Ar alerģisku rinītu slimo aptuveni 40 miljoni amerikāņu, tā izplatība ir apmēram 20%, dati no pētījumiem Skandināvijas valstīs liecina, ka alerģiska rinīta kopējā izplatība vīriešiem ir 15%, bet sievietēm - 14%. Tomēr tā izplatība var mainīties pa valstīm un ģeogrāfiskajiem reģioniem. Alerģiska rinīta pārvaldībā ir trīs būtiskas sastāvdaļas: vides faktoru kontrole un izvairīšanās no alergēniem, farmakoloģiskā terapija un imūnterapija. Šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par alerģiska rinīta pārvaldības iespējām.
Pacientiem ar alerģisku rinītu labāku uzlabošanos novēro pēc difenhidramīnu lietošanas salīdzinājumā ar loratadīnu un placebo
Pētījuma mērķis - salīdzināt sezonas alerģiska rinīta (SAR) simptomu mazināšanos pacientiem, ko ārstēja ar difenhidramīnu, loratadīnu un placebo. Pētījumā tika izmantoti dati no diviem labi kontrolētiem klīniskiem pētījumiem. Dati no diviem SAR pētījumiem (divkārt slēptiem, nejaušināta iedalījuma, ilga 1 nedēļu) par 50 mg difenhidramīna lietošanu trīs reizes dienā (n=288), loratadīna 10 mg lietošanu vienu reizi dienā (n=290) un placebo (n=289) tika novērtēti retrospektīvi attiecībā uz kopējo deguna simptomu rādītāju (TNSS: iesnas, šķaudīšana, deguna niezēšana un aizlikts deguns) un kopējo simptomu rādītāju (TSS: niezošas acis, acu asarošana, ausu niezēšana un TNSS). Simptomu uzlabošanās salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli tika attēlota līkņu veidā katrā pētījumu grupā atbilstīgi TNSS un TSS rādītājiem. Ārstēšanas rezultāts tika salīdzināts pēc uzlabošanās līmeņa: 25%, 50% un 75%.
Pētījumu laikā secināts, ka pacientiem, kas lietoja difenhidramīnu, novēroja labākus TNSS un TSS rādītājus, salīdzinot ar loratadīnu un placebo visos uzlabošanās līmeņos (25%, 50%, 75%) (p≤0,05). 29-35% pacientu, kas lietoja difenhidramīnu, novēroja simptomu uzlabošanos par vismaz 50%, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, savukārt starp loratadīna un placebo lietotājiem uzlabojumu par 50% novēroja tikai 18% pacientu.
Pētījuma noslēgumā autori secināja, ka sezonas alerģisks rinīts labi atbild uz terapiju ar difenhidramīnu 50 mg trīs reizes dienā, simptomu uzlabošanās ir ievērojami labāka nekā pēc loratadīna 10 mg dienā vai placebo lietošanas.
Urdaneta E, Patel M, Franklin KB, Wu MM. More Seasonal Allergic Rhinitis Patients Improve with Diphenhydramine Compared with Loratadine and Placebo: A Responder Analysis. The Journal of Allergy and Clinical Immunology, 2013; Vol. 131, Issue 2, Supplement: AB187.
Komentē Dr. I. Grīsle:
"Zinātnes pasaulē ik pa brīdim notiek atgriešanās pie jau pārbaudītām vērtībām un mēģinājumi tām atrast jaunu izmantojumu. Difenhidramīns jeb dimedrols ir ļoti sen izmantots medikaments alerģiju ārstēšanā un labi pazīstams arī Latvijā. Diemžēl šim medikamentam ir ne tikai antihistamīnu darbība, t.i., histamīna 1. tipa receptoru bloķēšana, bet tiek bloķēti arī muskarīna, serotonīna un dopamīna receptori. Tas izskaidro virkni blakņu (sausuma mutē, redzes, urinēšanas traucējumi u.c.), kuru dēļ medikaments jālieto piesardzīgi, kopējo devu sadalot trīs ieņemšanas reizēs. Difenhidramīns brīvi penetrē caur hematoencefālisko barjeru, radot nevēlamu iedarbību uz CNS - miegainību, atmiņas, koncentrēšanās un uzmanības traucējumus. Dažreiz vērojama pretēja vai stimulējoša ietekme - bezmiegs un uzbudinājums. Tāpat difenhidramīns potencē psihotropo un sedatīvo medikamentu darbību, tāpēc nav lietojams kopā ne ar barbiturātiem, diazepāmu, ne ar alkoholu. Medikamenta izraisītās blaknes - īpaši gados vecākiem pacientiem - ierobežo difenhidramīna lietošanu mūsdienās. Latvijā jau vairākus gadus tas nav iekļauts VZA reģistrēto medikamentu sarakstā. Tomēr, iespējams, rūpīgi atlasītai pacientu grupai ar sezonas alerģisko rinītu, kas izraisa ne tikai alerģijas simptomus, bet arī nervozitāti un bezmiegu, difenhidramīns joprojām ir piemērots līdzeklis ārstēšanās procesā."
Zemādas un zemmēles imūnterapijas efektivitāte sezonas alerģiska rinīta gadījumā
Zemādas (SCIT) un zemmēles (SLIT) imūnterapija ir divi visbiežākie alergēnspecifiskās imūnterapijas veidi. Ir pierādīts, ka tie ir efektīvi simptomu kontrolei un mazina medikamentu lietošanas nepieciešamību pacientiem ar alerģiskām slimībām, bet to efektivitāte ir jāsamēro ar blakusparādībām. Uzlabotā drošuma un vieglā lietošanas veida dēļ zemmēles imūnterapijas izmantošana pēdējos gados pieaug.
Pētījuma mērķis bija novērtēt visefektīvāko ārstēšanas veidu pacientiem ar sezonas alerģisku rinītu uz zāles ziedputekšņiem.
Netiešā meta-analīzē tika salīdzināta zemmēles un zemādas imūnterapijas efektivitāte. Ārstēšanas efektivitāte tika izteikta kā standartizēta vidējā atšķirība (SDM) starp simptomiem un medikamentiem, lietojot zemmēles un zemādas imūnterapiju, salīdzinājumā ar placebo. Meta-analīzē tika iekļauti pētījumi, ja tie bija divkārt slēpti, nejaušināta iedalījuma un kontrolēti ar placebo grupu. Kopumā tika analizēti 36 nejaušināta iedalījuma kontrolēti pētījumi (3014 pacienti; 2768 dalībnieki kontroles grupā).
Kopējais efekts pēc zemādas imūnterapijas uz simptomu skalu (SDM = -0,92; 95% TI [-1,26 - -0,58]) bija statistiski ticami labāks nekā pēc zemmēles imūnterapijas gan pēc pilienu lietošanas (SMD = -0,25; 95% TI [-0,45 - -0,05]), gan tablešu veidā (SMD = -0,40; 95% TI [0,54 - -0,27]). Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī attiecībā uz medikamentu skalu (zemādas: SMD = -0,58; 95% TI [-0,86 - -0,30]); zemmēles pilieni: SMD = -0,37; 95% TI [-0,74 - -0,00]); zemmēles tabletes: SMD = -0,30; 95% TI [-0,44 - -0,16]).
Pētnieki secināja, ka rezultāti netieši, bet cieši norāda uz to, ka zemādas imūnterapija, kontrolējot simptomus un samazinot antialerģisko medikamentu lietošanu pacientiem ar sezonas alerģisku rinokonjuktivītu uz ziedputekšņiem, ir efektīvāka par zemmēles imūnterapiju.
Di Bona D, Plaja A, Leto-barone MS, La Pjana S, Di Lorenzo G. Efficacy of subcutaneous and sublingual immunotherapy with grass allergens for seasonal allergic rhinitis: A meta-analysis-based comparison. The Journal of Allergy and Clinical Immunology, 2012 Nov: 1097-1107.e2.
Komentē Dr. I. Grīsle:
"Alergēnspecifiskā imūnterapija ir atkārtota, ilg-stoša alergēna ievadīšana pacientiem ar alerģiskām (IgE radītām) slimībām nolūkā mazināt vai novērst simptomus un aizkavēt slimības progresēšanu. Pētījumi liecina, ka ilgstoša (3-5 gadi) un sekmīga imūnterapija alerģiska pacienta dominējošo imūnsistēmas Th-2 aktivāciju pārslēdz uz Th-1, radot specifisku imūntoleranci pret attiecīgo alergēnu. Imūnterapija pasaulē pazīstama jau vairāk nekā 100 gadu, bet tieši pēdējos gados, pateicoties jaunu vakcīnu veidiem, tā atkal piedzīvo renesansi. Sublingvālā imūnterapija (SLIT) ir perorālās imūnterapijas veids, kad vakcīnu ievada zem mēles un pēc 2-3 minūtēm norij. Salīdzinoši ar subkutāno (SCIT) imūnterapiju tā ir jaunāka un trūkst salīdzinošu pētījumu lielam pacientu skaitam par efektivitāti, dozēšanu, lietošanu bērniem utt. Kaut arī Di Bona un kolēģu pētījums uzrāda subkutānās imūnterapijas priekšrocības sezonas alerģiskā rinīta pacientiem, nevajadzētu aizmirst, ka sublingvālā imūnterapija ir droša un, galvenais, pacientiem ļoti ērta ārstēšanās metode."
Akupunktūras iedarbība sezonas alerģiska rinīta gadījumā
Sezonas alerģisks rinīts ir iesnas un aizlikts deguns, ko izraisa alerģija parasti uz ziedputekšņiem. Standarta terapija ir antialerģiskie medikamenti - antihistamīni, tomēr daudziem cilvēkiem alerģijas simptomi pēc medikamentozās terapijas nemazinās. Pacientiem, kam antihistamīni neiedarbojas adekvāti, un tiem, kas izvēlas dabas līdzekļus, simptomu mazināšanai var piedāvāt nestandarta ārstēšanas veidus. Akupunktūra ir viena no iespējām. Tradicionālā medicīna arvien vairāk atzīst akupunktūru kā efektīvu ārstēšanas metodi dažu saslimšanu gadījumā, tomēr pēdējo pētījumu rezultāti par akupunktūras efektivitāti alerģiska rinīta ār-stēšanā nav viennozīmīgi.
Pētījuma (422 cilvēki ar ziedputekšņu alerģiju un alerģiskiem deguna simptomiem) mērķis bija novērtēt, vai sezonas alerģiska rinīta simptomi ar akupunktūru ārstējami efektīvi.
Vispirms pētnieki aptaujāja dalībniekus par simptomiem, lietotajiem medikamentiem un to devām alerģijas simptomu mazināšanai. Pēc aptaujas pētījuma dalībnieki nejaušināti tika iedalīti trīs grupās. Pirmās grupas dalībniekiem bija 12 akupunktūras seansi, simptomu mazināšanai viņi lietoja antihistamīnus. Otrās grupas dalībniekiem bija 12 viltus akupunktūras seansi, simptomu mazināšanai viņi lietoja antihistamīnus. Trešā grupa saņēma tikai antihistamīnus. Ārstēšanas beigās un divus mēnešus pēc ār- stēšanas kursa pētnieki novērtēja izmaiņas simptomu smagumā un lietoto medikamentu daudzumā.
Uzreiz pēc kursa pabeigšanas pētījuma dalībniekiem, kam bija bijuši akupunktūras seansi, novēroja alerģijas simptomu uzlabošanos un lietoto medikamentu skaita samazinājumu, salīdzinot ar tiem, kam akupunktūras seansu nebija. Tomēr šīs atšķirības vairs netika novērotas divus mēnešus pēc terapijas kursa.
Tātad uzlabojums vēl arvien nav tik ievērojams, lai lielam pacientu skaitam akupunktūru ieteiktu kā ārstēšanas veidu alerģijas simptomu mazināšanai. Neskaidrs paliek arī veids, kā akupunktūra mazina alerģijas simptomus.
Pētnieki secināja, ka akupunktūra, iespējams, uzlabo alerģijas simptomus cilvēkiem ar sezonas alerģisku rinītu, bet efekts ir vidēji izteikts un nesaglabājas ilgi pēc ārstēšanas kursa. Iespējams, ka labie sākotnējie akupunktūras rezultāti saistīti ar pacientu cerībām uz rezultātu.
Brinkhaus B, Ortiz M, Witt CM, et al. Acupuncture in Patients With Seasonal Allergic Rhinitis. A Randomized Trial. Annals of Internal Medicine, 2013; vol. 158: 225-234.
Komentē Dr. I. Grīsle:
"Mūsdienu medicīnas zinātne nav visvarena. Joprojām grūti izskaidrot dažus alerģisko slimību rašanās un patoģenēzes aspektus. Arī ārstēšanas vadlīnijas cenšas pacientus klasificēt un piedāvā līdzīgus ārstēšanas veidus. Tie palīdz daudziem pacientiem, bet ne visiem. Kaut netradicionālās medicīnas (arī akupunktūras) zinātniskie pamati ir apstrīdami, tomēr noliegt to būtu kļūda. Mūsdienu steigas un stresa laikmetā bieži novārtā tiek atstāti ārstēšanas psiholoģiskie aspekti un suģestijas elementi, ko izmanto netradicionālā medicīna. Saviem pacientiem neiesaku, bet arī neliedzu izmantot ārstēšanas metodes, kas viņiem patīk un nenodara nekādu ļaunumu."
Alerģiskais rinīts ir bieži nediagnosticēta un neārstēta slimība: rezultāti no pētījuma Dānijā
Iepriekš pētījumos pierādīts, ka alerģisks rinīts bieži netiek diagnosticēts un ārstēts. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt Dānijas vispārējās pieaugušo populācijas informētību par alerģisku rinītu, tā diagnosticēšanu un ārstēšanu.
Pētījums notika no 2007. gada oktobra līdz 2008. gada jūnijam, tajā piedalījās 1277 cilvēki no Dānijas vispārējās populācijas vecumā no 18 līdz 69 gadiem. Visiem dalībniekiem tika veikts ādas tests, viņi tika izjautāti par alerģijas simptomiem. Alerģisks rinīts tika definēts kā kombinācija "paša ziņoti rinīta simptomi un ādas proves testa pozitīva reakcija uz ieelpotiem alergēniem". Lai noskaidrotu rinīta simptomus, dalībnieki aizpildīja aptaujas anketu par medicīniskiem rinīta simptomiem.
Pētījumā secināts, ka alerģiska rinīta izplatība ir 23,1%. 43,6% (n = 122/280) pētījuma dalībnieku, kam bija alerģisks rinīts, pēdējos 12 mēnešos netika ārstēti, tikai 56,6% (n = 163/288) diagnozi bija noteicis ārsts. 48,5% (n = 143/295) dalībnieku ziņoja gan par alerģisku rinītu, gan apakšējo elpceļu simptomiem, kas liecina par smagu alerģisku rinītu. Šie pacienti pēdējos 12 mēnešos biežāk lietojuši medikamentus, diagnozi viņiem biežāk bija noteicis ārsts.
Pētījuma noslēgumā secināts, ka Dānijā alerģisks rinīts bieži netiek diagnosticēts un līdz ar to arī attiecīgi ārstēts un ka jāveicina labāka izpratne gan par diagnostiku, gan ārstēšanu.
Larsen CG, GyldenløveM, Linneberg A. Allergic rhinitis is often un-diagnosed and un-treated: Results from a general population study of Danish adults. The Clinical Respiratory Journal, 2013.
Komentē Dr. I. Grīsle:
"Ikdienā ar alerģiju bieži izskaidro citu slimību simptomus, bet īstās alerģiskās slimības paslīd garām. Tāpēc liela uzmanība būtu jāvelta sabiedrības izglītošanai. Kā redzam pētījumā Dānijā, tikai pusei pacientu bija apstiprināta diagnoze. Tas nozīmē, ka viņi nebija meklējuši ārsta palīdzību. Domāju, ka Latvijā situācija nav labāka. Alerģiskās iesnas bieži arī mediķu vidū netiek uzskatītas par nopietnu problēmu, jo atšķirībā no astmas dzīvību neapdraud. Diemžēl pētījumi liecina, ka, ignorējot alerģiskās iesnas, pat 40% slimnieku var attīstīties bronhiālā astma. Tāpat jāatceras, ka alerģiskais rinīts ļoti ietekmē pacienta dzīves kvalitāti - traucē mācīties, strādāt un atpūsties."
Intranazālie steroīdi vai antihistamīni - kas labāks sezonas alerģiskā rinīta un konjuktivīta gadījumā?
Steroīdi efektīvāk mazina simptomus
Steroīdi vairāk atvieglo deguna simptomus, secināts meta-analīzē par 21 pētījumu (visi - nejaušināta iedalījuma, ar placebo kontrolēti; kopā 2821 pacients, vidējais vecums 30 gadi), kur tika salīdzināts kopējais deguna simptomu punktu skaits (KDSSP) pacientiem, kas lietoja intranazālos steroīdus un orālos antihistamīnus. Lielākajai daļai pacientu vairākus gadus bija vidēji smagi vai smagi simptomi. Pētnieki analizēja procentuālās kopējās deguna simptomu punktu skaita izmaiņas pēc terapijas, piemēram, šķaudīšana, nieze, aizlikts deguns, iesnas, kas parasti tiek novērtētas ar punktiem 0-3. Pētījumos parasti salīdzina vienu no trim intranazāliem steroīdiem (flutikasonu, triamcinalonu vai budezonīdu) un vienu no trim orāli lietojamajiem antihistamīniem (cetirizīnu, loratadīnu vai feksofenadīnu) ar placebo; nav pētījumu, kur medikamenti būtu salīdzināti grupas ietvaros ar citiem medikamentiem. Individuālajā simptomu skalā intranazālie steroīdi par 20% vairāk nekā placebo samazina šķaudīšanu, niezi, aizlikta deguna sajūtu un iesnas. Gan intranazālie steroīdi, gan antihistamīni samazina niezi un iesnas līdzīgi, bet antihistamīni aizlikta deguna sajūtu samazina tikai par 5-10% vairāk nekā placebo.
Rezultāti par acu simptomiem ir dažādi
Meta-analīze par 11 nejaušināta iedalījuma un ar placebo kontrolētiem pētījumiem (1317 pacienti, vidējais vecums 32 gadi) liecina, ka nav atšķirību acu simptomu mazināšanā starp orāli lietojamajiem antihistamīniem (dekshlorfeniramīns, terfenadīns un loratadīns) un intranazāliem steroīdiem (budezonīds, beklometazons, flutikazons un triamkinolons) pacientiem ar sezonas alerģijām.
Trijos citos pētījumos secināts, ka intranazālie steroīdi (triamcinolons, flutikazons) acu simptomus atvieglo efektīvāk nekā orāli lietojamie antihistamīni (loratadīns, feksofenadīns), šos secinājumus pamato dati no deguna simptomu samazinājuma skalas, rinokonjuktivīta dzīves kvalitātes aptaujas un kopējās acu simptomu skalas.
Vēl vienā pētījumā par diviem nejaušināta iedalījuma un ar placebo kontrolētiem pētījumiem ieguva atšķirīgus rezultātus.
Antihistamīnu pieejamība
Antihistamīni ir lētāki nekā steroīdi, tie pārsvarā ir bezrecepšu medikamenti. Abu šo grupu medikamentiem pierādītas arī līdzīgas blakusparādības: kakla iekaisums, deguna asiņošana un galvassāpes.
Rekomendācijas
Amerikas alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmijas 2010. gada vadlīnijās secināts, ka intranazālie steroīdi ir pirmās izvēles medikamenti alerģiska rinīta gadījumā. Ja pacients vēlas, ārsts var ordinēt orālos antihistamīnus. Arī Alergoloģijas un imunoloģijas klīnisko parametru darba grupa (The Joint Task Force on Practice Parameters for Allergy and Immunology) intranazālos steroīdus rekomendē kā visefektīvākos medikamentus alerģiska rinīta ārstēšanai; neviens no šīs medikamentu klases pārstāvjiem netiek atzīts kā labāks par pārējiem, visi ir vienlīdz efektīvi. Medikamentu lietošana katru dienu ir iedarbīgāka par medikamentu lietošanu tikai nepieciešamības gadījumā.
Acu simptomu ārstēšanai intranazālie kortikosteroīdi un orālie antihistamīni ir vienlīdz efektīvi.
Parle-Pechera S, Leilani St. A. Intranasal steroids vs antihistamines: Which is better for seasonal allergies and conjunctivitis? The Journal of Family Practice, 2012; Vol. 61, No 7: 429-432.
Komentē Dr. I. Grīsle:
"Intranazālie steroīdi un antihistamīni ir divas visbiežāk lietotās medikamentu grupas sezonas alerģiskā rinīta un konjunktivīta pacientiem. Protams, simptomu novēršanai ātrāk iedarbojas antihistamīni, toties lokālie glikokortikoīdi ir daudzkārt spēcīgāki alerģiskā iekaisuma ārstēšanas līdzekļi. Publikācijā minētās Amerikas alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmijas 2010. gada vadlīnijas kā pirmos nosauc nazālos steroīdus. Latvijas Alergologu asociācija rekomendē sekot ARIA vadlīnijām. Alerģisko iesnu ārstēšanai starptautisku ekspertu grupas izstrādātās vadlīnijas iesaka pakāpienveida pieeju pēc simptomu smaguma un ilguma Vieglu vai neregulāru sezonas alerģisko rinītu simptomu gadījumā medikamentozo terapiju rekomendē sākt ar antihistamīniem, priekšroku dodot jaunākās paaudzes līdzekļiem. Vidēji smagiem pacientiem (īpaši aizlikta deguna gadījumā) rekomendē lokālos glikokortikoīdus, kam ir spēcīga pretiekaisuma darbība un efektivitāte deguna aizlikuma un acu simptomu gadījumā. Ieteicama arī medikamentu kombinācija - antihistamīni kopā ar lokālajiem glikokortikoīdiem. Ja pacientam ir grūti kontrolējami, smagi simptomi, jāapsver imūnterapija ar alergēnu vakcīnām, sākot to divus mēnešus pēc ziedputekšņu sezonas."
Alerģiska rinīta simptomu smagums mazinās, ja to ārstē speciālists
Lai gan alerģiska rinīta ārstēšanas vadlīnijas ir izstrādātas un labi zināmas, tomēr to ietekme uz slimības smagumu nav izvērtēta. Šā pētījuma mērķis bija analizēt speciālistu parakstīta ārstēšanas kursa ietekmi uz alerģiska rinīta smagumu, deguna simptomiem un dzīves kvalitāti.
Pētījumā (ilgtermiņa novērojuma, perspektīvs, daudzcentru, ar četru nedēļu novērošanas periodu) piedalījās 141 alergologs/otorinolaringologs no Spānijas. Iekļaušanas kritēriji: pieaugušie, kuriem pirms vismaz diviem gadiem klīniski diagnosticēts alerģisks rinīts, kuriem kopējais deguna simptomu rādītājs (TNSS) ≥ 5 un kuri vismaz divas nedēļas pirms pētījuma sākuma nav lietojuši ne antihistamīnus, ne nazālos kortikosteroīdus. Slimības smaguma mērījumiem izmantoja oriģinālo (o-ARIA) un modificēto (M-ARIA) klasifikāciju, deguna simptomu un dzīves kvalitātes aptauju (ESPRINT-15), mērījumi notika pētījuma sākumā un četras nedēļas pēc ārstēšanas kursa.
No visiem pētāmajiem pacientiem ar alerģisku rinītu (n = 707; 58% sieviešu) 39,3% bija pārejošs, bet 60,7% pastāvīgs alerģisks rinīts, 40,2% bija astma, 61,4% - konjuktivīts. Lielākā daļa pacientu tika ārstēti ar otrās paaudzes antihistamīniem monoterapijā (63,2%) vai kombinācijā ar intranazāliem kortikosteroīdiem (31,5%). Pētījuma sākumā pēc o-ARIA klasifikācijas 96,9% pacientu bija vidēji smags/smags alerģisks rinīts, pēc m-ARIA klasifikācijas 55,4% bija vidēji smags alerģisks rinīts, bet 41,5% - smags alerģisks rinīts. Pēc četru nedēļu ārstēšanas kursa uzlabojumi tika novēroti attiecībā uz slimības smagumu (p<0,001), TNSS (8,2 ± 1,8 pret 3,5 ± 2,3; p<0,001) un dzīves kvalitāti (ESPRINT-15: 3 ± 1,2 pret 1,1 ± 1; p<0,001).
Pētnieki secināja, ka speciālista parakstīts ārstēšanas kurss mazina alerģiska rinīta smagumu, vājina deguna simptomus un uzlabo dzīves kvalitāti. Tomēr ne visiem pacientiem rezultāts ir labs, jo ir pacienti, kam arī pēc ārstēšanas kursa slimības gaita vēl aizvien ir smaga, tāpēc jāturpina viņu novērošana.
Mullol J, Bartra J, del Cuvillo A, Izquierdo I, Muñoz-Cano R, Valero A. Specialist-based treatment reduces the severity of allergic rhinitis. Clinical & Experimental Allergy, 2013.
Komentē Dr. I. Grīsle:
"Pacienta ārstēšanas process ikvienas hroniskas slimības gadījumā ir komandas darbs. Svarīga ir sadarbība starp ģimenes ārstu, ārstu-speciālistu, pacientu un viņa ģimeni. Speciālisti parasti apstiprina diagnozi un paraksta pacientam piemērotus ārstēšanas veidus. Alerģiskā rinīta gadījumā sadarbojas divi speciālisti - alergologs un otorinolaringologs. Tālākā ārstēšana notiek ģimenes ārsta uzraudzībā, un to ļoti būtiski iespaido pacienta līdzestība terapijai. Piekrītu publikācijas autoru secinājumiem, ka ikviens pacients būtu jāsūta pie speciālista, jo zināšanas un pieredze sekmēs terapijas izvēli. Tālākā ārstēšanas taktika varētu būt atkarīga no rezultātiem. Kontrolētus pacientus uzrauga ģimenes ārsts, bet nekontrolētus jeb grūti ārstējamus - speciālists."
Jauna intranazāla kombinētā terapija pacientiem ar alerģisku rinītu
Vidēji smaga/smaga alerģiska rinīta ārstēšana ir grūts uzdevums ikvienam ārstam, jo daudzi pacienti lieto vairākus medikamentus, bet simptomus vienalga neizdodas kontrolēt. Tāpēc labi kontrolētos, nejaušināta iedalījuma pētījumos jāapstiprina jaunu un iedarbīgu terapijas veidu efektivitāte.
Pētījuma mērķis bija novērtēt jauna kombinētā medikamenta (azelastīns un flutikazona propionāts) efektivitāti, ārstējot pacientus ar vidēji smagu/smagu alerģisko rinītu, un salīdzināt šā medikamenta efektivitāti ar diviem pirmās izvēles medikamentiem (intranazālo azelastīnu un intranazālo flutikazona propionātu).
3398 pacienti (vismaz 11 gadu veci) ar vidēji smagu/smagu alerģisku rinītu piedalījās trijos daudzcentru, nejaušināta iedalījuma, divkārt slēptos un ar placebo kontrolētos paralēlu grupu pētījumos. Katrs pētījums ilga 14 dienas dažādās alerģijas sezonās. Galvenais efektivitātes rādītājs ārstēšanas periodā bija rīta un vakara izmaiņu summa kopējā deguna simptomu skalā (0-24) salīdzinājumā ar sākumposma rādītājiem. Meta-analīzes iznākumā norādīta efektivitāte attiecībā uz slimības smagumu un laiku līdz atbildes reakcijai.
Meta-analīzē secināts, ka jaunā kombinācija efektīvāk samazina kopējos deguna simptomus, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli (-5,7 [SD, 5,3]), nekā flutikazona propionāts (-5,1 [SD, 4,9]; p<0,01), azelastīns (-4,4 [SD, 4,8]; p<0,001) vai placebo (-3,0 [SD, 4,2]; p<0,001). Ieguvumi tika novēroti jau pirmajā jaunā medikamenta lietošanas dienā, uzlabojums bija attiecībā uz visiem nazālajiem simptomiem, pat ja alerģiskais rinīts bija ļoti smagas gaitas.
Pacientiem ar vidēji smagu/smagu alerģisku rinītu uzlabošanās pēc jaunā medikamenta lietošanas tiek novērota agrāk un efektivitāte ir labāka nekā pēc flutikazona propionāta un azelastīna lietošanas.
Pētnieki secināja, ka pacientiem ar alerģisku rinītu jaunais medikaments ir pārāks par diviem pirmās izvēles medikamentiem. Pacientiem ar vidēji smagu/smagu alerģisku rinītu pēc jaunās medikamentu kombinācijas lietošanas simptomu kontrole ir labāka un simptomus ir vieglāk kontrolēt nekā ar iepriekš lietotajiem medikamentiem.
Carr W, Bernstein J, Lieberman P, Meltzer E, Bachert C, Munzel U, Bousquet J. A novel intranasal therapy of azelastine with fluticasone for the treatment of allergic rhinitis. The Journal of Allergy and Clinical Immunology, 2012: 1282-1289.e10.
Komentē Dr. I. Grīsle:
"Ikviena jauna terapijas iespēja pacientu ārstēšanā ir jāizmanto. Kombinējot ātras darbības jaunās paaudzes antihistamīnu ar spēcīgu pretiekaisuma līdzekli, iedarbība ir ātra un efektīva. Lietojot lokālas darbības līdzekli, izdodas ievērojami mazināt blakņu risku. Jaunā medikamenta priekšrocība ir iespēja divu medikamentu vietā lietot vienu inhalatoru, tādējādi uzlabojot pacientu līdzestību terapijai."
