Nemaz ne tik sen pieredzējām brīdi, kad mūsu prātu pārņēma tikai viens vīruss — Covid–19. Tas bija laiks, kad tādi infekciju izraisītāji kā gripas vīruss un RSV kļuva mazaktuāli. Jau 2022. gada vasarā pakāpeniski novērojām iepriekšējo infekcijas slimību atgriešanos sabiedrībā. Gripa, RSV, garais klepus, pneimokoku infekcija — šobrīd rūpe jātur par katru no tiem. Īpaši būtiski atcerēties par riska grupām un profilakses pasākumiem.
Gripas aktivitāte un mirstība pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi
AVOTS: Kinslow CJ, Wang Y, Liu Y, et al. Influenza activity and regional mortality for non-small cell lung cancer. Sci Rep, 2023 Dec 7; 13(1): 21674. doi: 10.1038/s41598-023-47173-x. PMID: 38065996; PMCID: PMC10709588.
Ik gadu ar gripu ASV slimo ~ 15 % iedzīvotāju, kas nozīmē vairāk nekā 334 000 hospitalizāciju, ap 41 000 nāves gadījumu, 26,7 miljardus dolāru tiešo un netiešo izmaksu veselības aprūpes sistēmā.
Gripa vairāk bīstama senioru populācijā; dati par infekcijas ietekmi uz vēža pacientiem ir mazāk izstrādāti.
Šajā ekoloģiskajā pētījumā analizētas attiecības starp vietējo gripas aktivitāti un nesīkšūnu plaušu vēža (NSŠPV) mirstības rādītājiem vairākās gripas sezonās ASV.
Metodes
SEER programma ir Nacionālā vēža institūta uzraudzīts avots, lai izgūtu vēža sastopamības un izdzīvotības datus ASV populācijā. Dati apkopoti no vēža reģistriem 13 štatos un atspoguļo informāciju par ~ 34,6 % ASV populācijas. Mirstības datus SEER ziņo Nacionālais veselības statistikas centrs.
No SEER datubāzes tika identificēti pacienti ar NSŠPV, kuriem slimība diagnosticēta 2009.—2015. g. Šī informācija tika apvienota ar datiem par gripai līdzīgas slimības aktivitāti ik mēnesi, ko nodrošināja ASV Slimību profilakses un kontroles centra uzraudzības dati. Vietējie ikmēneša mirstības rādītāji tika salīdzināti dažādos gripas aktivitātes periodos.
Rezultāti un secinājumi
Analīzē tika iekļauti 202 485 pacienti ar nesīkšūnu plaušu vēzi. Vidējais novērošanas laiks astoņi mēneši, vidējais izdzīvotības rādītājs 11 mēneši; pētījuma laikā fiksēts 141 651 nāves gadījums. Pneimonija un gripa kā nāves iemesls norādīts 0,4 % (n = 592) gadījumu. Augsta gripas aktivitāte bija 52 no 1049 mēnešiem (5,1 %). Ikmēneša mirstības rādītāji zemas un augstas aktivitātes mēnešos bija attiecīgi 0,041 (95 % TI 0,041—0,042) un 0,051 (95 % TI 0,050—0,053); relatīvais risks 1,24 (95 % TI 1,21—1,27).
Saistība starp gripai līdzīgas slimības aktivitāti un mirstību tika novērota individuāli štata līmenī un visās klīniskajās un vietējās pētījuma apakšgrupās. Paaugstināta vietējā gripas aktivitāte ir saistīta ar augstākiem mirstības rādītājiem pacientiem ar NSŠPV. Lai novērstu gripas radīto slogu plaušu vēža pacientiem, jāveicina uz vakcināciju mērķētas iniciatīvas.
Prof. A. Krūmiņa: “Gan vēstures liecības, gan daudzcentru pētījumi valstu līmenī, gan pasaules medicīnas prakse pierādījusi mūžsenu patiesību — pacienti ar imūnsupresētiem stāvokļiem ir pakļauti sevišķi augstam infekcijas slimību riskam. Ne velti mēdz teikt, ka infekciozajiem “aģentiem” (vīrusiem, baktērijām, parazītiem un sēnītēm) neeksistē nedz robežas, nedz pases. Pacientu multimorbīdie stāvokļi un infekcijas slimību ierosinātāju ārkārtīgi lielā izdzīvošanas prasme un manieres nemitīgi dzen cilvēci rīkoties nekavējoties, domāt uz priekšu. Un te atkal diskusiju virsotnē mūsu allaž vecā tēma, proti, infekcijas slimību stūrakmens — profilakse. Specifiskās aktīvās imunizācijas jeb vakcinācijas šķēpi tikuši un joprojām tiek lauzti, ko skaudri apliecināja Covid–19 pandēmijas zināmie un nezināmie jautājumi un atbildes. Kopumā analizējot slimību nozoloģijas un jo īpaši hronisko plaušu slimību spektru, vēl un vēlreiz jāakcentē vakcinācijas neatsveramā loma profilaksē un tās absolūtais pozitīvais pienesums sabiedrībai kopumā. Esam modri!”
Intersticiālas plaušu slimības ietekme uz mirstību Covid–19 gadījumā
AVOTS: Miyashita K, Hozumi H, Furuhashi K, et al. Impact of preexisting interstitial lung disease on mortality in COVID-19 patients from the early pandemic to the delta variant epidemic: a nationwide population-based study. Respir Res, 2024 Feb 21; 25(1): 95. doi: 10.1186/s12931-024-02723-3. PMID: 38383463; PMCID: PMC10880313.
Covid–19 pandēmijas laikā pieredzējām dažādus vīrusa variantus un izmaiņas tā sastopamībā, ko būtiski ietekmēja vakcinācijas pieejamība un jaunu terapeitisko līdzekļu izstrāde. Klīniskās Covid–19 izpausmes pacientiem mainījās, laika gaitā kopš agrīnas pandēmijas līdz delta varianta epidēmijai mirstība samazinājās.
Intersticiāla plaušu slimība (IPS) ir zināms riska faktors inficēšanās ar Covid–19 gadījumā, ziņotais risks dažādos pētījumos variē: 12—49 %. Tomēr šie pētījumi veikti agrīni pandēmijas sākumā un nav skaidrs, vai mirstības riski no Covid–19 pacientiem ar IPS ir mainījušies, kopš pieejamas vakcīnas un pilnveidojušās ārstēšanas iespējas.
Metodes
Pētījuma autori Japānā izguva datus par Covid–19 pacientiem no 2020. gada janvāra līdz 2021. gada augustam no vietējā mēroga apdrošināšanas kompāniju datubāzēm un iedalīja tos divās grupās: pacienti ar IPS un pacienti bez IPS. Tika analizēta visu iemeslu mirstība Covid–19 pacientiem ar IPS, analizējot pēc Covid–19 vīrusa predominējošā viļņa — delta, alfa vai t.s. wild jeb pirmā, nemutētā vīrusa.
Rezultāti
Zināma IPS diagnoze no 937 758 pieaugušiem pacientiem ar Covid–19 bija 7333 (0,8 %). Analizējot pēc Covid–19 vīrusa varianta, IPS pacientiem 1,2 % gadījumu bija infekcija ar wild tipu, 0,8 % ar alfa tipu un 0,3 % ar delta tipu. Šo pacientu 60 dienu mirstība attiecīgi bija 16 %, 14,6 % un 7,5 %. Kad predominējošais vīrusa variants no alfa nomainījās uz delta, 60 dienu mirstība ievērojami samazinājās (atšķirība 7,1 %; 95 % TI no 9,3 % līdz 4,9 %).
Daudzvariantu statistiskā analīze uzrādīja, ka IPS neatkarīgi saistīta ar paaugstinātu mirstību visu pētīto Covid–19 variantu gadījumā; wild tipa gadījumā iespēju attiecība (IA) 2,10 (95 % TI 1,91—2,30), alfa tipa variantā IA 2,14 (95 % TI 1,84—2,50) un delta varianta gadījumā IA 2,10 (95 % TI 1,66—2,66).
Secinājumi
Visu iemeslu mirstības rādītāji Covid–19 pacientiem ar IPS laika gaitā samazinājušies, īpaši delta viļņa laikā. Tomēr jāņem vērā, ka šiem pacientiem saglabājas konstanti augstāks mirstības risks nekā tiem, kam IPS nav.
Prof. A. Krūmiņa: “Agrīnie pētījumi Covid–19 pandēmijas iesākumā gan pētniekiem, gan klīniskajiem ārstiem uzdeva simtiem jautājumu, proti, kuri no SARS–CoV–2 celmiem agresīvāk un kā tieši ietekmēs pacientu slimības gaitu un iznākumu. Jāatzīst, ka starptautiskās publikācijās norādītie pētījumi par delta, alfa vai wild tipa variantu ietekmi uz slimības iznākumu ir vērā ņemami. Lai gan bija stipri atšķirīgi lielvalstu ārvalstu pētnieku un ekspertu sniegtie klīniskie (un ne tikai) dati un paustā publiskā nostāja, katras valsts slimnīcās gūtā praktiskā pieredze un novērojumi deva pamatu rīkoties, ņemot vērā PVO uzstādījumus un nacionālās vadlīnijas. Daudzu ekspertu recenzējamos un ļoti atzītos medicīnas žurnālos atradīsim neskaitāmus pretargumentus un visai skaidras konsekvences, bet viens ir skaidrs — pacientu loks ar identificētām intersticiālām plaušu slimībām vienmēr būs pakļauts augstākam mirstības riskam no infekcijas slimībām, īpaši SARS–CoV–2. Vai jaunatklātie mutantvarianti būs ilgtspējīgi un vairāk agresīvi? To rādīs laiks.”
Ar gripu, SARS–CoV–2 vai RSV hospitalizēto pacientu raksturojošie lielumi un iznākumi: Vācijas dati
AVOTS: Quarg C, Jörres RA, Engelhardt S, et al. Characteristics and outcomes of patients hospitalized for infection with influenza, SARS-CoV-2 or respiratory syncytial virus in the season 2022/2023 in a large German primary care centre. Eur J Med Res, 2023 Dec 6; 28(1): 568. doi: 10.1186/s40001-023-01482-z. PMID: 38053110; PMCID: PMC10699044.
Apakšējo elpceļu infekcijas ir biežs iemesls hospitalizācijai un ievērojami ietekmē saslimstības un mirstības rādītājus, īpaši bērniem un senioriem. No vīrusu izcelsmes ierosinātājiem kā nozīmīgi jāizceļ respiratoriski sincitiālais vīruss (RSV), gripa un Covid–19. Kaut pandēmijas laikā Covid–19 bija ievērojamā pārsvarā un nomāca citu vīrusu izplatību, kopš 2022. gada vasaras pārējie vīrusi ir atgriezušies un sastopami sabiedrībā vienuviet.
Vīrusu atgriešanās apritē rada iespējamību šos ierosinātājus vērtēt slimības sloga, pacientu riska profila, ārstēšanas un iznākuma līmenī salīdzināmos stāvokļos.
Metodes
Pētījuma autori analizēja A/B tipa gripu, RSV un SARS–CoV–2 no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada februārim lielā primārās aprūpes slimnīcā Vācijā. Retrospektīvā pētījumā sākotnēji tika iekļauti pacienti (n = 1175) no visām vecumgrupām, kuri RoMed slimnīcā Rozenheimā hospitalizēti neiroloģijas, internās medicīnas vai pediatriskā nodaļā ar kādu no augšminētajām vīrusinfekcijām, kas apstiprināta ar PĶR.
Rezultāti
Noslēdzošajā analīzē tika iekļauti 906 pacienti (45,6 % sieviešu, vidējais vecums 68 gadi; A tipa gripa 21,9 %, SARS–CoV–2 48,2 %, RSV 28,3 %). B tipa gripa (0,2 %) un citas blakus infekcijas (1,5 %) šajā pētījumā bija maznozīmīgas.
Pētījumā secināts, ka visbiežāk RSV infekcijas gadījumā prevalēja blakusslimības, īpaši astma un HOPS. Intensīvās aprūpes nodaļā nokļuva 103 pacienti (16,3 % A tipa gripas, 15,3 % SARS–CoV–2 un 19,2 % RSV gadījumā; p = 0,649), no kuriem 56 nomira (6,8 % A tipa gripas, 9 % SARS–CoV–2 un 11,1 % RSV gadījumā; p = 0,496). RSV gadījumā fiksēta vislielākā nepieciešamība izmantot mazas plūsmas skābekļa suplementu gan stacionēšanas brīdī, gan slimnīcā pavadītajā laikā. Atšķirības hospitalizācijas ilgumā vīrusinfekcijām bija nelielas (vidēji septiņas dienas).
Jāpiebilst, ka bērniem (n = 261; 28,8 %) biežākais vīruss bija RSV (60,2 %), attiecīgi sekoja A tipa gripa (19,5 %) un SARS–CoV–2 (17,6 %).
Secinājumi
Ja salīdzina gripas, Covid–19 un RSV izplatību 2022./2023. gada ziemas sezonā, tad hospitalizētu pieaugušo pacientu mirstības un intensīvās aprūpes rādītājs bija līdzīgs. RSV gadījumā novērots lielāks sastopamības rādītājs pacientiem ar obstruktīvām plaušu slimībām un nepieciešamību izmantot skābekļa aizstājterapiju.
Prof. A. Krūmiņa: “Līdzīgi pētījumi veikti arī citviet Eiropā (Dānijā, Austrijā u.c.). No klīniskās prakses viedokļa un skatpunkta visiem minētajiem ierosinātājiem ir zināma agresivitāte un mainība. Protams, ka riskam vairāk pakļautās grupas — bērni, imūnsupresijas pacienti, hroniskie slimnieki, HOPS, astmas slimnieki (un sarakstu varētu papildināt) — nevar nostāties vienā rindā ar praktiski veseliem indivīdiem. Tā ir veca patiesība. Taču RSV paradoksālā seja ir izaicinājums gadsimtu garumā. Bērnu vecumgrupā tā aprakstīta sen un vīrusa bīstamība līdz pat letāliem gadījumiem — augsta! Uz to norāda vērā ņemamas zinātniskās atsauces.
Arī pieaugušo populācijā RSV nav jauns ierosinātājs elpceļu slimībām, savukārt gripa procentuāli tuvu sastopama kā SARS–CoV–2 vīruss. Un atkal atgriežamies pie vakcinācijas, proti, regulāra aktīvā imunizācija pret gripu un SARS–CoV–2 infekciju — tā ir profilakse numur viens!”
Krēpu sastāva analīze HOPS pacientiem ar dažādiem fenotipiem akūta paasinājuma laikā
AVOTS: Mao X, Li Y, Shi P, et al. Analysis of sputum microbial flora in chronic obstructive pulmonary disease patients with different phenotypes during acute exacerbations. Microb Pathog, 2023 Nov; 184: 106335. doi: 10.1016/j.micpath.2023.106335. Epub 2023 Sep 4. PMID: 37673353.
Pētījumi rāda, ka līdzsvara trūkums elpceļu mikroflorā saistīts ar HOPS attīstību, tās smaguma pakāpi, paasinājumu biežumu un mirstību. Šajā pētījumā skaidroja, vai atšķiras krēpu sastāvs paasinājuma laikā HOPS pacientiem ar dažādiem fenotipiem — emfizēmas fenotips, hronisks bronhīts ar emfizēmu fenotips un astmas—HOPS pārklāšanās fenotips.
Metodes
Krēpu paraugi tika izgūti no 29 HOPS pacientiem akūta paasinājuma laikā — šie pacienti četras nedēļas pirms parauga paņemšanas nebija lietojuši ne antibiotikas, ne kortikosteroīdus sistēmiski. Pacienti tika iedalīti trīs grupās: emfizēmas (E) fenotips, hroniska bronhīta ar emfizēmu (B+E) fenotips un astmas—HOPS pārklāšanās (AHP) fenotips. Krēpu mikrobioloģiskai analīzei tika izmantota Next Generation Sequencing (mNGS) tehnoloģija.
Rezultāti
Mikrofloras sastāvs paasinājuma laikā visām trīs grupām bija līdzīgs, izņemot nozīmīgu Streptococcus mitis pieaugumu AHP gadījumā. Fiksēts, ka B+E fenotipa gadījumā Haemophilus pittmaniae un Klebsiella pneumoniae piemīt sinerģisks efekts.
Spīrmena analīzē konstatēts, ka relatīvā Streptococcus mitis pārbagātība negatīvi korelē ar hospitalizāciju skaitu pēdējā gada laikā (r = -0,410, p = 0,027). Tāpat novērots, ka Prevotella un Prevotella melaninogenica relatīvā pārbagātība negatīvi korelē ar pacienta vecumu (r = -0,534, p = 0,003 un r = -0,567, p = 0,001), bet relatīva pārbagātība ar Streptococcus oralis un Actinomyces odontolyticus pozitīvi korelē ar vecumu (r = 0,570, p = 0,001 un r = 0,480, p = 0,008). Savukārt Prevotella melaninogenica negatīvi korelē ar perifēro asiņu neitrofilu attiecību un neitrofilu—limfocītu attiecību (r = -0,479, p = 0,009 un r = -0,555, p = 0,002), bet Streptococcus sanguinis gadījumā šī korelācija bija pozitīva.
Secinājumi
Mikrofloras sastāvs krēpās visiem HOPS fenotipiem šajā pētījumā bija līdzīgs, izņemot novēroto Streptococcus mitis pieaugumu AHP fenotipam. Prevotella melaninogenica varētu būt pretiekaisuma loma, bet Streptococcus sanguinis — proiekaisuma loma HOPS akūta paasinājuma gadījumā. Dažiem mikroorganismiem tiek novērota sinerģiska iedarbība. Šī informācija var noderēt tālāku pētījumu organizēšanai, lai izstrādātu individuālu ārstēšanas plānu HOPS paasinājumu reizēm.
Prof. A. Krūmiņa: “Ir ārkārtīgi plašs starptautiski citējamu publikāciju skaits par HOPS un tā radīto slogu uz indivīda veselību un sabiedrības labbūtību kopumā, tomēr joprojām pastāv daudzas neatrisinātas ārstēšanas stratēģijas un spekulācijas. Mikrobioloģiskie līkloči, normālā mikroflora, imunitātes slēpņi, sadzīvošana vienā makroorganismā — tie ir arvien jauni izaicinājumi pētnieku kategorijām. Tā kā uz vietas nestāv absolūti nekas — nedz idejas, nedz tehnoloģiju perspektīvie parki, jādomā arvien ātrāk, bet jārīkojas vēl straujāk. Labi, ka cerīgi strādā uz pacientu individuāli vērstā terapija, kas integrēta mikrobioma izpētē sasaitē ar farmakoloģiskajiem preparātiem. Vai apsteigsim laiku un dažādu mikroorganismu sinerģisko darbību spēsim novērtēt pilnībā, tādējādi efektīvi palīdzot pacientiem ar atšķirīgiem HOPS fenotipiem iztikt bez paasinājumiem? Vai uz šo kāds var atbildēt?”
Vakcinācija HOPS pacientiem: gripa, SARS–CoV–2, pneimokoks, garais klepus, RSV un varicella zoster
AVOTS: Simon S, Joean O, Welte T, Rademacher J. The role of vaccination in COPD: influenza, SARS-CoV-2, pneumococcus, pertussis, RSV and varicella zoster virus. Eur Respir Rev, 2023 Sep 6; 32(169): 230034. doi: 10.1183/16000617.0034-2023. PMID: 37673427; PMCID: PMC10481333.
HOPS ir trešais vadošais nāves iemesls pasaulē, tās sastopamības pieaugumu prognozē vismaz līdz 2030. gadam. Bieži slimības paasinājumi ir atslēgas faktors sliktai prognozei un asociējas ar saslimstību, mirstību un sliktu dzīves kvalitāti. Liela daļa šo paasinājumu saistīti ar virālas vai bakteriālas izcelsmes infekciju. Lai gan pētījumos un vadlīnijās uzrādīti ieguvumi HOPS pacientiem no vakcinācijas, aptveres rādītāji ir zemi. Vakcinācija pret pneimokoku, garo klepu, gripu, SARS–CoV–2, herpes zoster (HZ) un tuvā nākotnē pret RSV ir svarīgs profilaktisks pasākums pacientiem ar HOPS.
Pneimokoku vakcīna
Streptococcus pneumoniae ir grampozitīvs, ekstracelulārs, oportūnistisks patogēns, kas kolonizējas gļotādas virsmā cilvēka augšējos elpceļos. 27—65 % bērnu un < 10 % pieaugušo ir pneimokoka nēsātāji. Vienlaikus S. pneumoniae izraisa plašu loku infekciju — otitis media, SIP, sepsi, meningītu. Pneimokoks ir nopietns iemesls paaugstinātam saslimstības un mirstības riskam HOPS pacientiem.
Ir divu veidu vakcīnas: 23valentā polisaharīdu vakcīna (PPSV23), kas pieejama jau daudzus gadus un pārklāj biežāk sastopamos pneimokoku serotipus, un konjugētās vakcīnas PCV13, kā arī salīdzinoši nesen tirgū ienākušās PCV15 un PCV20. PCV15 un PCV20 satur papildu serotipus (22F un 33F — PCV15 vakcīnā, 22F, 33F, 8, 10A, 11A, 12F un 15B — PCV20 vakcīnā). Dati no Dānijas un Anglijas uzrāda samazinātu pneimokoku infekcijas sastopamību un mirstību pieaugušajiem pēc PCV20 vakcīnas, salīdzinot ar PPSV23, potenciāli samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar pneimokoku infekcijas pārvaldību. Šobrīd tiek izstrādāta arī 24valentā PCV vakcīna.
Potenciālie iemesli, kāpēc vakcinācijas aptvere ar pneimokoku vakcīnu nav pietiekama, ir rekomendāciju trūkums, zināšanu trūkums, neizpratne un izmaksas.
Gripas vakcīna
Ar gripas radītu veselības aprūpes noslodzi esam pazīstami kopš 1918. gada, kad H1N1 gripas vīruss smagi skāra Eiropu. Aprēķināts, ka ar sezonālu gripas epidēmiju pasaulē saistīts ap 600 000 nāves gadījumu. Eiropas SPKC un PVO dati apliecina, ka HOPS pacienti ir gripas infekcijas riska grupā un viņiem rekomendēta ikgadēja vakcinācija pret gripu.
Arī gripas vakcinācijas aptveres rādītāji ir mainīgi: 2—72,8 % dažādās pētāmajās grupās. Vairāk nekā 10 % gripas gadījumu pacientiem ar HOPS būtu novēršami, ja paplašinātu vakcinācijas aptveri. HOPS pacienti jāiedrošina vakcinēties, lai novērstu ar gripu saistītas hospitalizācijas un nāves risku.
SARS–CoV–2 vakcīna
Inficēšanās ar SARS–CoV–2 var būt nopietns drauds pacientiem ar HOPS, jo viņiem Covid–19 pandēmijas laikā novērota lielāka nepieciešamība pēc mehāniskas ventilācijas un augstāki mirstības rādītāji.
Vakcīna pieejama kopš 2020. gada beigām; ASV ap 70 % pabeigta primārā vakcinācija ar trīs devām. Šobrīd nav Covid–19 vakcinācijas efektivitātes novērtējuma pētījumu tieši HOPS pacientiem, lai uzzinātu, vai ir mainījies paasinājumu skaits pēc vakcinācijas. Divi lielapjoma gadījumu kontroles pētījumi ASV un Izraēlā nākuši klajā ar secinājumu, ka mRNS vakcīnas ir augsti efektīvas plaša spektra ar Covid–19 infekciju saistītiem iznākumiem hroniski slimiem pacientiem.
Herpes zoster vakcīna
Ar HZ vismaz reizi dzīvē saskaras ~ ⅓ cilvēku. Akūtas infekcijas periodā pacientam attīstās sāpīgas eritematozas vezikulas un kā komplikācija 10—18 % gadījumu attīstās pēcherpētiska neiralģija.
Rekombinēta zoster vakcīna rekomendēta pieaugušajiem 50+ un pieaugušajiem 18+, kam ir paaugstināts risks HZ attīstībai. HZ risks HOPS gadījumā ir 2,8 × lielāks imūnās disregulācijas dēļ, kas, iespējams, saistās ar inhalējamo un sistēmisko kortikosteroīdu lietošanu.
RSV vakcīna
Kohortas pētījumi rāda, ka RSV attīstās 3—7 % veselu pieaugušo un 4—10 % augsta riska grupas pieaugušo. RSV ikgadējais hospitalizācijas biežums 44,2—58,9 uz 100 000 apliecina, ka šī nav reta vīrusslimība. Līdz nesenai pagātnei RSV ārstēšanas iespēju klāstā bija tikai simptomātiska terapija, jo nebija nevienas licencētas vakcīnas vai profilaktiskas intervences pacientiem ar HOPS. Šobrīd vairākas farmācijas kompānijas jau izstrādājušas vai ir noslēguma fāzē ar jauniem vakcīnu kandidātiem, lai pret RSV pasargātu ievainojamākās pacientu grupas, t.sk. HOPS pacientus.
Garā klepus vakcīna
Garais klepus, ko izraisa Bordetella pertussis, ir lipīga elpceļu infekcija, ko raksturo ilgstošs, paroksismāls, sēcošs klepus bez paaugstinātas temperatūras vairākas nedēļas. Pieaugušajiem klīniskā aina bieži ir atipiska, retāk pacientiem ir respiratora sēkšana. ASV dati rāda, ka garā klepus sastopamība pieaugušajiem aug.
HOPS var paaugstināt garā klepus risku un pasliktināt klīnisko norisi. HOPS pacientiem risks saslimt ar garo klepu un palielināt medicīniskās aprūpes izmaksas ir 2,32 × lielāks nekā tiem, kam HOPS nav.
Prof. A. Krūmiņa: “Ikgadējie PVO statistikas dati liecina, ka saslimstība ar elpceļu infekcijas slimību ierosinātājiem un to radītajām sekām diemžēl nemazinās. Ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē kopumā dabā cirkulē jauni un virulenti vīrusu celmi, kas rada reāli nopietnus draudus cilvēcei. Epidemioloģiskie vēstneši mūs informē ar zināmu regularitāti gan par gripas vīrusa mainību un teritoriālo izplatību, gan SARS–CoV–2 jaunajiem variantiem. Un neatkarīgi no laikapstākļiem, kultūrvides, mājokļa, piederības valstij mēs visi riskējam saslimt! Tagad arī Latvijā spēkā pieņēmies garā klepus vilnis. Pieaugušo vecumgrupā ir ļoti mazs vakcinēto skaits, un aplēses rāda, ka šīs infekcijas dēļ darbnespēja (pat vairākus mēnešus) varētu būt aptuveni trešdaļai aktīvo darbinieku jebkurā nodarbinātības laukā, iecērtot pamatīgu robu tautsaimniecības kabatā. Un par spīti tam visam joprojām mūsu sabiedrībā valda nepilnīga un zināmā mērā nepareiza uztvere un deformēta analīze par vakcinācijas būtisko pienesumu ikvienam sabiedrības pārstāvim un valstij kopumā. Sargiet sevi un vakcinējieties!”
