Dr. Vilnis Sosārs, onkologs ķīmijterapeits, algologs, GI endoskopijas speciālists, paliatīvās aprūpes speciālists RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā
“Par cilvēka piemiņu mēdz teikt, ka tā ir dzīva, kamēr vien šo cilvēku atceras. Par grāmatām — tās dzīvo tiktāl, kamēr tās kāds vēl lasa. Žurnāli ir vēstuļu brālēni, tikai biezāki, veltīti specifiskām tēmām, vieglāk nekā grāmatas izdodami, bet ne mazāk svarīgi. Nav “sliktu” tēmu. Viss atkarīgs no tā, kā tās pasniegtas. Vienmēr fascinē jaunais, maz zināmais, zinātniski pamatotais un ļoti svarīgi — izklāsta vieglums.
Dažkārt žurnālu sāku lasīt ar kādu no pēdējiem rakstiem, kā tas ir šajā Doctus numurā, — par Dr. Vitālija Zuja rezidentūras pieredzi Austrijā. Neticams šķiet fakts, ka veselības aprūpei Austrijā atvēl 11 % no IKP jeb 38 miljardus eiro gadā. Šāda valsts ir dzīvotspējīga, jo efektīvi rūpējās par saviem līdzpilsoņiem.
Izskatot pārējos žurnāla rakstus, katrā daudz vērtīgu atziņu un pārdomu. Lienes Cipules skaidrojumus par sekundārās neatliekamās palīdzības radītām problēmām pārjautāju darbiniekiem, kas strādā brigādēs. Viņu teiktais bija vēl krāsaināks un purva taka vēl šaurāka.
Skaists, zinātniski pamatots tēmas izklāts rakstā par karcinoīdiem (autores Līga Keiša–Ķirse, Jeļena Prokofjeva), bet vestibulārā aparāta trenēšanai noteikti noderēs ekspertu ieteiktie acu vingrinājumi, lai pēc veiktajām endoskopijām atpūtinātu acis.
Einšteins reiz teicis: “Lai nenokristu no riteņa, visu laiku ir jāmin pedāļi.” Žurnālam Doctus novēlu īsta maratonista izturību, jo vēl ir tik daudz sakāmā saviem lasītājiem. Daudzu jo daudzu gadu garumā.”
Bronhiālā astma (BA) ir hroniska elpceļu slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma cilvēkam. Biežāk astmu diagnosticē bērniem un jauniem cilvēkiem, taču epidemioloģiskie pētījumi un klīniskā pieredze liecina, ka astma novērojama arī gados vecākiem cilvēkiem. Līdz ar novecošanās procesu izmainās plaušu struktūra un funkcijas, tāpēc slimības gaita parasti ir smagāka.
Varētu būt, ka uz pasaules nav cilvēka, kurš vismaz vienu reizi dzīvē nav piedzīvojis akūtas caurejas epizodi. Lielākajā daļā gadījumu caureja pieaugušajam nav dzīvību apdraudoša, taču bērniem bīstama var būt pat it kā banāla rotavīrusa infekcija.
Jau kopš senseniem laikiem zināmi ieguvumi no fiziskas aktivitātes. Mūsu priekšgājēji pat nenojauta, ka nodarbojas ar sportu, lai iegūtu balvu (medījumu) — viņiem tās bija izdzīvošanai nepieciešamas prasmes, citiem vārdiem sakot: neesi fiziski attīstīts — nebūs ēdiena; nebūs ēdiena — gaidāma nāve.
Aprakstot fizioloģisku stāvokli, kad sirds funkcija ir nepietiekama, lai nodrošinātu audiem nepieciešamo metabolismu, lieto terminu “sirds mazspēja”. Sirds funkcijas traucējumus var radīt sirds muskuļa bojājums, akūta vai hroniska išēmija, palielināta asinsvadu rezistence, arteriāla hipertensija vai tahiaritmijas.
Reibonis nav vienkāršs simptoms, jo zem tā slēpjas ļoti daudzas vieglāk un grūtāk ārstējamas slimības. Par to, kā neapjukt reiboņu pasaulē, katrs no sava skatpunkta stāsta neiroloģijas, otorinolaringoloģijas un psihiatrijas eksperts.
Karcinoīdais sindroms ir specifisku simptomu kopums, kas veidojas dažādu hormonu izdalīšanās rezultātā cilvēka asinīs. Karcinoīdais audzējs var būt labdabīgs vai ļaundabīgs veidojums, kas producē bioloģiski aktīvas, hormoniem līdzīgas vielas (serotonīnu, bradikinīnu, histamīnu, prostaglandīnu u.c.).
Mialģiskais encefalomielīts/hroniskā noguruma sindroms (ME/CFS) ir hroniska, kompleksa slimība: CNS un imūnsistēmas traucējumi, šūnu enerģijas metabolisma un jonu transporta disfunkcija, sirds—asinsvadu sistēmas traucējumi. [8]
Aptaukošanās ir stāvoklis, ko raksturo taukaudu ekscess. To parasti saista ar palielinātu ķermeņa masu. Aptaukošanās var attīstīties pacientiem ar normālu svaru. Ievērojamu svara pieaugumu var novērot uz muskuļu, nevis taukaudu masas rēķina (body building).
Reimatoīdais artrīts ir sistēmiska slimība, kas rada iekaisumu un var skart ne tikai perifērās locītavas, bet arī iekšējos orgānus: acis, plaušas, ādu un citus. Ko darīt, ja kombinētās terapijas — sintētisko slimību modificējošu antireimatisko līdzekļu (sSMARL) un TNF alfa inhibitoru (TNFi) — fonā novēro ārpuslocītavu izpausmes ar negatīvu dinamiku un sistēmisko simptomu progresēšanu?
Zināmā mērā tā bija nejaušība, ka VILNIS SOSĀRS 1984. gadā sāka strādāt Latvijas Onkoloģijas centrā. Tas tikko bija atvērts, trūka speciālistu, bet jaunajam dakterim pēc nepiepildītā sapņa par kardioloģiju vajadzēja darbu. Pirmajā gadā ne reizi vien gribējis pamest onkoloģiju, taču pirmajā darbavietā viņu noturēja vecāko kolēģu atbalsts, pamazām uzkrātā pieredze un modusies interese par onkoloģiju.
Vēlā piektdienas pēcpusdienā kafejnīca—grāmatnīca Spiikiizi atgādina skudru pūzni — ar tējas un kafijas krūzēm rokā medicīnas studenti draudzīgi ieņem klausītāju krēslus. Latvijas Medicīnas studentu asociācija ar vieslekciju aicinājusi savu eksprezidentu, tagad Insbrukas medicīnas universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas klīnikas rezidentu Dr. VITĀLIJU ZUJU.
Pēc oficiālās statistikas nedaudz virs trīsdesmit, bet pēc darbinieku vērtējuma — ap septiņdesmit procentiem neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu ir sekundāri. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jaunā vadītāja LIENE CIPULE ir apņēmības pilna šo skaitu mazināt.
