarnu traktā, uzrāda pozitīvu efektu autoimūnu slimību aizsardzībā. Kādā pētījumā ar dalībnieku iedalījumu pēc nejaušības principa secināts, ka, 98 dienas lietojot tādus probiotiku celmus kā B. bifidum W23, W51 B. lactis, E. faecium W54, W22 L. acidophilus, L. brevis W63, Lc. lactis W58, paaugstinās zonulīna un audzēja nekrozes faktora alfa līmenis.
Elpošanas sistēma
Arī dažādas elpošanas sistēmas slimības var būt traucēklis, lai sportists sasniegtu labus rezultātus. Ļoti bieži attīstās augšējo elpceļu sistēmas infekcijas, jo fiziskā slodze ir pamatīga un treniņu laikā mainās laikapstākļi.
Pētnieki meklē, kuri probiotiku celmi varētu līdzēt un samazināt šo infekciju attīstības biežumu. Šobrīd dati no dažādām datubāzēm (MEDLINE, Web of Science, CENTRAL) vedina domāt, ka probiotikas tiešām var palīdzēt un būt profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanos. Visbiežāk pētītiecelmi ir Lactobacillus un Bifidobacterium.
Piemēram, kādā pētījumā Austrālijā 2014. gadā piedalījās 465 veseli, fiziski aktīvi 35—36 gadus veci cilvēki. Dalībniekus iedalīja trīs grupās: pirmā saņēma Bifidobacterium animalis subsp. lactis, otrā — Lactobacillus acidophilus un Bifidobacterium animalis subsp.lactis, trešā — placebo. Vislielāko uzlabojumu augšējo elpceļu sistēmas iekaisuma profilaksē uzrādīja bifidobaktēriju grupa (pirmā).
Kopsavilkums
Tā kā šobrīd ļoti aktīvi tiek pētītas probiotikas un to darbība cilvēka organismā, pieaugs arī to pētījumu skaits, kas meklēs pozitīvos (vai negatīvos) efektus sportistu veselībai.
Šobrīd jau atrasti pierādījumi, ka probiotikas ir svarīgas aptaukošanās un cukura diabēta attīstības aizkavēšanā. Dati no 2016. gadā veikta pētījuma liecina, ka labās baktērijas varētu aizkavēt novecošanos.
Raksta autori katram ar sportu saistītam uztura speciālistam aicina pievērst pastiprinātu uzmanību probiotikām un izvērtēt to lietošanas nepieciešamību.
Dr. J. Kaupe: “Cilvēka zarnu mirkobioma iesaistes pakāpe fizioloģiskajos procesos un dažādu slimību patoģenēzē nav pilnībā noskaidrota. Baktēriju sastāvs zarnās ietekmē zarnu gļotādas veselību un tālāk iespaido gan mikroelementu, gan makroelementu uzsūkšanos (piemēram, neskaidrs dzelzs deficīts). Taču ne vienmēr jāsteidz sportistu barot ar probiotikām, jo zarnu mikrofloru pamatā ietekmē ikdienas uzturs. Ja nav specifisku sūdzību vai indikāciju par disbakteriozi, tad, pirmkārt, jācenšas sakārtot pats svarīgākais — sportista uzturs. Otrkārt, jāizvērtē slodžu atbilstība konkrētam sportistam, jo arī kuņģa—zarnu trakts uz pārslodzi var reaģēt ar dažādiem simptomiem.”
Pārmērīga fiziskā slodze sportistam — maskētas hipertensijas riska faktors
AVOTS: Young-Joo Kim, Yongbum Park, Duk-Ho Kang, Chul-Hyun Kim. Excessive Exercise Habits in Marathoners as Novel Indicators of Masked Hypertension. BioMed Research International, vol. 2017, Article ID 1342842, 7 pages, 2017. doi:10.1155/2017/1342842
Regulāras fiziskas aktivitātes svarīgas dažādu hronisku slimību (koronāro artēriju slimības, diabēta, aptaukošanās, hipertensijas, sirds mazspējas, depresijas) profilaksē, tās par aptuveni septiņiem gadiem pagarina dzīvildzi, salīdzot ar sēdoša dzīvesveida piekritējiem.
Taču viss nav tik rožaini, jo pārmērīgas fiziskas aktivitātes (piemēram, maratona skriešana) kardiovaskulāro notikumu risku tomēr nevis samazina, bet palielina!
Sportistiem vecumgrupā zem 35 gadiem galvenais pēkšņas nāves iemesls ir hipertrofiskā kardiomiopātija, virs 35 gadiem — koronāro artēriju slimība (70 %). Turklāt pēdējie pētījumi rāda, ka tik liela fiziskā slodze, kas sportistam jāpārvar maratonā, palielina asinsvadu pretestību, veicina aterosklerozes progresu. Arī aritmija un ātriju fibrilācija biežāk attīstās ekstrēmu sporta sacensību (dzelzsvīru sacensību, maratonu, ultramaratonu) dalībniekiem nekā vidēji aritmētiski iedzīvotāju kopumā.
Pētījuma veicēji izteikuši hipotēzi, ka paaugstināta asinsspiediena iemesls (maskētā hipertensija) vidēja vecuma vīriešiem (amatieru līmenī) ir pārmērīgas fiziskas slodzes ieradumi.
Metodes
Pētījumā iekļāva 610 maratonistus (40—60 gadus vecus vīriešus). Visiem veica fiziskās slodzes testu, novērtēja fizikālās apskates un diagnostiskos rādītājus. Iekļaušanas kritēriji: vismaz trīs gadus pēc kārtas trenējas vismaz divreiz nedēļā, noskrējuši vismaz piecus maratonus.
No pētījuma izslēdza sportistus, kas lieto pretspiediena zāles, kam diagnosticēta sirds slimība, bijis insults, ir diabēts, vairogdziedzera problēmas, aknu slimības, aritmijas. Iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem atbilda 571 dalībnieks.
Asinsspiediens tika mērīts pirms fiziskās slodzes testa (dalībniekus iedalot normāla asinsspiediena un paaugstināta asinsspiediena grupā), slodzes laikā un pēc. Dalībniekiem veica EKG, VO2max, sirds frekvences rādītājus dokumentēja visa eksperimenta laikā.
Rezultāti
Sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens pēc fiziskās slodzes testiem vairāk pieaudzis bija augsta asinsspiediena grupai (p < 0,05). Normāla asinsspiediena grupu veidoja maratonisti, kam bija lielāka pieredze maratonu skriešanā, bet sportisti no augstā asinsspiediena grupas maratona distanci veica ātrāk, viņiem bija lielāka ikdienas fiziskā noslodze un ilgāki treniņi (p < 0,05). Paaugstināta asinsspiediena grupas dalībnieki ikdienā lietoja vairāk alkohola nekā normālā asinsspiediena grupa (p < 0,05).
Secinājumi
Fiziskas slodzes izraisīta hipertensija ir neatkarīgs kardiocerebrovaskulāru slimību riska faktors un palielina varbūtību, ka dzīves laikā attīstīsies hipertensija.
Bieža alkohola lietošana un pārmērīga fiziskā slodze saistīta ar paaugstinātu asinsspiedienu ne tikai slodzes laikā, bet arī pirms tās un var būt indikators maskētas hipertensijas diagnostikā.
Dr. J. Kaupe: “Vieglas intensitātes aeroba izturības slodze iesakāma hipertensijas slimniekiem, jo asinsspiedienu pēc slodzes tā pazemina pat 24 stundas. Problēmas rodas gadījumā, kad sportists amatieris (reizēm arī profesionālis) vāji orientējas slodžu intensitātē un katrs treniņš pārvēršas sacensībās. Ja treniņslodžu intensitāte ir pārmērīga, tad katrs treniņš tiek aizvadīts ar paaugstinātu asinsspiedienu un tiek nozagts pozitīvais parasimpātiskais pēctreniņa efekts. Konkrētā fiziskā slodze organismam ir radījusi pārslodzi. Pārslodze parasti izraisa simpātiskās veģetatīvās nervu sistēmas hiperaktivāciju un attiecīgi hipertensiju un relatīvu tahikardiju. Ilgstoša un regulāra slodzes hipertensija izraisa miokarda hipertrofiju, ko viegli var noteikt ehokardiogrāfijas izmeklējumā.”
Ultramaratons un ādas bojājumi
AVOTS: Descamps V, Claessens YE, Doumenc B, Doc Trotters. Skin manifestations in ultramarathon runners: experience in the Marathon des Sables 2014. Br J Dermatol, 2017; 177: 562–563. doi:10.1111/bjd.15182
Ultramaratoni kļūst arvien populārāki. 2014. gada 4.—14. aprīlī Marokā norisinājās 29. Sultānas des Sables maratons, tajā 250 km garu distanci tuksnesī veica 16—80 gadus veci vīrieši un sievietes. Katram dalībniekam līdzi bija mugursoma (7—10 kg smaga) ar ekipējumu un pārtiku.
Ultramaratoni saistās ar ļoti daudzām veselības problēmām: dehidratāciju, ķermeņa masas izmaiņām, muskuļu masas zudumu, rabdomiolīzi, nieru mazspēju. Apakšstilbu un pēdu traumas, specifiskus ādas bojājumus ultramaratonistiem konstatē bieži.
Ādas bojājumi
Galvenie ādas bojājumi Marokas ultramaratonistiem bija tulznas, erozijas, zemnaga hematomas un kontaktdermatīts. Bojājuma apmēru un veidošanos noteica tādi faktori kā atkārtota trauma, kontaktdermatīts, pēdu pietūkums, smilšu iedarbība.
Ādas bojājumu radīja arī sporta apģērba berzēšanās gar ādu. Pēc kompresijas apģērba novilkšanas dažiem sportistiem konstatēja miliaria rubra un miliaria crystalline (no karstuma zem kompresijas vietām). Saules apdegumu bija maz, jo dalībnieki lietoja saules aizsargkrēmus. Tūskai pēdās bija daudz iemeslu: venozā vai limfātiskā nepietiekamība, sāls patēriņš, paaugstināts hidrostatiskais spiediens.
Bakteriāla infekcija (stafilokoku un streptokoku) visbiežāk pievienojās kā komplikācija ādas bojājumam uz pēdām. Klimata īpatnību dēļ sēnīšu infekcija attīstījās reti.
Rekomendācijas
Lai novērstu līdzīgus bojājumus nākamajās sacensībās, jāveic dažādi profilaktiski pasākumi. Nepieciešams klimatam piemērots saules aizsargkrēms, saulesbrilles, apavi vienu izmēru lielāki nekā ikdienā, kāju nagi jāapgriež īsi, jālieto speciāli aizsarglīdzekļi, lai novērstu smilšu iekļūšanu apavos.
Ja bojājums jau konstatēts, tas nekavējoties jāaprūpē ar speciāliem ādas kopšanas līdzekļiem, pārsējiem vai plāksteriem. Antibiotikas ir nepieciešamas sekundāras infekcijas gadījumā.
Dr. J. Kaupe: “Ultragarie skrējieni vai piedzīvojumu sacensības nav iedomājamas bez ādas bojājumiem vai locītavu, muskuļu, saišu pārslodzes. Kā tos mazināt? Galvenā ir profilakse, tātad, gatavojoties sacensībām, jāpārdomā katra nianse. Ādu no noberzumiem var pasargāt konkrēta ādas reģiona (piemēram, pēdas) laicīga apstrāde ar speciāliem krēmiem vai atsevišķu vietu aplīmēšana ar leikoplastu. Dažādu struktūru pārslodzi sacensībās var mazināt tikai ar regulāru un mērķtiecīgu treniņdarbu. Visbīstamākie ir “svētdienas” sportisti, kas uzskata, ka maratonu var noskriet, trenējoties divreiz nedēļā.”
