Magnētiskās rezonanses izmeklējumi – mūsdienu iespējas un nākotne

MR holangiopankreatogrāfija

MR holangiopankreatogrāfija (MRHP) ir radioloģijas metode, ko izmanto neinvazīvai pankreatobiliārā koka vizualizācijai, atšķirībā no invazīvās endoskopiskās retrogrādās holangiopankreatogrāfijas  (ERHP). ERHP lietošanu ierobežo iespējamās blaknes (pat 7% gadījumu), arī manipulācijas izmaksas ir salīdzinoši augstas. No blaknēm var minēt reaktīvu pankreatītu, sepsi, asiņošanu, kuņģa vai divpa­dsmitpirkstu zarnas perforāciju, 3-9% gadījumu žultsvadu kanulācija var būt nesekmīga. Mirstība, veicot ERHP, ir 0,13-0,19% gadījumu. []

MRHP pirmo reizi aprakstīta 1991. gadā. Izmeklēšanā lieto speciālu režīmu - T2 sekvenci, vizualizējot tikai stāvošu vai lēni plūstošu šķidrumu, kas dod augstu signāla intensitāti (attēlā tas izskatās balts), līdz ar to var iegūt žultsvadu un aizkuņģa dziedzera vadu attēlu. 

Tā kā MRHP veikšanai nav nepieciešama eksogēnu kontrastvielu lietošana, tā ir ideāla metode pacientiem ar alerģijām pret jodu saturošu kontrastvielu un pacientiem ar alerģiskām reakcijām anamnēzē. Metode ir droša, neinvazīva, arī pacienti to panes samērā labi. Izmeklēšanas laiks nekomplicētos gadījumos ir īss. Diagnostiskā precizitāte ir līdzīga ERHP vairākumā labdabīgu un ļaundabīgu biliāro un pan kreātisko vadu saslimšanu gadījumā. MRHP ir izmeklēšanas metode ar labu vispārējo jutību un specifitāti žultsceļu obstrukcijas diagnostikā un tās pakāpes noteikšanā [4], tāpat metode ļauj vizualizēt ārpusvadu patoloģijas. Turklāt MRHP ir rentablāka. Eiropā un ASV MRHP izmanto arī dzīviem aknu donoriem, žultsceļu sistēmas izvērtēšanai un operācijas plānošanai. [6]

MRHP ir arī vairāki trūkumi: atšķirībā no ERHP, diagnostiskās procedūras laikā nav iespējami terapeitiski manevri, manometrija, kā arī nav iespējams tieši apskatīt ampulu. Pielietojumu ierobežo MR aparatūras pieejamība un pacienta klaustrofobija. Mazāka nozīme ir metālisko ķermeņu un elpošanas kustību radītajiem artefaktiem. [3]

Komentē dr. A. Laganovskis

MRHP veikšanai nepieciešama jaudīga aparatūra - vismaz 1,5T. Galvenais nosacītais metodes trūkums - nav iespējams veikt terapeitiskas manipulācijas, līdz ar to MRHP ir tikai diagnostikas metode. Ja runājam par rentabilitāti, tad jāmin, ka ERHP ir daudz dārgāka, jo procedūrā ir iesaistīts lielāks operatoru skaits - vismaz trīs četri, turpretī MRHP - divi speciālisti. Metālisko ķermeņu artefaktiem tiešām ir mazāka nozīme, jo vienīgais metāls, kas neļauj izmeklēt, ir dzelzs, lai gan arī pārējie var dot lielākus vai mazākus artefaktus. Piemēram, plastmasas stents kopējā žultsvadā var radīt signāla pārmaiņas ap to un neļaut pilnvērtīgi izvērtēt aizkuņģa dziedzera struktūru. MRHP pasaulē ir metode Nr. 1 žultsceļu patoloģiju diagnostikā, jo pēc ERHP veikšanas bieži novēro komplikācijas.

MRHP indikācijas

• Sākotnējā izmeklēšana norāda uz to, ka pacientam nepieciešama tikai pankreatobiliāras patoloģijas diagnostika bez terapeitiskas iejaukšanās.
• Pacientam bijusi neveiksmīga ERHP un nepieciešama papildu izmeklēšana.
• Pacientam ir žultsvadu anatomijas izmaiņas, kuru dēļ nav iespējams veikt ERHP (piemēram, pēc ķirurģiskas iejaukšanās, gastrektomija anamnēzē, holedohojejunostoma).
• Iedzimtu anomāliju pankreatobiliārajā sistēmā novērtēšanai (piemēram, aberanti vadi, kopējā žultsvada cistas, pancreas divisum).
• Nepieciešama pankreatobiliārās anatomijas precizēšana proksimāli no obstrukcijas vietas, kur nav iespējams piekļūt ERHP laikā. [5]
• Pacients ir zīdainis vai mazs bērns, vai pieaugušais ar traucētu garīgo veselību, vai nav kontaktējams, kad ERHP ir nedroša vai neiespējama.
• Pacientam ir alerģija uz jodēto kontrastvielu vai ir atipiskas reakcijas anamnēzē.